Par ziediem dažādiem.

Jūrmalā vasarīgs siltums, ziedošas pienenes, dūcošas kamenes dzeltenām kājām, putnu steidzīga rosīšanās zālē...

 Istabās smaržo bērnu dāvinātie ziedi, gan svētdien saņemtie, gan citu dien...  

Katrai māmiņai tas ir īpašs mirklis - saņemt ziedus no sava bērna. Man, sentimentālai būtnei, šādos brīžos jāsavaldās, lai aizkustinājumā nesāktu birdināt asaras... Pieļauju domu, ka ne man vienai tā.:)

Ziedus man patīk salīdzināt ar cilvēkiem. Bet varbūt otrādi. Cilvēkus ar ziediem.

Tu plāno, ej un dari, bet kāds nolemj, ka viss tomēr būs savādāk. Pavisam savādāk. 

Kad Tu pēdējo reizi biji pie ārsta?  Pat ne tāpēc, ka kaut kas sāp. Vienkārši profilaksei?  Atbildes būs dažādas.

Varu atzīties, ka pati pie ārstiem eju reti. Pieņemu domu, ka esmu vesela un viss ir oki. Un tā arī ir. Vismaz tā šķiet.

Brīdī, kad uzzināju, ka viena no manām draudzenēm ir slimnīcā ar diagnozi, kuru neviens nevēlas dzirdēt, jo tā ir kā  nāves spriedums, nu vismaz pirmajā brīdī noteikti tā šķiet, man zeme sašūpojās zem kājām. Nespēju pieņemt, ka rudmatainajai, dzīvespriecīgai meitenei, kura man atgādina saules puķi var būt kaut kas tik nopietns. Nu ne jau viņai - tik jaunai, tik priecīgai... 

Vēl pirms gada mēs kopā smējāmies, ka kaut kad  - blakus divām gaišmatainajām māsiņām sēdēs mazs Jēkabiņš... Sapņojām, ka viņai pēc dažiem gadiem būs sava vismaz gadsimtu veca māja gleznainajā Pārdaugavā...tā varētu turpināt un turpināt...  es no visas sirds ceru, ka varēs turpināt un turpināt, ka šis gads ir tikai tāds pārbaudījumu gads Edītei. Varbūt, lai mazliet piebremzētu savu straujo darbu karuseli un padomātu par sevi, par savējiem.

Divas citas draudzenes aprīlī ir sakravājušas savus čemodānus. Un aizlidojušas no Latvijas. Viena uz īsāku laiku, otra iespējams uz visiem laikiem...

Liene atgriezīsies, viņā tāds gaišums staro, kā no baltajām lillijām. Pati trausla, bet vienmēr piedomā par citiem... viņai šī aizbraukšana grūta, vēlēšanās atgriezties atpakaļ neizmērāma...

Ar Mariku pirms aizlidošanas runājot, mazliet skumji iesmaidījām par pārdevējas jautājumu brīdī, kad tika pirkts čemodāns.

Brauksiet atpūsties? Vai pa visam prom?

Droši vien šobrīd Latvijā ienesīgs bizness čemodānu tirgošana...tāda doma ienāk prātā.

Zinu, ka viņai tas nebija viegls lēmums tā ņemt un aizbraukt. Reizēm nav īpašas izvēles. Ja aiz Tevis ir Tavi bērni...un nav ne viena cita pleca blakus uz kuru paļauties.

Marika man atgādina sarkanu magoni, šķiet viņa pat visgrūtākajos apstākļos spēs izķepuroties, smieties un izskatīties satriecoši labi!  :))

Vēl viena draudzene šobrīd atdod savas mantas, lai paturētu tikai mazumiņu un dotos dzīvot uz klosteri ārzemēs. Tas nav tāds mirkļa vājums. Šis lēmums ir pieņemts jau agrāk, bet izpildīts tiek tieši tagad. Tā nav neizglītota meitene, gluži otrādi... 

Varbūt šī lēmuma nebūtu,vai tas būtu mazliet cits, ja bērnībā blakus būtu bijuši vecāki vai vecvecāki,  bet viņa bija viena starp daudziem  bērniem, kuriem apstākļi tādi paši...

 Viņas dēļ esmu domājusi, vai par mātēm var saukt visas sievietes, kurām piedzimuši bērni... no otras puses - nekad nevar zināt kāpēc tieši tāda sievietes izvēle. Un vēl jau arī vīrieša izvēle...

Sandra asociējas ar mežrozīti... skaista ne tikai ārēji. Un tik retajam lemts tuvu būt. Ja vajadzēs aizstāvēt sevi, vai citus -  izmantos visus ērkšķus un lapas turklāt.:)

Ir grūti tā palikt un noskatīties kā meitenes izklīst uz visām pusēm. Un jaunas satikšanās tik drīz mums vairs nebūs un kas zin, vai vispār būs... vismaz visām kopā šķiet ka ne. 

Vēl jau gan atliek cerība, ka tiksimies vecumdienās kaut kur Parīzē:D

 

Mazie brīnumi, kafija un pārdomas...

Šos mazos brīnumus vakar atnesa Daniels.:))

Aizelsies iesteidzās istabā, viena roka aizslēpta aiz muguras... Un  tad ar nebēdnīgu smaidu tika parādīts, kas tajā slēpjas.:))

Mammu, tie Tev! 

Šis teikums no Daniela atskan diezgan bieži. Tas ir tik aizkustinoši un mīļi.:)) Viņā šīs un cita veida mīļuma izpausmes ir jau no agras bērnības. Un nav tā, ka kāds viņam tā speciāli būtu mācījis, vai stāstījis... Viņā šis mīļums vienkārši ir. Nu gluži tā pat kā sniegpulkstenīšiem baltā krāsa ziedlapiņās...

Ceru, ka tā būs arī turpmāk, un tad, kad paaugsies -  arī meitenes tiks lutinātas ar ziediem, mazām mīļdāvanām un citādām jaukām lietām. Un gan jau kāda daļa delverību arī saglabāsies, jo bez tām Daniels nebūtu Daniels:)))

Daniela  lutināšanu šobrīd izbauda Daniela mīļā skolotāja Anita:)))  

Vakar pat - nonākot veikalā pirmais jautājums bija - ja būs piekariņš ar skolotājas vārdu, mēs to nopirksim? :))

Reizēm viņš atnāk no skolas un saka, ka uz rītdienu ir vajadzīga šokolāde. Izrādās, doma ir to uzdāvināt skolotājai.:) Reiz  Daniels pamanījās uzdāvināt skolotājai šokolādi tā, ka viņa tā arī neatklāja, kurš ir šis dāvinātājs:)))  

Dažādas jaukas mīļdāvanas skolotājai Anitai ir tapušas keramikas pulciņā un  mājās...:)))

Nezinu kā būs nākamgad, kad skolotāja Anita audzinās citu klasi. Domāju, ka vismaz vienu delveri viņa starpbrīžos satiks diezgan bieži...

Tādas un citādas  domiņas ienāk prātā  brīvbrīdī izbaudot kafiju... 

Jā, kafija mūsmājās ir jauka ikdienas sastāvdaļa. :))

Man patīk balta - ar pienu, mīļotais vīrietis dzer melnu. 

Puiki kafiju mazliet ir pagaršojuši un  izbrāķējuši, pagaidām viņu favorīts ir karsts kakao ziemā, pavasarī bērzu sulas, vasarā pipamētru dzēriens ar citronu.:)) Nē, nu protams arī kola:D Tā der visos gadalaikos, tikai mūsmājās tā ir ļoti reti, jo pieaugušajiem nav īsti saprotams tās lielais derīgums bērna organismam:D

Kad gatavoju sev kafiju, jautāju mīļotajam vīrietim, vai arī viņš nevēlas krūzi kafijas. Reizēm viņš saka - man pus krūzīti, lūdzu!

Tad viņš dabū šo! :D

Ikdienā lietojam gan dabīgo kafiju, gan šķīstošo. 

Šķīstošo kafiju dzeram tad, kad nav laika gaidīt  uz kafijas automāta lēni pagatavoto kafiju, bet krūzi kafijas tomēr gribas:D 

Dzerot dabīgo kafiju pāri paliek kafijas biezumi.

Kafijas biezumus izmantoju kā skrubīti ejot dušā - reizēm tikai biezumus, citreiz tos sajaucu ar medu. Āda pēc tam paliek maiga un samtaina.

Reizēm kafijas biezumus uzsmērēju uz ādas un paturu dažas minūtes kā masku -  profilaktisks līdzeklis celulītam:D Turklāt izskatās, ka tiešām darbojas.

Jā, puķēm arī patīk kafijas biezumi, vairs neatceros, kur studiju laikā dzirdēju šo informāciju, bet savas puķes ik pa laikam palutinu ar kafijas biezumu devu. Ceru, ka viņas pašas man pa kluso nesāks gatavot kafiju pašlapīgi :D

Ja uzreiz nav paredzēts iet dušā, ne arī laistīt puķes, tad kafijas biezumus uzlieku uz tasītes, izžāvēju, pēc tam salieku biezumus burciņā. Man šim nolūkam patīk stikla Merild kafijas burciņas  - tām ir feins  stikla korķītis.

Laikam jāiet pagatavot viena krūze kafijas! :)))