Tukuma sekond hand atradumi:))

Reibinoši smaržo liepziedi istabā uz galda. Pagalmā bites san:)) Jūlijs kā nekā...

Dažas dienas atpakaļ tikām pie divām gotiņām:))) Vainīgs mazais Tukuma sekond hand veikaliņš...

Te pirmā mīlule no Tedy:)))

Jauki, viegli ripojoši koka riteņi, viegli atklipsējami no gotiņas, izmantojami arī kā atsevišķa rotaļlieta:D Vismaz Ievai tie šķiet tik pat interesanti kā gotiņa:))) Tie tiek ripināti gan kopā, gan pa vienam un pēc tam tiek atrasti gan zem gultas, gan zem skapja, gan vēl visādās citādās istabas vietās. Un reizēm - riteņi kļūst par skaņu radītājiem...

Velkamais striķītis nepieciešamības gadījumā saīsināms, vai pagarināms - pēc saimnieces vēlmēm.

Otra - spilvengotiņa atceļojusi no Norvēģijas.
Izteiksmīgas acis,mīlīgs purniņš, kājas, kuras inčīgi kūļājas, ja Daniels atdarina kā govs iet pa pļavu, vai skrien mājās no ganībām...:)) Kad raibaļa atpūšas, tad guļ manā plauktā un vēro apkārt notiekošo:))

Kamēr gotiņām fotosesija, tikmēr kaimiņš ienesa ķiršus:)))) Labi daudz ķiršu!:))) Tāda lauku sajūta uzreiz. Laukos parasti tā labi ar kaimiņiem sadzīvo, bet izrādās arī pilsētā tā notiek. Nu jau zinu to gadus divus:)))

Ieva gana savas mīlules. Un mani nepamet sajūta ka rotaļlietas ir ĪSTAS...

Šoreiz mazajā veikaliņā palutināju arī sevi.:)) Šī soma man iepatikās no pirmā acu skata - nevarēju viņu tā vienkārši atstāt veikala plauktā! Tāda ziedošās vasaras soma:))) Jau pāris reizes iemēģināju - tajā ērti salikt visu nepieciešamāko un vēl pēc tam vienmēr atrodas vieta arī kādai grāmatai...:)))

Šobrīd somā visbiežāk nonāk šī grāmata. Lauku avīzes izdevniecībā iemantojama par sešiem latiem un divdesmit santīmiem. Grāmatnīcās šķiet krietni dārgāk... Tagad - šur tur braucot, pa ceļam varēs iepētīt Latvijas interesantākos dižkokus:))) Dižkoku nosaukumi jau paši par sevi interesanti - Raganu kalna priede, Ozolu ozols,Velnozols,Krokodilegle...

Kamēr es te rakstu, tikmēr kaijas ķircina kaķi:))) Stāv abas uz kaimiņu mājas jumta un savā starpā sakliedzas:)))

Kaķis tik spicē ausis un žēli skatās. Pārāk augstu tās kaijas... tad jau labāk peles:)))

Iepirkšanās plezīrs un pavasara pievilināšana:)

Mūsmājās ir jauns iemītnieks, precīzāk - iemītniece:D

Atlika man Ievai rotaļu tārpiņu šujot nodomāt, ka labāk radīt tārpiņu nevis čūskuli, ka pēc neilga laika "satiku" tādu čūsku, kuru tomēr nopirku:D Varētu jau sevi it kā mierināt ar domu, ka tā nav čūska, bet tārpiņš, jo nav čūskām raksturīgās mēles, bet astes gals tomēr liecina, ka tā ir čūska. Čūska un punkts! :D 

Iespējams, ja bērnībā dārzu ravējot vagās bieži nebūtu sastaptas odzes, manas attiecības ar čūskām būtu pa visam citas, bet tagad...tagad nāksies pierast pie puiku saucieniem mājās - čūska!:D

Tāda viņa izskatās visā garumā. Nopirkām Tukuma centrā second hand veikaliņā, manuprāt tā šis veikals arī saucas - Veikaliņš. Uz loga krāsainiem burtiem rakstīts - šeit kaut kam ir jābūt. 

Reizēm plezīra pēc turp aizbraucam un šo to inčīgu vienmēr atrodam.:)) 

Šoreiz tā bija šī zviedru ražotā čūska ar grabuli astē, vairākiem pīkstošiem elementiem pa visu ķermeni un čaukstošiem materiāliem čūskas galvas galā. Iepirkām par nepilniem diviem latiem. Nenoturējos un par 20 santīmiem Ievai nopirku arī Dānijā ražotu auduma grāmatiņu ar dzīvnieku attēliem. :))

Vēl Veikaliņā bez rotaļlietām atrodams arī apģērbs, apavi un saimniecībā noderīgas lietas - svečturi, krūzītes, lampas u.c. Uz šo veikalu nevar braukt ar ļoti konkrētu mērķi - man vajag to un to un es to tur šodien nopirkšu. Tā nesanāks. Bet plezīra pēc - ir forši. Pārdevējas (varbūt arī īpašnieces, nezinu) vienmēr atsaucīgas, palīdz padot, nolikt vietā preces.  :))) Bieži vien, ja pērkam vairākas lietas, piešķir arī atlaides! :)

Šajā veikaliņā kādreiz Danielam nopirkām pirmās slēpes - nebija īstas skaidrības, vai puikam tiešām patiks slēpot un tur nejauši ieraudzījām  kvalitatīvas norvēģu  slēpes ar labiem bērnu stiprinājumiem. Slēpes kopā ar slēpju  zābakiem izmaksāja ap 10 latiem. Turklāt jāņem vērā, ka bērniem kāja aug neticami ātri un otrā gadā diezin vai vairs slēpju zābaki derēs. Tad 10 lati šķiet saprātīgs ieguldījums, lai bērns sava prieka pēc varētu nodarboties ar slēpošanu nesāpīgi naudas makam:D Šoreiz gan slēpes neredzējām, bet slidas bija gan - ja nu kādam / kādai šobrīd slidot kārojas:))

Dažas dienas atpakaļ turpināju  jau agrāk iesākto pavasara pievilināšanu:D

Uzziedināju savu nesen adīto šalli! :)) Ziediņi tādi paši kā iepriekš uzziedinātajos cimdos.

 Ziedi šajā aukstajā laikā neļaus piemirst, ka pavasaris jau te pat vien ir...:)))  

Bet, ja tā padomā, arī aukstumam ir savs jaukums, ja vien neievelkas pārāk ilgi - ir dikti forši mājās sagaidīt savējos ar sārtiem vaigiem un lielāku apetīti kā parasti:)) 

Lai silti Jūsmājās! :))

Mīļotā vīrieša iepirkšanās:))

Šodien pie mums Jūrmalā ik pa laikam atskrien brāzmains vējš un sadrebina koku zarus tā, ka kāda daļa no tiem neiztur un krīt lejup. Pagalmā sakritušie smalkie bērza zari veido savdabīgas kompozīcijas uz baltā sniega fona. Rīt būs jāizpēta, vai kāds no tiem zariem nenoder vāzei....

Iespējams, ka tieši tāpēc, ka laukā tāds "suņa laiks" mājās šobrīd šķiet tik omulīgi. Un tā klusā lietus mūzika aiz loga piemet vēl papildus prieka dzirksti  Māju noskaņojumam. :)) 

Abi puiki šogad stiepjas garumā ne pa dienām, bet pa stundām, tā šķiet, kad kārtējo reizi pamanu, ka vajadzīgas jaunas bikses, džemperim piedurknes sarāvušās, vai zābaki ar vilnas zeķēm vairs neder...

Tad mēdzam ielūkoties gan jaunu apģērbu veikalos, gan lieto apģērbu bodītēs. Un tieši bodītēs reizēm var izrakt tādas mantas, ka pēc tam žēl daudz lielāku naudas summu tērēt pērkot jauno apģērbu, kurš  nemaz nav tik kvalitatīvs.

No vienas šādas nesenās izlūkošanas mīļotais vīrietis pārveda divas jaukas lietas:)))

Šis mazais leļļuks nav no šīs iepirkšanās. Viņš mums mājās vēl no tiem laikiem, kad puiki bija mazi, nu tātad apmēram gadus piecus vecs:)))

 Šis ir no iepirkšanās tūres:)

Saliekot kopā - abi leļļuki ir tik līdzīgi:))) Puiki sajūsmā, bet Ievai lielas acis! Pēkšņi lelle lielāka par pašu:)))

Un te otrs pirkums, kuram īpašnieks nebūs mūsmājās. Bet zābaciņi šķita tik jauki un pilnīgi jauni, ka par nepilniem trīs latiem bijis grēks nepaņemt ( mīļotā vīrieša tekstiņš).

 

Zābaciņiem vēl pat cenu zīme saglabājusies:)))

Domāju, ka kāds mazs puika būs priecīgs:))) Un mazliet žēl, ka manējiem tādi kādreiz netika, bet gan jau citreiz arī viņiem kas atbilstošs radīsies:)

Jā, un nekad nebūtu iedomājusies, ka Ievai šobrīd vajadzīgās autiņbiksītes visizdevīgāk var nopirkt veikalā Depo:D Rimi ar atlaidēm nopērkamas pa desmit latiem ar kapeikām, Depo - pa astoņiem latiem ar kapeikām...