Ikdienas nieki:)

Šovasar ik mirkli jāķer saulīte. Ja nokavē, nu tad saules vietā var sanākt baudīt spirdzinošu lietu:D  Ziedi dārzā vairāk slapji kā sausi. Savs labums ir - nav jālaista. Bet reizēm žēl, jo kas par daudz, tas par skādi. Muļķojoties apsveru domu par dārza mākslīgu žāvēšanu :D

Mājās kaudzītē sakrājušies apģērbi, kuri prasās pēc uzlabošanas vai pilnīgas pārstrādes.  Šī Ievas bītlene arī no minētajiem krājumiem. Tāda garlaicīga...

Laukā lija, Ieva snauduļoja apkampusi savu leļļu bēbi, un es nolikusi savu vasaras slinkumu pie malas ķēros pie darba. Jāsaka godīgi - gatavošanās bija ilgāka kā darīšana:)

Vakarā parādījās saule un mēs ar Ievu sarīkojām meiteņu pastaigu uz jūru. Tādu lēnu un nesteidzīgu, ar apstāšanos pie katra smukā akmens, ar svešu vārtu pētīšanu ( Ievas šī brīža vājība) un garāmejošo suņu sagaidīšanu ar skaļām ovācijām...  Un ar uzlaboto bītleni mugurā:)

Ievai periods - es pati. Visu pati. Man prieks par to:)))

Ejot uz jūru rotaļlietas nevajag. Nopietni. Tās atrodamas tur uz vietas:)

Gliemežvāku lasīšana un mešana tālu jūrā;)

Slapjās bikses velk pie zemes:D

Te  redzama manis uzlabotā bītlene. Tamborēts zieds no kokvilnas diega, ar mulinē diegu izšūts ziedam kāts un lapas, plus zieda viducī podziņa no "kraukļa krājumiem". Bītlenei tagad mazliet saulaināks skats uz dzīvi:)))

Atrodam dažus retus jūraskokus un vienu dēli. To melno. Varbūt no Ķemeriem? :D

Vēl viena  bradāšana pa jūru un tad jau palēnām uz māju pusi.

 Es vēlētos brīvdienas bez lietus! Tādas  tās novēlu arī Jums! :)))

Ziedi un Mājas saldējums...:))

Mazs mirklis laukos pie mammas un tēta. Viss zied, pat līdakas aste! :))

Reibinoši smaržo ceriņi, bet pēc dažām dienām sāks ziedēt baltās rozes. Tās, kuras uz Jāņiem parasti zied un vainagā pītas tiek.

Ieva ar omīti atklāja ziedēšanas brīnumus dārzā:))) Ticiet man - tas nebija ātri:)))
Fonā tālumā redzams baltais sniega pikas krūms - tā ziedi bērnībā maija pēdējās dienās ceļoja uz skolu manai skolotājai. Stāstīju puikiem par to, viņi piegāja lietišķi šim jautājumam - tad rudenī jāiestāda tāds arī pie Mūsmājām...

Puiki ceriņos meklēja laimītes. Kādas pāris atrada:)) Un man pēkšņi atmiņā atausa tāds pats karsts vasaras rīts pirms daudzām vasarām, kad es kopā ar kaimiņu Kristīni meklēju laimi ceriņos:)) To ceriņu vairs nav, Kristīne Vācijā, bet man šķiet ka tik nesen tas bija...

Pie vecākiem ciemojāmies svētdien, bet sestdien tapa mazs saulains nieks mammai.:))
Viss sākās ar "kraukļa krājumos" atrastu shēmu, precīzāk pusi no shēmas. Gribējās pamēģināt kāds izskatīsies ziediņš realitātē. Shēma izskatījās šāda.

Vairs neatceros no kurienes man viņa - vai draudzeņu dota, vai kādā žurnālā rasta, vai varbūt neta plašumos atklāta. Vienā brīvbrīdī pamēģināju to iztamborēt.

Radās šāds zieds. Ziedam pietamborēju cilpiņu pīnīti un galā izveidoju pušķīti. Sanāca vasarīga grāmatzīme. Tagad tā palīdzēs mammai atrast grāmatā pareizo lapu:)))

Vakar pēcpusdienā bija žēl projām braukt no vecāku mājām. Šoreiz tur palika ne tikai vecāki, bet arī abi puiki. Viņiem šobrīd brīvdienas laukos ar nopietnām puiku darīšanām, piepalīdzēšanu vectēvam vīru darbos un omītes lutināšanu...:)))

Atceļā iebraucām Skrīveros panašķoties ar Mājas saldējumu! :)))) Srīveros ir neliela kafeijnīca, kurā cienā ar DIEVĪGU saldējumu! :))))))))

Ieva ieritinājās spilvenos it kā vienmēr būtu šeit pasūtījusi saldējumu un zinātu ka kāds mirklis būs jāpagaida.

Un tad - ieraugot saldējumu meitēns piecēlās sēdus:)))

Tik daudzas dažādas kārdinošas garšas:))) Tās nevar aprakstīt, tās jāizbauda pašiem!:))
Te - http://majassaldejums.lv vairāk info par šo auksto kārumu! Man tiešām liels prieks, ka TĀDS saldējums top Latvijā! :))) Mēs to atklājām pirms divām vasarām, tagad vasarās jau izveidojusies tradīcija garām braucot vienmēr piestāt Skrīveros un mazliet panašķoties! :)))

Jūs taču arī šim uzrakstam piekrītat? :))) Nu vismaz tādās karstās dienās kā šīs? :)))

Smilšu stāsti:)

Saule beidzot ir sasildījusi smiltis jūrmalā!:))) Ir jauki novilkt kurpes un basām kājām klejot pa smiltīm:))) Man patīk Asaru pludmale, šeit nav daudz cilvēku, līdz ar to nav "ar uguni" jāmeklē brīvs smilšu laukumiņš...

Aizvakar, pastaigājoties gar jūru, pirmo reizi Ievu noliku smiltīs. Sākumā šķita, ka būs liels, skaļš protests:D Bet nē.:)) Acīs liels izbrīns, mazliet apjukums un neviltota interese par šķietami bezgalīgo spēļu laukumu.

Pētniecības process sākās:)

Interesantas gan tās smiltis - var ar pirkstiem sadalīt:D

Meitēns izmēģināja kā tas ir, ja kājas, rokas tiek kustinātas gandrīz vienlaicīgi pa gaisu:))) Arī smiltis tad paceļas gaisā un nokļūst uz sejas:D

Ar skatienu ik pa brīdim sameklēja mani un pārliecinājās, ka te pat vien blakus esmu un redzu ar ko viņa nodarbojas.:))

Smiltīs atrodamie koka gabali šķiet tik ļoti jau nu izpētāmi:)))
Izskatās, ka vasarā kaut kādas īpašas rotaļlietas nemaz nevajag, nu vismaz Ievas vecumā. Viss dabā atrodamais ir tik aizraujošs.:)))

Nu re. Tikts jau līdz zaļumiem.

Kamēr Ieva aizrautīgi "pētniekojas" tikmēr top sīkdarbiņi... Šoreiz divas mazas ziedu piespraudes mammai viņas mīļākajās krāsās:)


Te viena.

Un te otra.

Ik pa brīdim arī es pētu. Nu ne gluži kā Ieva, bet tomēr... Es pētu vārnas:D
Tik interesanti putni! Reizēm nenosmieties par viņu izdarībām... Hm, varbūt viņas tā pat klusītēm pie sevis iesmaida par mums cilvēkiem...

Ik pa brīdim atskan skaļi spārnu švīksti, tik skaļi, ka pat Ieva palūkojas debesīs. Lido gulbji.

Jau mājup ejot priecājamies par citu celtajām smilšu pilīm.:)))

Jā, ja Jums kādreiz sanāk iet gar Asaru kapiem uz jūru, tad ziniet - tur uz smilšainā ceļa dzīvo PATI GALVENĀ VARDĪTE! Kā es to zinu? Trīs mazi pētnieki - vecumā no diviem līdz pieciem gadiem to bija izpētījuši! :))))

Ikdienas raibumi:)

Šorīt tik skaists rīts! Saule iekrāsojusi bērzu baltos stumbrus mazliet rozā. Kā maza, bet varbūt liela meitene, kura pa ziemu paspējusi sailgoties pēc spilgtākām krāsām...:)

Nenociešos un ar savu rīta kafijas krūzi  izeju dārzā. Smaržo pēc jūras, pavasarīga vēja un kūstoša sniega.

Apkārt redzamie koki kā no Purvīša gleznām - tik daudz krāsu toņu un tonīšu....

Pat pūpolos mazliet manāmi sārtie toņi:)

 Košākas krāsas ik pa brīdim ievijas arī manos sīkdarbiņos. Te Ieva ar 
savu pirmo galvas rotu. Un  manu pirmo darināto brošu. Broša gan nebūs viņai, bet manai māsiņai, kurai šodien vārda diena! :)) 

Nebiju iedomājusies, ka brošu kājiņas ir tik lētas - nieka 15 santīmi (veikals Elīze). Tātad šad tad varēs notikt eksperimenti šajā jomā nesāpīgi naudas makam:D

Abas puķes - gan galvas rotai, gan brošai tamborētas kā šeit redzamie ziedi. Ziedu vidiņos iešuvu mazas melnas podziņas.


Ievai pirmā reakcija pret matu rotu nebija sajūsma. Viņa to gribēja nodabūt no savas galvas pēc iespējas ātrāk nost. Bet pēc kāda mirkļa piemirsa par tās esamību:)

Brošu viņa cītīgi ar pirkstiņiem "iepētīja" un pēc mirkļa arī aizmirsa:D

Šeit mazliet citas krāsas darbiņš top, ceru līdz nākamās nedēļas beigām pabeigt. Un šī piezīme būs iemesls pacensties, lai tiešām tā būtu! :D

Dažas dienas atpakaļ Ineses blogā ieraudzīju sievišķīgi jauku testu. 

Protams, ka arī es nespēju turēties pretī kārdinājumam to izpildīt! :)))  Lūk, kas man sanāca.

И вот он готов - твой портрет... Смотри...

Чистота помыслов и души, внутренний свет, образованность и тактичность... Вот те качества, которые мне хотелось передать, когда я рисовала тебя. Ты - замечательный человек - добрый, чуткий и душевный. И поэтому с радостью дарю тебе эту картину (:

Gribētos līdzināties šim rakstiskajam portretam ! 

Šī meitenes ģīmetne būs kā  pamudinājums tam.

Jā, šonedēļ nejauši netā atklāju, ka marta, aprīļa un maija sestdienās bērniem no 6 gadu vecuma līdz 14 gadiem kopā ar vecākiem, vai vecvecākiem ir iespēja piedalīties leļļu animācijas darbnīcā "Brigādes rezgalības Kino muzejā".

 Leļļu animācijas darbnīcu vadīs animācijas režisori Dace Rīdūze un Ēvalds Lācis no studijas "Animācijas brigāde".

Sīkāka informācija par datumiem, pieteikšanos ir skatāma šeit.  Domāju, ka šī darbnīca patiks gan lieliem, gan maziem! :)) Pats jaukākais -  ģimene var darboties kopā! :)))

Lai jaukas un saulainas brīvdienas Jūsmājās! :)))

Hiacintes:))

Šorīt saplaukušas hiacintes! :)))

Puķes ar mīļotā vīrieša starpniecību atceļoja no veikala vēl mazos pumpuros esot. Ik rītu skatījos uz tām un domāju kādā krāsā gan šis ziedu brīnums būs...

 Vēl vakar bija zaļganas ziedu vālītes, šorīt baltas ziedu kupenas!No rīta pusmiegā nokļūstot virtuvē sajutu kā  tās smaržo un uz reiz pamodos:D 

Pagājušajā nedēļā, laistot puķes, iepētīju hiacinšu podiņu - plastmasas podiņš ar kaut kādiem uzrakstiem, prasījās pēc kaut kā cita, bet tā kā ziedi bija jau pumpuros pārstādīt citā podiņā nešķita prātīgi. Tad nu izlīdzējos ar to, kas bija pie rokas, lai mazliet pārveidotu plastmasas puķupodu. 

Paņēmu vīna pudelei veikalā pārvilkto tīkliņveida materiālu uzvilku puķupodam un iesēju mazus tamborētus ziediņus, gar podiņa augšpusi apsēju krāsainu diegu.

 Viss! Un podiņš ieguva citu izskatu!  Tādu pavasarīgu:))

Vienīgais, kas šajā eksperimentā mani īsti neapmierina ir tas, ka tīkliņveida materiāls nedaudz noslīd no podiņa pašas augšējās malas.  

Mēģināju šo materiālu vietā noturēt ar diegu - to sasienot stingrāk, bet nelīdz. Varētu to varbūt līmēt, bet negribas nodarīt pāri ziediem. Līmēšanu izmēģināšu kādam tukšam podiņam un tad jau redzēs, vai tas palīdz...