Kādā lietainā dienā divatā ar Ievu nolēmām pazīmēt, bet tā mazliet savādāk kā citas reizes...:))
Ieva cītīgi rīvē ziepes. Ieraudzīja, ka es to daru un uzstājīgi pieprasīja šo darbiņu sev:D tā divatā sarīvējām visu ziepju gabaliņu.
Tad ziepju sajaukšana ar pusglāzi silta ūdens un guaša krāsu. Mēs izmantojām divas krāsas - sarkanu un dzeltenu.
Ieva tik rūpīgi maisīja, ka skatoties uz viņu bija jāsmaida:)
Māksliniecei pirksti ātri sasmērējas ar krāsu un tad tie ir jānoslauka:D
Sākot krāsot otru lapu Ieva pati nonāk pie secinājuma, ka ar pirkstiem zīmēt ir ērtāk, otas tiek noliktas malā un tiek gleznots uz nebēdu:)))
Ievas ziepju skaidiņu gleznojumi - dāvanas tētim un vectētiņam vārda dienā. Tās viņi abi svin vienā dienā, nav nekāds brīnums, ja vārdi vienādi:D
Šie zīmējumi gan žūst ilgāk kā vienkārši guaša krāsas gleznojumi. Pilnīgi sausi bija tikai otrā dienā. Ar tādu mazliet telpisku struktūru un žūstot drusciņ sakrokotu lapu.
Un tad jau klāt Pēterdiena. Un ikgadējais brauciens uz Kolku. Vienmēr īpašs un katru reizi savādāks...:)))
Kolka kādreiz padomju laikos bija slēgtā zona. Tur nevarēja nokļūt vienkārši tāpēc, ka vēlies redzēt kā saule riet jūrā... Ja tā padomā, tad nemaz tik sen tas nebija...
Mīļotais vīrietis - toreiz vēl skolnieks, Kolku un tās apkārtni izbraukāja ar divriteni, iepazina interesantus cilvēkus un dzirdēja tādus stāstus par dzīvi, ka ikreiz, kad viņš padalās savās atmiņās arī ar mani, es varu tikai lūgt, lai pastāsta vēl maz drusciņ:))) Tie man šķiet tik īpaši. Šie stāsti par folkloras materiālu vākšanu Kolkas pusē padomju gados...
Šoreiz Kolka mūs sagaida ar aukstu laiku, ir tikai desmit grādi un lieli odu mākoņi, kuri sīc apkārt. Tāpēc svētku galds jūras krastā paliek neuzklāts, bet saules rietu izbaudām pilnībā:)))
Pikniks mašīnā nebūt nav sliktāks kā smiltīs:)) Šoreiz par to pārliecinājāmies, savā ziņā pat jautrāks:D Bet tomēr ceru, ka nākamā Pēterdiena Kolkā būs silta:)))
Lai siltas un prieka pilnas brīvdienas! :))
