Daniela talismans:)

Šodien un rīt Latvijas skolās trešo klašu skolēniem notiek valsts pārbaudes darbi. 

Mans trešklasnieks Daniels satraucies ne pa jokam, protams arī es līdz ar viņu. Tagad tik saprotu, kā uztraucās mana mamma, kad mēs trīs māsas kārtojām eksāmenus un ieskaites...

Vakar mūsmājās līdz ar Danielu no skolas ieradās šis Daniela talismans.:))

 Daniela skolotājas Anitas ideja - klasē pirms tik atbildīga darba katram pašam izveidot savu kontroldarbu talismanu:)) Tā, lai visi savus kontroldarbus labi uzrakstītu...:))

Daniela talismana tapšanas vēsture.:))

Daniels pirmdienas vakarā "aizbizoja" uz mežu pēc īpašā kociņa:D

Gribēju viņu pierunāt, lai palūkojas pie malkas grēdas salikto žagaru kaudzē, bet puika lepni noraidīja šo variantu. Tu nesaproti! Man vajag savādāku! Un projām bija :D

Atpakaļ pārnāca pēc kādām divām stundām ar tievu, garu zaru - garāku par pašu. Knapi pierunāju, ka zars vismaz uz pusēm jāpārlauž, savādāk no rīta pilsētas busā uz skolu braucot kādam vēl acīs iebakstīs...

Tad pašā vakarā steidzīgi tika meklēts aplikāciju papīrs - izrevidēts tika pat brāļa plaukts, lai atrastu īpašo krāsu... ar dziju meklēšanu bija kas ļoti līdzīgs...

Varu tik iedomāties cik ļoti īpaši tauriņu talismani ļoti īpašos apstākļos tika radīti klasē! :))) Bez šaubām ĪPAŠAS skolotājas vadībā!:)))

Vakar, Danielam mājās pārnākot, istabā pirmais ielūkojās talismans:)) 

Pēc tam viņš svinīgi tika ielikts virtuves zīmuļtraukā, lai šorīt pēc brokastīm uz skolu ejot nepiemirstu talismanam atgādināt, ka jāparūpējas par veiksmi latviešu valodas pārbaudes darbā.:)) 

Ceru, ka Daniela un visu pārējo trešklasnieku talismani šodien  nesavtīgi atbalsta savus saimniekus:)))) 

 Pulkstenis gan šodien tāds nesteidzīgs... bet tā jau visi pulksteņi dara brīžos, kad kādu ļoti gaidi Mājās... 

Kamēr pulkstenis slinko, tikmēr Ievas rāpošanas veicinātājs jeb citā vārdā Pince sēž drošā vietā un noskatās, ko tas mazais meitēns atkal ieplānojis darīt:D  

Un viņām abām nav daļas gar pulksteņiem, ir tikai TAGAD...:)))

Mazie brīnumi, kafija un pārdomas...

Šos mazos brīnumus vakar atnesa Daniels.:))

Aizelsies iesteidzās istabā, viena roka aizslēpta aiz muguras... Un  tad ar nebēdnīgu smaidu tika parādīts, kas tajā slēpjas.:))

Mammu, tie Tev! 

Šis teikums no Daniela atskan diezgan bieži. Tas ir tik aizkustinoši un mīļi.:)) Viņā šīs un cita veida mīļuma izpausmes ir jau no agras bērnības. Un nav tā, ka kāds viņam tā speciāli būtu mācījis, vai stāstījis... Viņā šis mīļums vienkārši ir. Nu gluži tā pat kā sniegpulkstenīšiem baltā krāsa ziedlapiņās...

Ceru, ka tā būs arī turpmāk, un tad, kad paaugsies -  arī meitenes tiks lutinātas ar ziediem, mazām mīļdāvanām un citādām jaukām lietām. Un gan jau kāda daļa delverību arī saglabāsies, jo bez tām Daniels nebūtu Daniels:)))

Daniela  lutināšanu šobrīd izbauda Daniela mīļā skolotāja Anita:)))  

Vakar pat - nonākot veikalā pirmais jautājums bija - ja būs piekariņš ar skolotājas vārdu, mēs to nopirksim? :))

Reizēm viņš atnāk no skolas un saka, ka uz rītdienu ir vajadzīga šokolāde. Izrādās, doma ir to uzdāvināt skolotājai.:) Reiz  Daniels pamanījās uzdāvināt skolotājai šokolādi tā, ka viņa tā arī neatklāja, kurš ir šis dāvinātājs:)))  

Dažādas jaukas mīļdāvanas skolotājai Anitai ir tapušas keramikas pulciņā un  mājās...:)))

Nezinu kā būs nākamgad, kad skolotāja Anita audzinās citu klasi. Domāju, ka vismaz vienu delveri viņa starpbrīžos satiks diezgan bieži...

Tādas un citādas  domiņas ienāk prātā  brīvbrīdī izbaudot kafiju... 

Jā, kafija mūsmājās ir jauka ikdienas sastāvdaļa. :))

Man patīk balta - ar pienu, mīļotais vīrietis dzer melnu. 

Puiki kafiju mazliet ir pagaršojuši un  izbrāķējuši, pagaidām viņu favorīts ir karsts kakao ziemā, pavasarī bērzu sulas, vasarā pipamētru dzēriens ar citronu.:)) Nē, nu protams arī kola:D Tā der visos gadalaikos, tikai mūsmājās tā ir ļoti reti, jo pieaugušajiem nav īsti saprotams tās lielais derīgums bērna organismam:D

Kad gatavoju sev kafiju, jautāju mīļotajam vīrietim, vai arī viņš nevēlas krūzi kafijas. Reizēm viņš saka - man pus krūzīti, lūdzu!

Tad viņš dabū šo! :D

Ikdienā lietojam gan dabīgo kafiju, gan šķīstošo. 

Šķīstošo kafiju dzeram tad, kad nav laika gaidīt  uz kafijas automāta lēni pagatavoto kafiju, bet krūzi kafijas tomēr gribas:D 

Dzerot dabīgo kafiju pāri paliek kafijas biezumi.

Kafijas biezumus izmantoju kā skrubīti ejot dušā - reizēm tikai biezumus, citreiz tos sajaucu ar medu. Āda pēc tam paliek maiga un samtaina.

Reizēm kafijas biezumus uzsmērēju uz ādas un paturu dažas minūtes kā masku -  profilaktisks līdzeklis celulītam:D Turklāt izskatās, ka tiešām darbojas.

Jā, puķēm arī patīk kafijas biezumi, vairs neatceros, kur studiju laikā dzirdēju šo informāciju, bet savas puķes ik pa laikam palutinu ar kafijas biezumu devu. Ceru, ka viņas pašas man pa kluso nesāks gatavot kafiju pašlapīgi :D

Ja uzreiz nav paredzēts iet dušā, ne arī laistīt puķes, tad kafijas biezumus uzlieku uz tasītes, izžāvēju, pēc tam salieku biezumus burciņā. Man šim nolūkam patīk stikla Merild kafijas burciņas  - tām ir feins  stikla korķītis.

Laikam jāiet pagatavot viena krūze kafijas! :)))

Second hand rotaļlietas.:))

Šajā nedēļas nogalē esot Tukuma pusē atkal ieskatījos sev mīļā second hand bodītē Tukuma centrā.

 Visādu mantu vidū atradām šo:))

Jauks koka mūzikas instruments par nepilniem trīs latiem. Nekad nebūtu iedomājusies, ka tā radītās skaņas var būt tik daudzveidīgas.

Ievai ļoti patīk! :)) Viņa mazliet neveikli satver savās rokās āmuru,  rada skaņu, ieklausās un tad mēģina atkal...

Jāsaka gan, ka ne tikai Ieva, bet arī puiki muzicē! Tas gan notiek skaļāk un  trakulīgāk :))

Vēl no Tukuma uz mūsmājām atceļoja mazs ruksītis.

Ruksīša ziņkārīgais draugs kaķis.

Dzīvespriecīgais pīlēns.

Un  koķetā varde.

Viņiem visiem patīk ķert riņķi! :)

Jā, šie krāsainie zvēriņi ienes daudz jautrības mūsmājās. Viņi ne tikai prot ķert riņķi -  zvēriņi ir ieguvuši spēju lidot:D 

Ir rokas, kuras spēj lidojumā viņus notvert, bet ir arī divas mazas rociņas, kuras cenšas zvēruļus iedabūt mutē ne ļaut tiem lidot....:)))

Kā sens grāmatu tārps nevarēju veikala plauktā atstāt arī šo.

Mīlīgi zīmējumi  un bērnam labi pazīstami  dzīvnieki:) Grāmatiņu lasām jau sazin kuru reizi!

Man šķiet, ka lasot grāmatu Ieva domā kādu savu domu. Gribētos zināt kādu, bet tas paliek noslēpums...  

Kāda klusa mana doma aizklejo uz Kapseļu ielu, iedomājos bērnus, kuriem viss ir savādāk...

Fiksā ideja.:)

Straujiem soļiem tuvojas marts. :))

Marts mūsmājās tāds svinammēnesis sanāk, jo manai jaunākai māsai Mārai  8. martā ir dzimšanas diena, tad nāk vārda dienas Mārām un Guntām (Gunta ir mana otra māsa) :))) Un mēneša nogalē vēl mazajam māsas dēliņam gada jubileja!:)) Būs jābūt ļoti čaklai, lai visiem tiktu jaukas dāvanas:))

Šis tas ir izdomāts, ko jubilāri varētu vēlēties, bet šis tas vēl jāizdomā...

Kamēr es tā savā nodabā domāju, reizēm rodas fiksās idejas:D

Te viena fiksā ideja no šī rīta.

Dzerot savu  upeņu sulu izdomāju, ka glāzes kājiņa varētu tapt tāda mazliet, mazliet pavasarīgāka un košāka...

Ņēmu tamboradatu un notamborēju mazu puķīti, tad apmēram 30 cilpiņu pīnīti un otrā pīnītes galā atkal "uzcakoju"  ziediņu. Ņemam šo "ziedošo pīnīti" un sienam ap glāzes kājiņu. :)))

Te glāzes kājiņa tuvplānā.

Šeit rozā glāzes kājiņas rotājums:D

Šeit jau sāku blēņoties - sasēju visas trīs krāsas puķes kopā:)))
Tiešām uz reiz nebēdnīgāks prāts! 
Iedomājos, ka kādā meiteņu ballītē man šī fiksā ideja noderēs... 

Kamēr mamma vienā virtuves stūrī savā nodabā darbojas, tikmēr otrā darbojas bērni, šoreiz gan tikai divi mazākie:D

Daniels pārnācis mājās no skolas stāsta savus dienas piedzīvojumus Ievai. Ieva ļoti uzmanīgi klausās! Un reizēm piebalso! :))


Jaukas, mīļas brīvdienas Jums visām! :))

Kā katru dienu - un tomēr mazliet savādāk...:))

Ar sirdi 

Atvērtās plaukstās

Es eju pasauli apraudzīt

/A.Hofmanis/

Laukā saules gaismā vizuļo sniegs. Auksti, bet skaisti! 

Skaistiem notikumiem bagātu nedēļu mums visām! :)))

Bērni aug neticami ātri....

Bērni aug neticami ātri....

Ar Ievu jau no pašas pirmās dienas es apzināti izbaudu šo laiku, kamēr viņa ir tik maza, tik sargājama un mīļojama... Katru dienu gan ar prieku, gan mazliet tā kā ar skumjām redzu, ka viņa aug, aug neticami ātri. Ar puikiem bija mazliet savādāk - studēju, bija jākārto eksāmeni, gribējās visu un uz reiz. Tagad saprotu, ka tas ir muļķīgi, nu vismaz manā gadījumā, jo diemžēl neesmu no tām meitenēm, kuras vienlīdz kvalitatīvi spēj izdarīt visu:D

Šobrīd ļoti novērtēju to, ka Kristiāns un Daniels ir jau tik lieli  - viņiem ar māsu ir 12 un 10 gadu starpība. Puiki skatās kā māsa aug un viņiem rodas dažādi jautājumi, arī par to - kā bija tad, kad paši bija Ievas vecumā. Tas ir iemesls pašķirstīt dēlu dienasgrāmatas, fotogrāfijas un atcerēties:))) Un tad top Ievas bildes - ļoti bieži tie ir viņi, kuri paķer fotoaparātu un cenšas notvert mirkli, kurā Ieva smaida, tver pēc grabuļiem, brīnās par kaķi, ēd, utt.:))

Vakar liekot kumodē Ievas izgludinātās drēbes atkal pārliecinājos par augšanas ātrumu:D Atradu pāris jaciņas, krekliņus un bikses, kuras Ievai jau ir par mazu. Viena otra no mazajām štātītēm noteikti noderēs vēl kādam no radu mazuļiem, bet divi no apģērbu gabaliem savu mūžu ir nokalpojuši, nu vismaz kā apģērbs:D

Vakar  viena no šīm jaciņām pārtapa par Ievas guļamzaķi. 

Te viņš ir - jau paspējis vienu nakti un pāris dienas snaudieniņus pavadīt Ievas gultiņā. 

Zaķis netika pildīts, jo doma bija, ka tam ir jābūt vieglam, lai Ieva varētu viņu viegli pacelt, ņurcīt, lai nespiež, ja guļot mazā uzripo zaķim virsū, ja vēlas  - arī droši bāzt mutē un pasūkāt. Šobrīd nāk pirmie zobi un mutē tiek bāzti gan pirkstiņi, gan kožamriņķis, gan tēta roka vannošanās reizē, gan tagad arī zaķa auss, ķepa vai kāda cita ķermeņa daļa:D 

Lasītprieks:))

Pirms svētkiem  lauzīju galvu, kā palīdzēt piepildīt Ziemassvētku vecītim dāvanu maisu. Tā kā Ieva vēl ir maza un viņai nepatīk veikali kā tādi, tad nācās izdomāt ko citu, lai dāvanas tiešām būtu pārsteigums visiem maniem mīļajiem, ar uzsvaru uz  - visiem :)

Galu galā reģistrējos izdevniecības "Zvaigzne" grāmatu klubā  un pasūtīju grāmatas internetā http://www.gramatuklubs.lv/lv/. Iespējams, ka daudzi to dara jau gadiem ilgi, bet priekš manis tas bija atklājums:D  Jo parasti grāmatas izvēlos veikalā, kur varu tās ar acīm apmīļot, izšķirstīt, izsmaržot un visādi citādi novērtēt, pirms paņemu rokās un eju pie kases.

Pēc pasūtījuma izdarīšanas pāris dienas dīdījos ap pasta kasti, līdz saņēmu uzaicinājumu no pasta. Tad tikai vajadzēja kopā ar Ievu aiziet līdz pastam brīdī, kad abi puikas skolā, bet mīļotais vīrietis darbā un labi noglabāt, lai līdz Ziemassvētku vakaram tās ne viens tīši vai netīši neatrod...

Šodien par vienu no tām. Valda Rūmnieka un Andreja Miglas grāmata  "Čaks" - mana dāvana mīļotajam vīrietim.

Jāsaka gan, ka šo grāmatu lasām divatā:D Viņš vakaros, es dienā, kad Ieva iesnaudusies. 

Grāmata aizrauj, ir grūti to nolikt malā. Mazā Aleksandra bērnības ainiņas liek gan smieties, gan arī nobirdināt kādu asaru.Tālāk -  pirmie Šašas dzejošanas mēģinājumi. Grāmata ir bieza, kā nekā rakstīta deviņus gadus!

Kādu laiku man vēl lasāmā pietiks:)

Ik pa brīdim paralēli pašķirstu arī Čaka dzejas un vienu otru dzejoli jau tagad izjūtu savādāk. Interesanti, kā es tos lasīšu tad, kad būšu aizvērusi Rūmnieka un Miglas grāmatas pēdējās lapas? Var tikai piekrist Prāgas profesora Radegasta Paroleka vārdiem, ka Čaks ir liela latviešu literatūras velte visas pasaules literatūrai....