Māsa brāļa acīm un skolasbērniem noderīga lapa:))

Kastaņu sveces beidzot arī mūsu kastanim:)) Kaut kas tik valdzinošs tajās ir. Ziedi kā sveces un kā tauriņi. Tauriņsveces varbūt? :))

Kristiāns aizsāka, bet Daniels pabeidz zāģēt pagalma ozolam nokaltušos zarus. Manuprāt nav gluži īstais laiks, bet... ja puiki kokā uzrāpušies, tad zemē viņus dabūt nav tik vienkārši. Vismaz no laba prāta ne. Un Daniela gadījumā šoreiz vietā ir teiciens par zara zāģēšanu uz kura pats sēž. Gan bez sekām.

Šķiet, ka puikām mazliet pietrūkst tādu kārtīgu vīru darbu. Laukos tos vienmēr var atrast. Pilsētā?  Pēc mūsu ozola zaru apstrādes  abi zēni apcerēja domu iet zāģēt sausos zarus uz pamestas mājas pagalmu:D Pateicu kategorisku nē. Vēl tikai mazliet, mazliet jāpaciešas un tad jau abi varēs braukt uz laukiem. Pirmā nedēļa droši vien šķitīs fantastiski jauka vecvecāku lutināšanas gaisotnē, pēc tam jau ilgosies pēc mājām un draugiem pilsētā. Un burkšķēs par nebeidzamajiem lauku darbiem:D Nu gluži tā pat kā tagad, kad nav šo vīru darbu pietiekamā daudzumā.

Kamēr pieaugušie neredz top māksla:D Ieva tēta gādātos flomīšus izmanto radoši. Apzīmē pati sevi un ne tikai...
Danielam tas šķiet jautri un viņš šo procesu iemūžina -  pa kluso nočiepjot no galda manu fočiku, kaut pašam savs jau apklājies ar putekļiem no nelietošanas:D 
Tālāk Daniela stāsts bildēs un mani nedaudzi komentāri. Tātad kopdarbs. Ceru, ka Daniels man autortiesību atlīdzību nepieprasīs:D

Arī Larim nekas nav pret apgleznošanu. Mierīgi guļ un nekustina ne ausi, un pat ne astes galiņu.

 

Kad zīmēt apnīk, tad Ieva kļūst par gādīgu māmiņu Larim:)))

 

 

Vai mazu modes dāmu:)) Lakati, šalles un audumi ir viņas šī brīža rotaļlietu topā.

Kamēr divi jaunākie bērni radoši darbojās, tikmēr Kristiāns apcer tuvo skolas nobeigumu. Vakar ar tādu nožēlu balsī saka - rīt man pēdējā sporta stunda "Taurenītī". Pēc brīža piemetina, nu jā, Majoros tagad var mācīties līdz devītajai klasei, žēl, ka "Taurenītī" arī tā nesadomāja. Jā, diemžēl nesadomāja viss, priekšā stāv jaunās skolas izvēle.
Skolas mācību gada noslēgums nāk ar spēju atziņu, ka mācīties vajag priekš sevis:D Nevis priekš vecākiem, vai skolotājiem. Ar interesi pēdējās dienās tiek šķirstīta skolotājas Ilzes ieteiktā lapa skolas bērniem no pirmās līdz pat pēdējai klasei -  Uzdevumi.lv. Un ir pat pildīti uzdevumi! Arī valsts pārbaudes darbi. Gandrīz vasarā un aiz brīvas gribas!!!! Un ne atzīmju dēļ!!! Pasaule laikam iet uz galu:D

Gribu, gribu, gribu! :D

Nu ļoti gribu! Gribu ceļot šogad! Bet ne tā kā ierasts. Šogad gribu iepazīt svešas zemes tā mazliet savādāk, iejūtoties svešā kultūrā no matu galiņiem līdz pat kāju pirksteļiem... Atlicis vien tāds sīkums, kā pierunāt mīļoto vīrieti doties kopā ar mani, jo nespēju iedomāties ceļošanu bez viņa. Ceru, ka man izdosies:D Nu vismaz uz vienu nedēļu šovasar!
Kā es uz tādām domām nonācu? Atradu netā interesantu adresi ceļotgribētājiem. Re, te mazliet var sevi pakārdināt! Brīdinu -  var aizrauties un laikā pazaudēties! :)))
Tik daudz brīnišķīgu cilvēku un tik fantastiski dabas skati! MMMM:))) Gribētu pabūt gandrīz visur:D

Bilžu avots te:))

Apmēram pirms diviem gadiem bijām šajā apkārtnē uz vienu dienu, bet ir tā sajūta, ka gribas vēl un tā nesteidzīgi...

Bildes avots te:))

Vai nav burvīgs skats? :))

Bildes avots te:)) 

Mana sapņu zeme! Ticu, ka kādreiz tur paciemošos! :)))

Izrādās, ka te var atrast arī mūsējos! No Latvijas! :))) Vienkārši super! Man prieks, ka starp tik daudzām zemēm ir atrodama arī mūsu! Kā Inese teiktu -smaids plecu platumā! :))))

Bildes avots te!

Bildes avots te! :))

Man jau šķiet, ka divas ģimenes ir pārāk maz Latvijai! Nu ļoti par maz! Meitenes ar lauku mājām! Sarosieties! :)))) Hm, kāpēc gan tikai lauku mājām? Pilsētas mājās jau arī darbu un feinu cilvēku netrūkst!:)))

Iedomājos par savām lauku mājām, kuras šobrīd ir vēl tikai manā fantāzijā:D Ļoti labprāt uzņemtu savās mājās ceļotājus no visas pasaules! Tas būtu fantastiski, lai neteiktu ka brīnumaini:))) Sava veida ceļojums  neizejot no mājām:))) Iedomājos, kā Ieva smilšu kastē kopā ar bērniem no Āfrikas spēlējas, vai puikas ar bērniem no Francijas cenšas sarunāties...:))) Nu jā, tas gan tikai kaut kad nākotnē, bet viss jau sākas ar sapni!:)))

Lai izdodas man un Tev! Mums visām! Ceļot un piepildīt savus sapņus! :)))

Prieks un dzijas krikumiņi:))

No rītiem, paskatoties uz logu rūtīm, prātā nāk Čaks un pie sevis gribas dungot - miglā asaro logs, tikai tevi es mīlējis esmu...

Kopš vakardienas sirds apvidū ieritinājies silts prieks un tur arī palicis:)))
Burti visiem vienādi, bet veids, kādos tos sakārtojam, radot vārdus un teikumus gan katram savs...
Vakarrīt sēžot un baudot savu rīta kafiju dzirdēju telefonā nopīkstam ziņu. Izlasīju un pirmajā brīdī apstulbu! Numurs it kā nezināms, bet tekstiņš.... Aaaaaaa. Lasu kārtējo atrasto smuko blogu un domāju,es zinu kādu kas tā runā, es viņu zinu! Nu protams es Tevi zinu:) Izlasīju atsūtīto zīmīti vēlreiz un pēkšņi apjautu, ka arī es zinu, kas man šo ziņu sūta! :))) Tā raksta tikai kāds man zināms un mīļš cilvēks! :))) Neticami, ka tā pa visam nejauši netā var kādu sastapt. Precīzāk - atkal sastapt!:))) Tā brīnumaini tas! :)) Vēl jo vairāk tāpēc, ka par manu niekošanos ar blogu nezina neviens no maniem draugiem, vai paziņām. Pirms bloga šo to rakstīju uz mazām lapiņām, reizumis lekciju pierakstu pēdējās lapās un pat uz avīžu baltajām maliņām.... bet tas viss parasti kur zuda un pagaisa bez pēdām... Bet notiek jau tā, kā tam ir jānotiek, vai ne? :)) Un kādas dažas domas jau mazliet ap divdesmito novembri vijas...:))))

Vēl viens prieka avots mūsmājās skraida uz četrām kājām, rej un baida Pinci! :))) Iepazīsties - Zorro! Mūsmājās gan tikai uz dažām dienām, bet jau no vakardienas radījis tik daudz smieklu un prieka mūsmājās, ka viņa noteikti pietrūks, brīdī, kad svētdien viņš dosies atpakaļ uz savām mājām... Iespējams ir pienācis īstais laiks mūsmāju sunim.

Ievai liels brīnums par Zorro:))) Turklāt viņa uzskata, ka tas ir kaķis. Varbūt mazliet jocīgs, mazliet dīvains, bet kaķis:D Spītīgi tā arī sauc - Ka (tas viņas leksikā nozīmē kaķis). Abi brāļi cenšas māsu pārliecināt, ka tas tomēr ir suns. Pagaidām gan nesekmīgi... No malas noskatoties raibajā bērnu un dzīvnieku kompānijā man ir grūti valdīt smieklus:)) Pilnīgs haoss virtuvē un dienas režīmā kā tādā:D

Te Ieva cenšas pieglausties jaunajam "kaķim", tātad atzinusi par savējo:)) Tikai mazliet nav aprēķināts attālums...:))

Apkārt notiekošais kaut kādā veidā ietekmē arī mūsu darbošanos. Šodien realizēju jau kaut kad krietni sen byelizabethcat.blogspot.com skaistajā blogā (sazin kāpēc nevaru ielikt saiti) redzētu ideju par dzijas atlikumu, krikumu izmantošanu:))) Mans variants sanāca šāds:))

Ņēmu savu dzijas krikumiņu burku, vienu caurspīdīgo dokumentu kabatiņu, kā arī vienu garāku dzijas pavedienu ar adatu. Nu tālāko jau Jūs sapratāt! :)))

Var mazliet just, ka pie mums ir vējš! :))

Krāsainas, priekpilnas brīvdienas Jūsmājās! :)))

Ikdienas raibumi:)

Šorīt tik skaists rīts! Saule iekrāsojusi bērzu baltos stumbrus mazliet rozā. Kā maza, bet varbūt liela meitene, kura pa ziemu paspējusi sailgoties pēc spilgtākām krāsām...:)

Nenociešos un ar savu rīta kafijas krūzi  izeju dārzā. Smaržo pēc jūras, pavasarīga vēja un kūstoša sniega.

Apkārt redzamie koki kā no Purvīša gleznām - tik daudz krāsu toņu un tonīšu....

Pat pūpolos mazliet manāmi sārtie toņi:)

 Košākas krāsas ik pa brīdim ievijas arī manos sīkdarbiņos. Te Ieva ar 
savu pirmo galvas rotu. Un  manu pirmo darināto brošu. Broša gan nebūs viņai, bet manai māsiņai, kurai šodien vārda diena! :)) 

Nebiju iedomājusies, ka brošu kājiņas ir tik lētas - nieka 15 santīmi (veikals Elīze). Tātad šad tad varēs notikt eksperimenti šajā jomā nesāpīgi naudas makam:D

Abas puķes - gan galvas rotai, gan brošai tamborētas kā šeit redzamie ziedi. Ziedu vidiņos iešuvu mazas melnas podziņas.


Ievai pirmā reakcija pret matu rotu nebija sajūsma. Viņa to gribēja nodabūt no savas galvas pēc iespējas ātrāk nost. Bet pēc kāda mirkļa piemirsa par tās esamību:)

Brošu viņa cītīgi ar pirkstiņiem "iepētīja" un pēc mirkļa arī aizmirsa:D

Šeit mazliet citas krāsas darbiņš top, ceru līdz nākamās nedēļas beigām pabeigt. Un šī piezīme būs iemesls pacensties, lai tiešām tā būtu! :D

Dažas dienas atpakaļ Ineses blogā ieraudzīju sievišķīgi jauku testu. 

Protams, ka arī es nespēju turēties pretī kārdinājumam to izpildīt! :)))  Lūk, kas man sanāca.

И вот он готов - твой портрет... Смотри...

Чистота помыслов и души, внутренний свет, образованность и тактичность... Вот те качества, которые мне хотелось передать, когда я рисовала тебя. Ты - замечательный человек - добрый, чуткий и душевный. И поэтому с радостью дарю тебе эту картину (:

Gribētos līdzināties šim rakstiskajam portretam ! 

Šī meitenes ģīmetne būs kā  pamudinājums tam.

Jā, šonedēļ nejauši netā atklāju, ka marta, aprīļa un maija sestdienās bērniem no 6 gadu vecuma līdz 14 gadiem kopā ar vecākiem, vai vecvecākiem ir iespēja piedalīties leļļu animācijas darbnīcā "Brigādes rezgalības Kino muzejā".

 Leļļu animācijas darbnīcu vadīs animācijas režisori Dace Rīdūze un Ēvalds Lācis no studijas "Animācijas brigāde".

Sīkāka informācija par datumiem, pieteikšanos ir skatāma šeit.  Domāju, ka šī darbnīca patiks gan lieliem, gan maziem! :)) Pats jaukākais -  ģimene var darboties kopā! :)))

Lai jaukas un saulainas brīvdienas Jūsmājās! :)))

Virtuālais ceļojums :))

Šodien  vecākais dēls Kristiāns atnāca mājās no skolas un teica, ka kaut ko man parādīs. Sākumā domāju  - tūlīt izvilks no kabatas kādu putnu, vai varbūt aiz durvīm sēž kucēns...

Bet nekā tamlīdzīga šoreiz:D Viņš man atvēra šo lapu http://www.ocean.lv/index_LV.html  Nekad pirms tam nebiju par tādu pat dzirdējusi. Pašķirstīju to un uz kādu laiku pazudu:D

Es lēnām un nesteidzīgi "staigāju" pa Parīzi! :)) Sāku te - http://parisinside.com/TourArticle/show/tour_id/4/sort/7 un pēc tam  turpināju lēnā solī iepazīt pilsētu...:))

Uz zoodārzu "iešu" rīt un arī Vecrīgu "apciemošu" kādu citu dienu:D