Šovasar darbdienu rītos mūsmājās izskatās tā:))) Ieva pamostas darbošanās prieka pilna! Pirmais darbs - doties apgaitā pa istabu - ja nu kaut kas pa nakti ir mainījies:))
Pēc kādas stundas pieceļas arī brāļi. Tad sākas lielākas jautrības:D Ar smiešanos, skriešanos, pašizgudrotām spēlēm...
Tas ir brīvbrīdis man:)) Vienā no šiem rītiem uzlaboju Ievas mājas krekliņu.
Bija viņš tāds nekāds - vienkrāsains. No viena cita neglābjami sabojāta ziedu krekliņa radīju Ievas vārdu un puķi. Ar šujmašīnu piešuvu izveidotās aplikācijas krekliņam.
Un nu nebēdniece Ieva var darboties mazliet "dzīvīgākā" mājas apģērbā:)
Dienas otra puse vasarā gan ir neparedzama!:))) Tā nokļuvu Rundāles pils dārzā:)) Kaut kad māju saruniņās biju minējusi, ka gribētu turp aizbraukt rožu ziedēšanas laikā. Un vienvakar mīļotais vīrietis saka - braucam, kamēr vēl zied. Tu taču gribēji... Šādos brīžos esmu laimīga pēc suņa un pāris metrus virs zemes:))))
Rundāles pils dārzs mūs sagaidīja bez saules, izskatījās, ka pa visam nesen lijis lietus. Bet nekas - manu prieku tas nemazināja:))) Ieraudzīju, ka Rundāles pils jumts gandrīz tādā pašā krāsā kā mākoņi virs tā:)) Un visapkārt ziedi, ziedi, ziedi...:)))
Dārznieka māja:)) Man šķiet - dārznieks ir bijis laimīgs cilvēks:)))
Lapene:)) Daniels teica - vai nav pārāk izšķērdīgi celt māju vienai puķei... Viņā klausoties reizēm brīnos par tekstiem.
Tālāk dārzā.
Romantiskie vīnogulāji. Gribētu pie mājas tādus. Kaut kad noteikti:)))
Daniels ieraugot vīnogas protams nenocietās un pagaršoja vienu. Vēl skābas. Būs jābrauc rudenī pagaršot vēlreiz - Daniela tekstiņš.
Pirms nokļūšanas Rundālē viņš nemaz tik lielu sajūsmu neizrādīja par gaidāmo pastaigu pils dārzā. Bet visu maina vīnogas:D
Vīteņi
Zilie toņi
Daniels sadomāja, ka viņam ar māsu vajagot vienu bildi vīteņu mājā:)) kā tad Ieva kādreiz atcerēsies...
Lilijas:)
Kādreizējie zirgu staļļi.
Jau mājup dodoties ieraugam stārķu ģimeni. Mirkli pakavējamies un raugāmies kā lielie stārķi baro mazos... Kā tur bija ar tiem ticējumiem par stārķiem uz jumta?:))
Un tad - pa kastaņu aleju mājup:)))
Pēc kādas stundas pieceļas arī brāļi. Tad sākas lielākas jautrības:D Ar smiešanos, skriešanos, pašizgudrotām spēlēm...
Tas ir brīvbrīdis man:)) Vienā no šiem rītiem uzlaboju Ievas mājas krekliņu.
Bija viņš tāds nekāds - vienkrāsains. No viena cita neglābjami sabojāta ziedu krekliņa radīju Ievas vārdu un puķi. Ar šujmašīnu piešuvu izveidotās aplikācijas krekliņam.
Un nu nebēdniece Ieva var darboties mazliet "dzīvīgākā" mājas apģērbā:)
Dienas otra puse vasarā gan ir neparedzama!:))) Tā nokļuvu Rundāles pils dārzā:)) Kaut kad māju saruniņās biju minējusi, ka gribētu turp aizbraukt rožu ziedēšanas laikā. Un vienvakar mīļotais vīrietis saka - braucam, kamēr vēl zied. Tu taču gribēji... Šādos brīžos esmu laimīga pēc suņa un pāris metrus virs zemes:))))
Rundāles pils dārzs mūs sagaidīja bez saules, izskatījās, ka pa visam nesen lijis lietus. Bet nekas - manu prieku tas nemazināja:))) Ieraudzīju, ka Rundāles pils jumts gandrīz tādā pašā krāsā kā mākoņi virs tā:)) Un visapkārt ziedi, ziedi, ziedi...:)))
Dārznieka māja:)) Man šķiet - dārznieks ir bijis laimīgs cilvēks:)))
Lapene:)) Daniels teica - vai nav pārāk izšķērdīgi celt māju vienai puķei... Viņā klausoties reizēm brīnos par tekstiem.
Tālāk dārzā.
Romantiskie vīnogulāji. Gribētu pie mājas tādus. Kaut kad noteikti:)))
Daniels ieraugot vīnogas protams nenocietās un pagaršoja vienu. Vēl skābas. Būs jābrauc rudenī pagaršot vēlreiz - Daniela tekstiņš.
Pirms nokļūšanas Rundālē viņš nemaz tik lielu sajūsmu neizrādīja par gaidāmo pastaigu pils dārzā. Bet visu maina vīnogas:D
Vīteņi
Zilie toņi
Daniels sadomāja, ka viņam ar māsu vajagot vienu bildi vīteņu mājā:)) kā tad Ieva kādreiz atcerēsies...
Lilijas:)
Kādreizējie zirgu staļļi.
Jau mājup dodoties ieraugam stārķu ģimeni. Mirkli pakavējamies un raugāmies kā lielie stārķi baro mazos... Kā tur bija ar tiem ticējumiem par stārķiem uz jumta?:))
Un tad - pa kastaņu aleju mājup:)))
