Mīļotā vīrieša iepirkšanās:))

Šodien pie mums Jūrmalā ik pa laikam atskrien brāzmains vējš un sadrebina koku zarus tā, ka kāda daļa no tiem neiztur un krīt lejup. Pagalmā sakritušie smalkie bērza zari veido savdabīgas kompozīcijas uz baltā sniega fona. Rīt būs jāizpēta, vai kāds no tiem zariem nenoder vāzei....

Iespējams, ka tieši tāpēc, ka laukā tāds "suņa laiks" mājās šobrīd šķiet tik omulīgi. Un tā klusā lietus mūzika aiz loga piemet vēl papildus prieka dzirksti  Māju noskaņojumam. :)) 

Abi puiki šogad stiepjas garumā ne pa dienām, bet pa stundām, tā šķiet, kad kārtējo reizi pamanu, ka vajadzīgas jaunas bikses, džemperim piedurknes sarāvušās, vai zābaki ar vilnas zeķēm vairs neder...

Tad mēdzam ielūkoties gan jaunu apģērbu veikalos, gan lieto apģērbu bodītēs. Un tieši bodītēs reizēm var izrakt tādas mantas, ka pēc tam žēl daudz lielāku naudas summu tērēt pērkot jauno apģērbu, kurš  nemaz nav tik kvalitatīvs.

No vienas šādas nesenās izlūkošanas mīļotais vīrietis pārveda divas jaukas lietas:)))

Šis mazais leļļuks nav no šīs iepirkšanās. Viņš mums mājās vēl no tiem laikiem, kad puiki bija mazi, nu tātad apmēram gadus piecus vecs:)))

 Šis ir no iepirkšanās tūres:)

Saliekot kopā - abi leļļuki ir tik līdzīgi:))) Puiki sajūsmā, bet Ievai lielas acis! Pēkšņi lelle lielāka par pašu:)))

Un te otrs pirkums, kuram īpašnieks nebūs mūsmājās. Bet zābaciņi šķita tik jauki un pilnīgi jauni, ka par nepilniem trīs latiem bijis grēks nepaņemt ( mīļotā vīrieša tekstiņš).

 

Zābaciņiem vēl pat cenu zīme saglabājusies:)))

Domāju, ka kāds mazs puika būs priecīgs:))) Un mazliet žēl, ka manējiem tādi kādreiz netika, bet gan jau citreiz arī viņiem kas atbilstošs radīsies:)

Jā, un nekad nebūtu iedomājusies, ka Ievai šobrīd vajadzīgās autiņbiksītes visizdevīgāk var nopirkt veikalā Depo:D Rimi ar atlaidēm nopērkamas pa desmit latiem ar kapeikām, Depo - pa astoņiem latiem ar kapeikām... 

Ikdiena un Ilustrētā junioriem:)

Šorīt aizvadīju uz skolu puikus, pavadīju uz darbu mīļoto vīrieti un tad apsēdos virtuvē nesteidzīgi izdzert savu rīta kafijas krūzi, protams ar neiztrūkstoši guļošu Pinci pie kājām:D 

No rītiem viņa klusītēm izlavās no puiku istabas un nāk lejā gulēt virtuvē zem galda. Laikam viņai vienai būtu vientuļi mūsu istabā, kamēr mēs te visi ēdam brokastis - saka puiki par šo Pinces ieradumu...

Kafijojot nejauši paskatījos pa logu un ieraudzīju tik skaistus rozā mākoņus - leca saule un bija tik ļoti pa skaisto!:) Paķēru fočiku un tā pat čībās izjozu dārzā. Šeit mazs gabaliņš no rīta mākoņiem:)

Bet tas ne tuvu nebija viss - brīdi kā apburta vienkārši stāvēju un skatījos debesīs. Mākoņbildes vējā ātri mainījās:) Uz brīdi sajutos kā bērnībā, kad  pavasarī gulēju zālē pie kartupeļu lauka un skaitīju mākoņu zvērus, cilvēkus un visādas citādas radības...
Jā, un laukā jau mazliet smaržo pēc pavasara:)

Te vēl viens klusais liecinieks, kurš saka, ka pavasaris vairs nav tālu:)) 
Zaļie īkšķīši mūsmājās pieder Kristianam - viņš ir tas, kurš atrod īstos sīpolus un saliek tos trauciņos. Samācījies no omītes, ka lociņos ir daudz vitamīnu un tagad jau vairākus gadus rūpējas, lai mums šo vitamīnu netrūktu.:))
Vakar no skolas nākot Daniels ar lielu sajūsmu iebrāzās istabā - izrādās pasta kastītē bija jaunais žurnāla "Ilustrētā junioriem" februāra numurs. Tas ir žurnāls uz izķeršanu:D Žurnāls, kuru abi puiki izlasa no vāka līdz vākam. Manuprāt šo žurnālu izdod apmēram gadu. Neslēpšu - arī mēs pieauguši vienmēr ar interesi to izlasām, kaut arī tas ir žurnāls sākumskolas bērniem. :)

Šeit bariņš žurnālu - katrā žurnālā daudz un dažādas tēmas, kuras var ierosināt arī paši bērni! :))

Janvāra numurā  bija rakstīts par šokolādi:))

Pastāstīts kā uzmeistarot inčīgas brokastmaizes:)))

Mazliet par sniega močiem, to tapšanas vēsturi.

Par to, kā dzīvoja bērni Senajā Romā...

Raksts par astronautiem un pamācība, kā pašam uzzīmēt astronautu:)))

Un jaunums žurnālā no šī gada - žurnāla vidū plakāts. Puikas bija starā:D 

 

 

Žurnālā vienmēr ir daudz un dažādu konkursu  - gan tādi, kuros jāmeklē atbildes, gan tādi, kur pašam kas jāmeistaro, gan zīmējumu konkursi,  krustvārdu mīklas...visu nemaz nenosaukt. :)))
Labs žurnāls, lai bērnam gribētos lasīt un darboties! :))) un iesaistīt vecākus:))
Par pašu jaunāko numuru nevaru šobrīd pastāstīt - tas kopā ar Danielu šorīt aizceļoja uz skolu:D

Citāda diena...

Šodien lielu dienas daļu mājās palikām bez elektrības. Sākumā neticīgi palūkojos uz tējkannu, kuru it kā ieslēdzu, bet vēl pēc piecām minūtēm tā nebija kļuvusi ne par grādu siltāka:D Intereses pēc vēl pamēģināju ieslēgt lampu virs galda, bet no gaismas ne vēsts. Paskatījos, ka ar elektrības korķiem viss kārtībā - tātad vaina ir ārpus mājas.

Sākumā nemaz neuztraucos, bet pēc kādas stundas sāku palikt tramīga. Diemžēl nedzīvojam laukos, kur var iekurt malkas plīti un sasildīties, pie reizes arī pagatavot siltu ēdienu. Pat sveces nelīdzēs - tās glābj tikai no tumsas, bet ne no aukstuma un tukša punča.

Domās apcerēju, kā pēc pāris stundām klauvēju pie kaimiņu durvīm un lūdzu iespēju kopā ar Ievu pasildīties pie viņiem. :D Kaimiņiem māju silda apkures katls, mums siltumsūknis, kuram, lai darbotos ir vajadzīga elektrība...

Ieva aizmiga, es laiku īsinot un gaiņājot prom ne pārāk jautras domas tamborēju grāmatzīmi. Tiklīdz grāmatzīme bija pabeigta, iedegās lampa virs galda:)  Sen tik ļoti priecīga par elektrības parādīšanos nebiju bijusi:D un kādā prāta stūrītī aiz vien nopietnāk parādās doma par kamīnu.