Mazliet jūras, mazliet dejas:))

Meža zemenītes zied:))

Smaržo pēc vasaras, nesen pļautas zāles un saulē sasilušas zemes. Baso kāju sezona :)))  Aizvakar naktī lija pamatīgs lietus un nakts lielāko daļu varēja vērot zibeņu rotaļas debesīs, vēl šodien par lielajiem lietiem liecina  peļķes uz ielām.

Pa ceļam uz jūru, kādas mazas kājas cenšas  iekāpt visās sastaptajās peļķēs nenoaujot kurpes, par zeķēm pat nerunāsim:D

Pirmās smilšu kūkas.

Un tad ūdens pētīšana. Sākumā bijīgi, pašā jūras maliņā, vēlāk jau aiz vien tālāk un tālāk no krasta. Šļakstināšanās prieks, viļņos stāvēšanas prieks, krastā steigšanās prieks.

Ievai pēta tik nopietni un aizrautīgi. Es nejaucos, vien esmu blakus.

Ik pa laikam meita atgriežas krastā, lai nākamajā reizē iebristu ūdenī vēl mazliet tālāk. Kādā brīdī tiek atklātas slapjās smiltis. Top pirmā smilšu pils.

Kāds nebēdnīgs vilnis gan pili nolīdzina. Ievai acīs izbrīns un samulsums. Kā tā?

Nekas cits neatliek kā pieņemt dubļu vannas:D Pētījumu rezultātā slapja un netīra kleita un tāda pati meita:))) Bet tas netraucē mājupceļā mazliet iepētīt struteni.

Mājās pastaigā piedzīvotais jāizstāsta labākajam draugam:))

Un tad! Re cik labi, ka kāds aizmirsa par krēslu!

Es te mazliet padejošu! Uz virtuves galda! Mamma gan neļauj, bet es tomēr padejošu...

 Ieva pati savu dejas mūziku rada :))Ar zvaniņu skaņām:)))

Kristīnes jūras koki ar zvaniņiem tik lieliski, ka no prāta neiziet.
 Ja mājās jaunu jūras koku nav, bet vecie sausi izžuvuši un nepakļaujas urbšanai. Ko tad? Radās doma par skanošu aproci, kuru viegli uzvilkt un novilkt Ievai pašai.
Uzadīju mazu zeķes valnīti no pāri palikušas dzijas galiņiem, adīšanas procesā ieadīju arī zvaniņus. Būtu vairāk, bet pāris Kristiāns paņēma savām zivīm:D Zvaniņi sākumā turējās cieši klāt adījumam, bet ar laiku zvaniņu smagums dzijas pavedienu izstaipīja. Mazi pirkstiņi šajā procesā arī mazliet palīdzēja. Ir tāda aizdoma:D Bet ir ok, vismaz pagaidām, neviens nav notrūcis. Kaut apčubināti aprocē tiek gandrīz katru dienu, nu jau vairāk kā mēnesi.

Ieva pati izdomāja, ka var izrotāt arī kāju. Tā mazliet indiešu meiteņu stilā laikam:D

 Kad apnīk dejot, var krist virsū Larim kā uz mīksta dīvāna:))) Iespējams, ka Laris ir pats pacietīgākais suns tuvākajā apkārtnē. Un mīlošākais arī:)))

Adumu atgriezumu otra dzīve:))

Rāms, svētdienīgs miers mājās.

Un ir jau arī svētdiena:))) Kaut šobrīd man ir neticami klusa māja, jo mīļotais vīrietis klīnikā programmē, Daniels palīdz savam labākajam draugam Artūram celt štābiņu, Kristiāns devies ķert zivis uz Lielupi... Bet mazas roķeles klusi, klusītēm cenšas pamodināt kaķi, kurš ļoti omulīgi iekārtojies uz tukšās picas kastes:)))

Tādās rāmās dienās reizumis rodas pa kādai idejai, kuru tā arī uzreiz var realizēt, jo idejas īstenošana neprasa ilgu laiku. Tā šodien Ieva tika pie jaunas spēļu lietas:)) hm, pat īsti nezinu, vai tā var teikt. Bet ja viņa spēlējas, tad jau tomēr ir spēļlieta:D

Nē, tie nav apavi. Kaste šķita ļoti piemērota, lai saliktu iekšā šos:)))

Jā, jā! :))) Ieva šodien tika pati pie saviem audumu gabaliņiem. Mēs, lielās meitenes, droši vien teiktu - audumu atgriezumiem.
Šāda doma man radās vērojot kā Ieva vienmēr ar lielu interesi pēta jebkādus audumus,vai apģērbus, kuri nonāk viņas tuvumā. Un ir taču neforši, ja man nākas viņai audumu atņemt un teikt, ka šo gan ne, jo nosmērēsies, saburzīsies, vai ko tamlīdzīgu. Viņa taču ir pelnījusi pati savus audumus!!!! Ar kuriem var darīt pilnīgi visu, kas vien ienāk prātā!!!! :)))))) Turklāt tas nemaksā pilnīgi neko! Es jau teicu, ka tie ir audumu atgriezumi:)))

Ja es būtu zinājusi, ka Ievas prieks būs tik milzīgs:))))))))))))) Es jau sen būtu viņai šādu prieku sagādājusi! :))) pilnīgi noteikti zinu, ka audumu daudzums Ievas kastē pakāpeniski tiks palielināts un dažādots! :))

Audumu kaste šodien ir iztukšota un atkal piepildīta neskaitāmas reizes:)))

Audumu gabaliņi nonāk gan uz galvas, gan skapīša plauktos, gan tiek stūķēti manā kabatā un citās iedomājamās un arī neiedomājamās slēptuvēs:D

Audumu malas nav apstrādātas - man šķita, ka Ievai patiks papētīt kādu atirušu diegu un varbūt pat mazie pirksti palīdzēs diegam irt tālāk...

Sēžot blakus Ievai un raugoties viņas rotaļā ar audumiem, pēkšņi atcerējos sen, sen aizmirstu ainu - milzīga finiera kaste pilna ar visdažādākajām auduma skrandiņām. Īsām, garām, šaurām platām. Un tās visas krāsainas! Ar visdažādākajiem zīmējumiem :))) Jā, mana tēta darba vieta darbnīcās. Smaržoja pēc eļļām, benzīna, mazliet pēc cigarešu dūmiem, ar kuriem bija piesūkušies vīru darba apģērbi un vēl kaut kā nenosakāma. Kastē glabājās lupatiņas ar kurām vīri slaucīja eļļas no motoriem un droši vien visādus citādus netīrumus...
Man šī kaste šķita maģiska. Vienmēr, kad nonācu darbnīcās (tas gan nebija bieži), pirmām kārtām devos turp un pētīju, pētīju, pētīju - aizmirstot par visu citu. Visbiežāk pie lupatu kastes mani atrada arī pēc ilgāka laika. Reiz es kastē atklāju kaķēnus:))) Tas manī radīja brīnuma sajūtu un vēl vairāk vilināja uz kastes pusi un darbnīcām kā tādām...
Jā, laikam ir lietas, kuras nemainās.

Omulīgu novakari Jūsmājās! :))

Pirmais zeķu zvērs mūsmājās:))

Mūsmājās uzradies pirmais zeķuzvērs!:))))
Jau kādu laiciņu skatījos citos blogos un priecājos par šiem omulīgajiem zvēriņiem, bet man bija žēl bojāt jaunas zeķes:D

Bet vakar - izvelkot no skapja kādu sen necilātu kasti tajā atklāju vienu, mazu, noklīdušu, sen aizmirstu Daniela zeķi no viņa pirmajiem dzīves gadiem. Atcerējos pat kā toreiz zeķi kastē ieliku. Zeķīte bija tik mīksta, ka man necēlās roka to izmest, ieliku kastē ar domu ka varbūt otra zeķe radīsies un tad atkal būs pāris. Bet otra zeķe izrādās ir aizklīdusi nezināmos ceļos... un līdz šim laikam nav radusies. Tātad arī neradīsies vairs. Un Daniels pa šo laiku ir tā izaudzis, ka zeķe vien uz diviem kājas pirkstiem der:D

Tā kā manā rīcībā bija tikai viena zeķe, tad tapa šis mazais dīvainais zaķis, bet varbūt tas ir mazs monstriņš, vai cits meža dīvainītis. Jo vairāk uz to skatos, jo vairāk neesmu tik pārliecināta ka tas ir zaķis:D tāpēc arī izpalika bubulīša aste kā zaķim pienāktos...

Zeķi griezu no valnīša līdz gandrīz papēdim ar domu, ka tā izveidošu ausis. Bet papēža daļa būs seja - kā jau visiem citiem normāliem zeķu zvēriem tas ir pieņemts:))) vēl nogriezu zeķes pirkstgalu - tā līdz šūtajai vīlītei. Izvilku uz kreiso pusi un ar sīkiem dūrieniem sašuvu ausis. Ausu daļu centos noapaļot. Izvilku uz labo pusi, izstumdīju ausis uz āru, sašuvu pogas sejai un ar dziju iešuvu muti. Saliku puncī gan sinteponu, gan smalkus auduma atgriezumus - lai smagāks un stabili stāv. Kaut gan šim zvēriņam prasījās pēc aitas vilniņas. Bija tāda sajūta, ka būtu jauki tā. Bet tā kā vilniņas nebija, tad iztiku tā kā ir. Kur Jūs pērkat aitas vilnu? Vai to tā vienkārši vispār var nopirkt? Ja vien nav draugu, kuriem kūtī aug aitiņas:)))?
Aizšuvu zeķes purngalu ciet un viss. Laikam pats elementārākais zeķu zvērs kāds vien var būt, jo radies tikai no vienas zeķes:D
Ausu daļā, tur kur bija zeķei valnītis, veidojās tāds izspīlējums - tur iesēju "dzijas banti" - vienkārši tur kaut kas prasījās:))))

Tējas laiks....:)))

Un gulētiešanas laiks...:))

Bet mums - pastaigas laiks:)))

Siltas brīvdienas Jūsmājās! :)))

Pavasarim atbilstoši sīkdarbiņi:))

Pie mājas saulīte izkausējusi lielāko daļu sniega. Dārzā visos kokos dzīvojas putni, laikam ieraduma spēks liek viņiem te atgriezties atkal un atkal. Visaktīvākās ir divas vārnas, kuras visas brīvdienas lauž smalkos ķiršu koka zarus savai ligzdai. Pincei par to lielas sirdssāpes...

Pagājušās nedēļas nogalē Ieva tika pati  pie sava putna! :)) 

Pirms kāda laika šuvu Ievai pārvalku, man ļoti patika  audums ar spilgtajiem, mazliet smieklīgajiem putniem. Pēc pārvalka uzšūšanas palika nelieli auduma atgriezumi, kurus noliku savos "kraukļa krājumos".

Vērojot, kā Ieva no rītiem cenšas no sava segas pārvalka "nocelt" putnus, man ienāca prātā, ka vajag paskatīties, vai auduma atgriezumos nevar sameklēt divus putnus, kurus saliekot kopā varētu radīt vienu. Paskatījos un man par lielu prieku daži mazie putni bija gan! :))) Lielie putni gan tikai ar pusastēm... Tāpēc Ievai tika mazais putnēns.

Putnēns pildīts ar sinteponu, sākumā bija doma ielikt putnam puncī  arī kādu skanošu lietiņu, bet nedaudz padomājot atmetu šo domu. Ieva augs, putns tiks izmantots dažādās rotaļās, tāpēc skaņa viņa vēderā varētu ierobežot Ievas iztēli.

Te putns redzams  no otra sāna.:))

Te - putns meklē zaļumus:)))

Šeit vēl viens pavasarīgs sīkdarbiņš - puķe Ievas aktivitātes paklājiņam.

Puķes radīšanai izmantoti džinsu bikšu atgriezumi, puķe izveidota no vienpadsmit dažāda diametra auduma apļiem. 

Puķi šuvu izmantojot Ilzes Sausiņas grāmatu "Dekoratīvi ziedi", tur manis izvēlētā puķe nosaukta par begoniju.

Man ienāca prātā doma, ka šādas puķes varētu uzšūt arī savām vasaras iešļūcenēm, kuras velku pie džinsiem, bet to tad, kad tuvosies vasaras sezona:)))

Te Ieva jau darbojās uz nebēdu - gana putnu, rūpējas par puķi un dara visādus citādus darbiņus:))))

Pince savā nodabā "gana" grāmatu pūcītes - kopš kāda laika šī ir viņas mīļākā grāmatu kaste. Laikam jau tāpēc, ka šie putni no viņas nelido prom:D

Skaistu pavasari! :)))