Imkas sapņu grāmata II „Taureņi mēnesnīcā” :)))

Piektdienas vakarā mērojām ceļu uz Cēsīm, lai arī šovasar baudītu burvīgo Imanta Kalniņa mūzikas koncertu bērniem!:))
Izbraucot no mājām Jūrmalā lietus lija kā no spaiņiem, bet Cēsis mūs sagaidīja ar sauli:))

Pie ieejas Cēsu pils dārzā  nācējus sagaida senatnīgi ģērbušās meitenes.Tik iederīgi šim skaistajam, mazliet noslēpumainajam dārzam un tajā valdošajai noskaņai:))) 

Dārza piekalnīte sākumā tukša, bet drīz vien piebira ar dažāda vecuma bērniem:)))
 Visa vakara garumā te notika gan kokā iekarināto leļļu dancināšana, gan labirinta mīklas minēšana, gan vienkārši skriešanās...  Tik brīva, sirsnīga un nepiespiesta gaisotne. Man pat šķiet, ka šis varētu būt pirmais koncis uz kuru ģimene nāk kopā ar savu bērniņu. Neviens mazulis šim koncertam nebūs par mazu...:))) un neviens klausītājs par vecu:)))

Labirints man atgādināja košus bērnu zīmulīšus. Vai nav feins? :)))

Pamazām sarodas aiz vien vairāk mazo klausītāju lielo pavadībā. Bet līdz koncerta sākumam garlaikoties nevajag!

 Dārzā darbojās Smilšu raušu darbnīciņa simpātiskas meitenes un runča vadībā:))) Runcis varen runātīgs un spēja saprasties gan ar pa visam maziem, gan lielākiem smilšu raušu cienītājiem:D

Pat Daniels nenocietās un māsai izgleznoja smilšu rausi. Jāsaka gan godīgi, ka rausis galu galā tika sadalīts divās daļās un abas tika atzītas par ļoti gardām! :))

Krāsaini tauriņu ķeramie un bumbas mazajiem. Jautrība smilšu laukumiņā sita augstu vilni, man šķiet, ka no malas skatoties ne viens vien tētis  gribēja pie bumbas tikt:D

 

Vakara gaitā darbojās arī lukturīšu un tauriņu darbnīca. Šie lukturīši bija tapuši vakara sākumā, bet ticiet man - vakara beigās lukturīšu bija ļoti daudz! :)))  Viens no tiem tagad arī mūsmāju dārzā ik vakaru tiek iedegts:))

Skatuve lielās liepas pavēnī,  liepziedu smarža bija jūtama arī klausītāju beidzamajās rindās:))) tik reibinoša un jauka:)))

 

Katras mazas un ne tikai mazas meitenes sapnis - romantiskas šūpoles koku zaros:))

Šis šūpuļzirdziņš kā no manas bērnības, tikai pāris reizes lielāks! Arī šodienas bērniem ļoti patika! :)) Meiteņu garie mati pa gaisu! Tik daudz mazu princesīšu ar gariem matiem sen nebija redzētas :))

Cēsis ir ne tikai muzikālu bērnu pilsēta! Arī kaķi māk novērtēt skaisto Imanta Kalniņa mūziku bērniem! Re, kā iekārtojies viens no tiem:))) Pagājušo gadu atceros melnu runci ar samtainu kažociņu, šogad mazliet gaišāks runcis, bet tik pat ieinteresēts notiekošajā:)))

Daniels jau nebūs Daniels, ja nemēģinās iepazīties:D

 Jaukie vakara vadītāji  - Vita Baļčunaite un Marts Kristiāns Kalniņš.

Dziedošie bērni  un jaunieši no Cēsīm, Raunas, Priekuļiem Līgatnes un Vecpiebalgas...

Viņi visi tik aizrautīgi un no visas sirds dziedāja un priecēja klausītāju sirdis:))) Ar tādu atbildības sajūtu! Nejauši lukturīšu darbnīcā dzirdēju, kā darbnīcas meitenes savā starpā runāja par mazajiem dziedātājiem - viens  otrs dziedātājs pirms koncerta bija darinājis savu lukturīti, bet tikai uzmanīgi, uzmanīgi, lai nenosmērētu balto kreklu, vai skaisto kleitu...

Bērniem palīdzēja Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā, Valdis Zilvers ar instrumentālo grupu, Andris Daņiļenko un daudzi citi, kuri varbūt nebija manāmi uz skatuves, bet nemanāmi ņēma aktīvu dalību, lai koncis būtu tik skaists, sirsnīgs un mīļš!:)))

Vispārēju sajūsmu izsauca šī meitene un viņas pavadonis:)))

Kā Jūs domājat - kura dziesma tā bija? ;)))

Arī vakara vadītāji nespēj turēties pretī šūpoļu valdzinājumam:))

Pomeranču vainadziņš... Man šķiet, ka par šo mazo dziesmas izpildītāju mēs vēl dzirdēsim...:)))

Ievai arī šķita, ka  dziesma ir pelnījusi aplausus, pat gardā ābolu plātsmaize nebija šķērslis. Mamma taču var to uz mirkli paturēt tik svarīgā brīdī:D
Man prieks, ka arī šajā gadā Pils dārzā nebija nopērkams alkohols, vien bērniem paredzēti našķi par ļoti draudzīgām cenām:))) Vai gabaliņš gardas ābolu plātsmaizes par 15 santīmiem ir dārgi? Nu ne taču:))

Krēslai iestājoties atdzīvojās vecās pils sienas. Tas tā mazliet brīnumaini:)))  Tā pat kā kopīgā mazuļu midzināšana lukturīšu gaismā... kā no pasaku grāmatām senām:))

Tauriņu dancināšana mūzikas ritmā... Paldies tauriņu darbnīcas meitenēm! Ieva šogad vēl nebija ar mieru pati radīt kādu taureni. Bet uzņemties rūpes par kādu esošu tauriņu - nu tur gan viņai pretenziju nebija :D

Tauriņi mēness gaismā...:)))

Neticami ātri paskrēja divas stundas. Un tad palēnām uz māju pusi. Jauki, ka arī pēc koncerta beigām klausītāji varēja  nesteigties mājup, bet izbaudīt Pils dārza burvību...

Lukturīšu ugunis uz tilta...

Izgaismotais dārzs veicināja bērnu fantāziju. Tovakar tapa ne viens vien Spociņš jociņš:)))

 Un nu gribu pateikt vislielāko un vismīļāko paldies savā un savas ģimenes vārdā Daigai Janševskai no Cēsu Kultūras un Tūrisma centra! :)))  Daiga mūsu ģimenei sagādāja negaidītu pārsteiguma dāvanu - ielūgumu uz šo fantastiski skaisto koncertu! Paldies, Daiga! :)))

Jau pagājušas pāris dienas pēc koncerta, bet ik pa brīdim atmiņā ataust kāds mirklis no piedzīvotā Cēsu pils parkā un tad smaids tāds...:)))

Smaidīgu nedēļu arī Jūsmājās! :)))

Taureņi mēnesnīcā:)))

Neticas, ka jau jūlijs klāt! Jūrmalā tūlīt, tūlīt ziedēs liepas, Rīgā jau zied, vakar tur izsmaržoju no ziedu smaguma nolīkušos zarus:)))
Varētu Jums visām uzdot jautājumu, kas vēl bez liepu ziedēšanas notiek jūlija sākumā?
Zinu, ka atbilde katrai no Jums būtu cita:))) Tāpēc pateikšu Jums atbildi, kuru būtu teikusi es, ja kāds man uzdotu šādu jautājumu :))) Taureņi lido mēnesnīcā Cēsu Pils parkā! Jeb saprotamā valodā sakot - piektdien, sestajā jūlijā Cēsīs atkal (otro gadu pēc kārtas!) skanēs "Imkas sapņu grāmata" lieliem un maziem! :)))

Šis nu ir tas koncis, kuru ar nepacietību gaidu jau no pagājušā gada!!! Par pagājušā gada konci rakstīju TE.  Nojaušu, ka šī gada koncerts būs tik pat skaists un klausītājiem mīļš, ka atkal būs žēl pēc tā doties mājup... un tā mazliet smeldzīgā sajūta, ka nepietiek :)))

Satiekamies rīt Cēsīs! :))) Un neaizmirstiet mājās savus lukturīšus! Būs skaisti! :)))

"Imkas sapņu grāmata" mūzikā...

Vakar negaidot nokļuvu Cēsīs uz ļoti skaistu un sirsnīgu konci Cēsu Pils dārzā - "Imkas sapņu grāmata".

Uz konci tā nekad līdz šim nebijām braukuši - piecās minūtēs, nē nu labi desmit minūtēs, izlēmām, ka brauksim...:))

Mīļotais vīrietis no Rīgas uz mājām braucot mašīnā klausījās "Klasiku" un tur stāstīja par gaidāmo koncertu Cēsīs. Sākumā šķita, ka tas nav reāli, jo ir karsts, neesam gatavojušies nekur braukt utt. Bet tad izlēmām, ka tomēr braucam, jo Imanta Kalniņa mūzika bērnu multenītēm un teātra izrādēm ir tik jauka, ka nevaram nebraukt.
Fiksi saķemmēju matus, pārģērbu Ievu un mašīnā iekšā:D

Pēc nepilnām divām stundām priecājāmies par Cēsu parku, pilsdrupām...

Redzējām kā šodienas Imantdienas koncim tiek kārtota skatuve...

Pa saules apspīdētām kāpnēm kāpām augšup, lai nokļūtu pils dārzā....

Te skats uz pili...

Zaļiem vīteņiem apvītās sienas:)))

Tad jau tāds sīkums kā biļešu un saldējuma iegāde:)))

Un 21.00 sākās koncis! :))) Tas bija fantastisks!!! Cēsu, Stalbes, Priekuļu un Vecpiebalgas bērni izdziedāja dziesmas par princesēm, prinčiem, puķēm un sapņiem.:))) Protams viņiem palīdzēja arī pieaugušie - Rēzija Kalniņa, Marts Kristians Kalniņš, muzikālo pavadījumu spēlēja Vidzemes kamerorķestris ar diriģentu Andri Veismani.

Noskaņa koncī fantastiska! :))) Ģimenes ar bērniem - maziem, lieliem un pa visam maziņiem... Paskatoties apkārt šķita, ka Latvijai demogrāfijas problēmas ir izdomātas:))))

Koncerta organizētāji bija piedomājuši pie visiem sīkumiņiem. Noskaņas radīšanai pie skatuves izveidota fantastiska smilšu kaste, tur pat blakus šūpoles, kurās visu konča laiku kāds mazais mīlulis šūpojās, vai tika šūpots... pilnīga bērnības idille:))))

Skanēja gandrīz visas bērnībā tik mīļās dziesmas. Arī "Zilais putniņš". Kā nu bez tā...:)

Ieva aizrautīgi klausījās visu koncertu līdz pašām beigām, tas vien jau ko liecina:)))

Pēc dziesmas gaisā uzvijās baloni sapņu krāsā. Lai piepildās! :)))

Zaķīšu pirtiņa! Pēkšņi skatītājiem par lieliem priekiem no malu malām saradās zaķi, tik daudz, ka ne saskaitīt! :)))

Pamazām sāka tumst un iegaismojās prožektori uz pils mūriem...

Koncerta pēdējā dziesma... neticās, ka jau paskrējušas divas koncertam atvēlētās stundas.

Naksnīgajās debesīs atkal uzvijās baloni, šoreiz ar uguntiņām... no skatuves atskan aicinājums gribētājus droši rotaļāties smilšu kastē, vai vēl pakavēties pils dārzā baudot gaismu rotaļas uz mūriem arī pēc koncerta beigām...

Ārpus bildēm palika bērnu cienāšana ar zemenēm, alkoholisko dzērienu klāt neesamība, ūdens pieejamība katram izslāpušajam,dzirkstošs prieks klausītāju un muzicētāju acīs, pašapzinīgs melns kaķis skatītāju krēslā, mazs, steidzīgs ežu bērns dārza zālienā un vispārējā noskaņa, kuru nekādos tekstos un bildēs neietvert, lai vai kā es to censtos izdarīt...