Ziedi un Mājas saldējums...:))

Mazs mirklis laukos pie mammas un tēta. Viss zied, pat līdakas aste! :))

Reibinoši smaržo ceriņi, bet pēc dažām dienām sāks ziedēt baltās rozes. Tās, kuras uz Jāņiem parasti zied un vainagā pītas tiek.

Ieva ar omīti atklāja ziedēšanas brīnumus dārzā:))) Ticiet man - tas nebija ātri:)))
Fonā tālumā redzams baltais sniega pikas krūms - tā ziedi bērnībā maija pēdējās dienās ceļoja uz skolu manai skolotājai. Stāstīju puikiem par to, viņi piegāja lietišķi šim jautājumam - tad rudenī jāiestāda tāds arī pie Mūsmājām...

Puiki ceriņos meklēja laimītes. Kādas pāris atrada:)) Un man pēkšņi atmiņā atausa tāds pats karsts vasaras rīts pirms daudzām vasarām, kad es kopā ar kaimiņu Kristīni meklēju laimi ceriņos:)) To ceriņu vairs nav, Kristīne Vācijā, bet man šķiet ka tik nesen tas bija...

Pie vecākiem ciemojāmies svētdien, bet sestdien tapa mazs saulains nieks mammai.:))
Viss sākās ar "kraukļa krājumos" atrastu shēmu, precīzāk pusi no shēmas. Gribējās pamēģināt kāds izskatīsies ziediņš realitātē. Shēma izskatījās šāda.

Vairs neatceros no kurienes man viņa - vai draudzeņu dota, vai kādā žurnālā rasta, vai varbūt neta plašumos atklāta. Vienā brīvbrīdī pamēģināju to iztamborēt.

Radās šāds zieds. Ziedam pietamborēju cilpiņu pīnīti un galā izveidoju pušķīti. Sanāca vasarīga grāmatzīme. Tagad tā palīdzēs mammai atrast grāmatā pareizo lapu:)))

Vakar pēcpusdienā bija žēl projām braukt no vecāku mājām. Šoreiz tur palika ne tikai vecāki, bet arī abi puiki. Viņiem šobrīd brīvdienas laukos ar nopietnām puiku darīšanām, piepalīdzēšanu vectēvam vīru darbos un omītes lutināšanu...:)))

Atceļā iebraucām Skrīveros panašķoties ar Mājas saldējumu! :)))) Srīveros ir neliela kafeijnīca, kurā cienā ar DIEVĪGU saldējumu! :))))))))

Ieva ieritinājās spilvenos it kā vienmēr būtu šeit pasūtījusi saldējumu un zinātu ka kāds mirklis būs jāpagaida.

Un tad - ieraugot saldējumu meitēns piecēlās sēdus:)))

Tik daudzas dažādas kārdinošas garšas:))) Tās nevar aprakstīt, tās jāizbauda pašiem!:))
Te - http://majassaldejums.lv vairāk info par šo auksto kārumu! Man tiešām liels prieks, ka TĀDS saldējums top Latvijā! :))) Mēs to atklājām pirms divām vasarām, tagad vasarās jau izveidojusies tradīcija garām braucot vienmēr piestāt Skrīveros un mazliet panašķoties! :)))

Jūs taču arī šim uzrakstam piekrītat? :))) Nu vismaz tādās karstās dienās kā šīs? :)))

Dažādas rotaļlietas.:)

Šodien iedvesmojos no Sandras  

http://manaspasaules.blogspot.com/2011/02/viss-notiek.html:)) un ķēros klāt saviem papīru kalniem:D  

Iecerēts šis darbiņš jau bija sen, bet laikam vajadzēja iedvesmu!  

Tagad vakarā tāda labi padarīta darba sajūta, kaut arī visu papīru kalnu vēl nepievarēju. Bet iesākts ir:)))

 

Darbos man ļoti cītīgi palīdzēja Ieva! :)) Viņai krāsainās žurnālu lapas šķita aizraujoša rotaļlieta:D Protams ar tieksmi tām lēnām un neatlaidīgi virzīties mutes virzienā:D Tad man neuzkrītoši vajadzēja piekoriģēt  virzienu...

 Bet šajās brīvdienās Ievai uzšuvu pa visam vienkāršu rotaļļietu  - auduma sajūtu - taustes maisiņus.

Sagriezu kokvilnas audumu 8x12 cm lielos gabaliņos, tā lai manis iecerētajiem 6 maisiņiem katram būtu 2 auduma gabaliņi. 

Sašuvu  ar labo pusi kopā saliktos auduma gabaliņus tā, lai viena  īsākā mala paliktu nesašūta. Drošības pēc, lai audums neirtu, vīles apstrādāju ar zigzag dūrienu.

 Izvilku audumu uz labo pusi un sapildīju visos sešos maisiņos iepriekš sameklētos priekšmetus. 

Man šoreiz sanāca tāds dabas materiālu pildījums - kastaņi, cūku pupas, aveņu tēja, jūras smiltis, valriekstu čaulu pusītes un vienīgais ne dabas materiāls - čaukstoša plēve. 

Jā, visus materiālus, izņemot plēvi, kārtīgi izkarsēju cepeškrāsnī. Sapildītajiem maisiņiem augšējo neaizšūto malu ielocīju uz iekšu un nošuvu divas reizes (man šķita drošāk divreiz, kaut droši vien pietiktu arī ar vienu šuvi). Viss, rotaļlieta gatava! :))

Ievai šī jaunā spēļu lieta ļoti, ļoti patīk Godīgi sakot nebiju gaidījusi, ka viņa par šo rotaļlietu tik ļoti priecāsies, tik ļoti pētīs, smaržos, grabinās, čabinās...

Tagad ir doma uzšūt vēl pāris tāda veida maisiņus  - sapildīt ar dažādām tējām, vienu maisiņu piepildīt ar dziju atlikumiem, vēl kādu ar podziņām vai krellītēm, varbūt kādā maisiņā ielikt mazus priežu čiekurus... un laikam visiem šiem maisiņiem vajadzēs uzšūt vienu maisu, kur viņus visus noglabāt...Varbūt radīsies vēl kāda ideja:))

Ja jau par rotaļlietām, tad nevaru nepieminēt arī zaķi, kurš pie Ievas atceļoja no Zviedrijas.

Mīļotais vīrietis bija  viņu ieraudzījis kādā mazā veikaliņā un nebija varējis atstāt plauktā. 

Zaķītis izskatās pa visam vienkāršs, es pat teiktu neuzkrītošs . Bet zaķēna kažociņa materiāls ir ļoti, ļoti maigs un mīksts, pat pieaugušam cilvēkam negribas izlaist rotaļlietu no rokām! Ausis ir vienkārši perfektas, lai tajās ieķertos mazas rociņas.  

Es jau iztēlē redzu Ievu ap gada vecumu ejot kājām un velkot zaķi aiz ausīm līdzi:D

Zaķa vēderā ir nedaudz mazo bumbiņu, precīzāk gan es teiktu ne vēderā, bet es atvainojos - dibengalā:D 

Vēdera vidū šķiet ir tikai auduma pildījums.

Zaķēna sānus rotā šīs firmas lentīte, ar norādi, ka rotaļlieta domāta mazuļiem no dzimšanas. 

Ja, kādreiz kāds no paziņām dodas uz Zviedriju un jautā ko atvest Jūsu mazulim, bet nenāk nekas tāds konkrēts prātā - tad kā vienu no variantiem droši var izvēlēties kādu no šīs firmas rotaļlietām! :))) 

Pavasarīgu un darbīgu jauno nedēļu!:))

Olball ...

Pirms kādām divām nedēļām interneta veikalā http://www.muki.lv atradu interesantu bumbu mazuļiem - olball. Izpētīju tobrīd visas pieejamās un nopirku šādu.

Bumba izgatavota no elastīga materiāla, ir atsperīga. :)

Šobrīd Ievai tā ir viena no mīļākajām rotaļlietām - viegli paņemama mazajos pirkstiņos, paceļama un pat ripināma. Jā, vēl protams metama:D 

Mēs bumbu ik pa laiciņam "uztjūnējam":) Iesienam bumbā krāsainas lentītes - citreiz īsākas, citreiz garākas, kādu citu reizi iesienam zvaniņu, tad bumba skan:) Pašu bumbu mēdzam piekārt aktivitātes centriņā, tad to var " ripināt pa gaisu":))) Ieva bieži cenšas viņu dabūt mutē, vakar vannā ejot uzkabināja uz kāju īkšķiem:)))) Vienai rotaļlietai neskaitāmas variācijas un pielietojumi...

Arī brāļi cierē uz bumbas pusi - reizēm savā istabā spēlē "ēdams, neēdams":D Brāļi bumbu ar savu spēku var salocīt ,vai saspiest plakanu, Ievai tas vēl ne tuvu nesanāk.

Vasarā, kad Ieva būs paaugusies, domāju, ka bumbas caurumos būtu feini bērt smiltis, liet ūdeni, censties vidū iesēdināt mazas rotaļļietas...

Varbūt vēl kādas idejas?:)))

Krēsliņš Ievai:)

Jau kādu mēnesi apdomājām Ievai krēsliņa iegādi. Viņai tikko palika  četri mēneši, bet mums šķita, ka ir tā lēnām jāpaskatās barošanas krēsliņu piedāvājums, jo brīdī kad to tiešām vajadzēs, nevarēs tik ātri atrast. Meklējām  netā un atradām. :)) Te viņš ir.:)) Un es nevaru vien beigt par viņu priecāties:))

Pirms tam par tādu pat dzirdējuši nebijām. Krēsliņš, kuru mazulis var izmantot no dzimšanas līdz pat skolas vecumam. Pagaidām Ievai tas pilda šūpulīša funkciju. Nolikām virtuvē lielā galda galā un Ieva tagad lieliski var redzēt, ko es, vai kāds cits virtuvē dara. Prieks, ka tā būs mēbele ilgam laikam - kamēr Ieva sasniegs 36 kg. Vizuāli pievilcīga un funkcionāla. Man kā mammai ir svarīgi ,lai mēbele ir viegli kopjama. Tāda tā arī ir:)

Pa visam maziem zīdainīšiem krēsliņā ir ieliekams mīksts auduma ieliktnītis, cauri tam ir izvelkamas drošības siksnas, ar kurām mazulīti piesprādzēt. Kad mazulis paaugas, tad krēsliņam pieliek kāju atbalstu, un līdzi nāk divas galdiņa virsmas, lai mazulis varētu pats mācīties ēst, kā arī droši varētu rotaļāties.

Šeit Pince ievērtē, vai Ieva tiešām droši sēž savā krēslā:) Bez Pinces mūsmājās nevar notikt nekas:D

 Krēsliņš ir grozāms ap savu asi. Ja nepieciešams krēsliņu kaut kur pārvietot -  to izdarīt ir viegli, jo tam ir mazi ritenīši. 

Kaķim pēc brīža apnika sēdēt, viņa izdomāja, ka var arī guļot visu lieliski var iepētīt:D

Krēsliņš ir no plastmasas, bet oranžais ieliktnis ir no mākslīgās ādas. Mēs izvēlējāmies oranžu ādu, bet arī citas pieejamās krāsas ir feinas:) Krēsliņu ražo Amerikā, nosaukums -   Bloom Fresco Loft. Mēs protams uz Ameriku nebraucām,  atradām Latvijas interneta veikalā autokreslini.lv.

Šodien savā krēsliņā Ieva iesnaudās un nogulēja diezgan ilgi:)) Tātad arī atzina labu esam...:))) Vien Daniels žēli nopūtās, ka viņš šim krēsliņam ir par lielu jau...

Paliktnis no jūras:)

Mūsu ģimenei patīk ceļot, bet ne vienmēr tas nozīmē doties garos, tālos ceļojumos. Bieži vien tas ir te pat netālu - gar jūru uz Kurzemes pusi. Uz Kurzemes pusi tāpēc, ka tad nav jābrauc caur Rīgu un ietaupās laiks.:) 

Nereti mūsu galamērķis ir Mērsrags vai Kolka, retāk - Ziemupe, jo tā no mums tomēr sanāk tālāk. Kaut gan tur ir tādi kadiķi...un šūpoles pašā jūras krastā!  Puikiem jau nu ļoti patīk tajās tā kārtīgi izšūpoties lūkojoties jūrā. Jāteic - man arī.:))

Te  mazs gabaliņš Ziemupes kadiķu - viena no lielākajām un manuprāt arī skaistākajām Latvijas kadiķu audzēm. 

Bērniem patīk  kadiķos spēlēt paslēpes - kadiķi ar saviem zariem, augot viens otram cieši blakus veido tādas kā nelielas istabas.:)

Un vasarās te gaiss reibinoši smaržo pēc sveķiem, zālītēm, meža zemenēm...noreibt var vienā mirklī -  rodas tādas interesantas sajūtas kadiķu vidū stāvot - it kā tūlīt, tūlīt  pavērsies kāds neredzams priekškars un tu sastapties ar rūķi, laumiņu vai meža veci:D

Tur ir kaut kas no pirmatnības, kuras laikam jau mazliet pietrūkst ikdienā... 

Te skats uz Ziemupes baznīcu. Man ļoti patīk tie atvērtie vārti:)

 Šī baznīciņa ir vienkārša, bez torņa - lai nemaldinātu jūras braucējus. Vasarā tās durvis bija vaļā, ja sakārojās, varēja ieiet un uz mirkli vienatnē piesēst...Žēl, ka Latvijā tādu baznīcu nav vairāk. Bez šīs es zinu vēl tikai vienu, kuras durvis ir vaļā jebkurā diennakts stundā. Bet varbūt tas ir jau cits stāsts, par mums, par latviešiem.

No viena šāda Kurzemes brauciena mājās pārvedām jūras krastā atrastu sālsūdens nogludinātu koka  gabalu, kurš mūsmājās nonācis kļuva par paliktni katliņiem:)

Paliktnis gan nāk no Kolkas jūrmalas, bet tāpēc ne mazāk mīļš:) Reizēm vakaros runājoties nejauši pievēršam tam skatienu un tad sākas - atceries toreiz Kolkā...jā ar Ievas ratiem pa tām kāpām...tās priežu beciņas...klau, bet saldētavā vēl beciņām jābūt...:) 

Grāmata Danielam:)

Daniels uz Ziemassvētkiem saņēma Māra Oltes grāmatu "Matīsa piedzīvojumi mežā".

  Zvaigznes interneta grāmatnīcā to vispirms ieraudzīju pie grāmatu jaunumiem un zināju, ka noteikti nopirkšu. Man patīk Māra neviltotā dabas mīlestība, tāpēc biju droša, ka grāmata būs interesanta un Danielam patiks. 

Un varbūt vēl viens sīkums, kāpēc uz šo grāmatu skatos ar tādu īpašāku skatu - Māris, tā pat kā es, nāk no Vidzemes, no Ērgļiem. Lai gan šobrīd savos Ziemeļos (Ziemeļi tāpēc, ka ziemas parasti Ērgļos aukstākas kā pāris km tālāk) vairs tikai ciemojos, cilvēki, kuri nāk no Ērgļiem vēl jo projām šķiet savējie.

Māri atceros no skolas laikiem, mēs mazās meitenes toreiz uz viņu un viņa klases biedriem "metām acis", bet viņi protams uz tādām mazām knīpām neskatījās:D

Kad grāmata nonāca manās mājās -  es nenocietos un pa kluso to izšķirstīju jau pirms Ziemassvētkiem. Man ļoti patika:)

Šobrīd Daniels " Matīsa piedzīvojumus mežā" lasa vakaros pirms gulētiešanas. Grāmata nestāv plauktā, bet gan glabājas blakus spilvenam:D

Grāmatā ir ļoti jaukas Agijas Stakas ilustrācijas un Andra Eglīša fotogrāfijas. Te dažas no tām - ieskatam.

 Māris vienkāršā, bērniem saprotamā valodā stāsta par zvēru dzīvi. Piemēram par vāveri viņš raksta - vāvere ziemai koku celmos, dobumos vai starp saknēm paslēpj riekstus, zīles, bet zaros sasprauž sēnes.

Danielam jau nu ļoti patika tā sēņu saspraušana:D

 Danielu sajūsmināja arī Māra teksts par ūdru  - ziemā ūdram patīk šļūkt no kalniņa gluži kā skeletonistam. Šis teikums Danielu "paņēma"! Viņš noskrēja lejā uz pirmo stāvu un sajūsmā nolasīja to mums. Tad gari un plaši apcerēja kā tas varētu izskatīties. Kad, mans mīļotais vīrietis teica, ka ir redzējis šīs ūdra izdarības,Daniels gandrīz vairs nebija apturams. Viņš bija gatavs tūlīt pat aut zābakus, vilkt siltās drēbes un doties kaut vai simtiem kilometru tālu, lai tikai redzētu ūdra skeletonista prasmes. Tas nekas, ka jau deviņi vakarā, tas nekas, ka rīt uz skolu:D Galu galā kaut kā jau puiku nomierinājām un tad viņš atkal devās lasīt par Matīsa piedzīvojumiem.:))

Matīsa piedzīvojumi zvēru alās, putnu ligzdās u.c. ir iespējami pateicoties interesantai ierīcei - toskelmoskelam ar kuras palīdzību zēns spēj kļūt tik mazs, cik vien mazs vēlas būt un nokļūt tur, kur sirds kāro. Jā, gandrīz piemirsu - Matīsam ir suns! Danielam tas šķiet ļoti svarīgi, jo mums mājās ir tikai kaķis, bet, ai kā vajadzētu arī suni:D

Ne visu te aprakstīt, tik piebildīšu, ka šī nav vienīgā grāmata par Matīsu. Matīss ir pētījis arī Latvijas vēsturi, interesējies par hokeju un teātri:) 

Šajās grāmatās ieskatās arī Kristiāns, viņam jau 12, bet tā vai citādi kaut ko interesantu tajās atrod arī viņš. Ievai, nu Ievai viss vēl priekšā:)

Sākums:))

Esmu trīs bērnu māmiņa no Jūrmalas. Šobrīd mājās auklējot mazo meitiņu ir iestājies tāds rāmāks laiks, kad nav jāsteidzas uz darbu un var vairāk laika veltīt sev, saviem mīļajiem un lietām, kuras man patīk. Tāpēc arī "Ingas piezīmes" top tieši šajā laikā, kad ar prieku izbaudu katru dienu.:)

Man patīk kopā ar savējiem doties tuvākās vai tālākās pastaigās.Tajās prieku sagādā satiktie cilvēki, daba, senas mājas, draiski suņi, pašapzinīgi kaķi, smieklīgas vārnas....un, un, un...:)) Bieži pastaigās ejot paķeru līdzi fočiku, bet ne vienmēr sanāk tādas bildes, kuras man prieku dara. Labi apzinos, ka esmu tikai ceļa pašā sākumā...

Šeit viena bilde no Mērsraga. Mērsrags ir viena no man un manējiem mīļām vietām, kurā kārojas nokļūt vēl un vēl...Reizēm mēs mēdzam piecelties ļoti agri un braucam turp skatīties kā saule lec...