Rāda ziņas ar etiķeti Pasākums. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Pasākums. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2012. gada 26. jūlijs

Vēl tikai līdz sestdienai! :)))

Jā, jā - vēl tikai līdz sestdienas vakaram Rīgā, Strēlnieku laukumā var izbaudīt nebijušas izjūtas! Kādas? 
Dinner in the Sky® piedāvā izsmalcinātas maltītes debesīs. DEBESĪS! :)))) Varat to iedomāties? Baudīt maltīti  piecdesmit metrus virs zemes... ļaut, lai vēji nebēdnīgi spēlējas ar matu cirtām un liegi plivina vasarīgos svārkus... vien laikam līdzi jāpaķer kāda jaciņa, vai viegla plecu šalle, jo vēji Rīgas jumtu tuvumā varētu būt lielāki kā te uz zemes.
Tas vēl nav viss! Ēdienus debesīs piedāvā pasaules top pavāri! Man par ko tādu vien iedomājoties mazas satraukuma skudriņas tekalē pa muguru:)))
Savā ziņā mazliet neticams un mazliet brīnumains pasākums:))) 
Varbūt nemaz nav jābrauc uz Parīzi, lai bildinātu savu mīļoto meiteni. Varbūt to var izdarīt tepat Latvijā -  Rīgas debesīs saulrieta laikā:)) Vai nosvinēt kopā ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem kādu īpašu dienu, vai vienkārši vasaras viduci... Variantu jau bezgala daudz. Mazliet aizrāvos:D
Vairāk par šīm īpašajām maltītēm, lieliskajiem pavāriem un laikiem, kuros šīs maltītes notiek varat izlasīt TE!

Lai jauka kopā būšana ar savējiem! Vienalga - debesīs, vai uz zemes:)))



ceturtdiena, 2012. gada 5. jūlijs

Taureņi mēnesnīcā:)))

Neticas, ka jau jūlijs klāt! Jūrmalā tūlīt, tūlīt ziedēs liepas, Rīgā jau zied, vakar tur izsmaržoju no ziedu smaguma nolīkušos zarus:)))
Varētu Jums visām uzdot jautājumu, kas vēl bez liepu ziedēšanas notiek jūlija sākumā?
Zinu, ka atbilde katrai no Jums būtu cita:))) Tāpēc pateikšu Jums atbildi, kuru būtu teikusi es, ja kāds man uzdotu šādu jautājumu :))) Taureņi lido mēnesnīcā Cēsu Pils parkā! Jeb saprotamā valodā sakot - piektdien, sestajā jūlijā Cēsīs atkal (otro gadu pēc kārtas!) skanēs "Imkas sapņu grāmata" lieliem un maziem! :)))




Šis nu ir tas koncis, kuru ar nepacietību gaidu jau no pagājušā gada!!! Par pagājušā gada konci rakstīju TE.  Nojaušu, ka šī gada koncerts būs tik pat skaists un klausītājiem mīļš, ka atkal būs žēl pēc tā doties mājup... un tā mazliet smeldzīgā sajūta, ka nepietiek :)))

Satiekamies rīt Cēsīs! :))) Un neaizmirstiet mājās savus lukturīšus! Būs skaisti! :)))



ceturtdiena, 2012. gada 21. jūnijs

Raimonda Tigula koncis "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā".

Laiks vienkārši lido. Tāda sajūta rodas, ja padomāju, ka šonedēļ jau Jāņi. Kā? Tik ātri??? :)))
 Vasara šķiet tik tikko sākusies, bet viens no šīs vasaras jaukākajiem koncertiem ir jau piedzīvots, izdzīvots. Devītajā jūnijā Talsos Tiguļu kalnā. Komponista Raimonda Tigula rīkotais koncis "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā". Vairāk par to TE.




 Tāda īpaša, vārdos neizstāstāma noskaņa. Kaut kas ļoti burvīgs un tikai ar sajūtām sajūtams. Raimonds Tiguls ir iecerējis koncertus Tiguļkalnā padarīt par tradīciju. Es ļoti ceru, ka viņam tas izdosies! Un kaut ko tik skaistu un īpašu mums visiem izdosies baudīt arī nākamgad! :))))







Tiguļu kalns  ir Talsu augstākā vieta, kādreiz te ir bijusi sena kulta vieta. Iespējams tieši tāpēc te deviņpadsmit ozoli sastādīti lielā aplī, padarot šo vietu par ļoti īpašu.

Starp koncerta apmeklētājiem netrūka arī suņu. Šis viens no augumā lielākajiem četrkājainajiem koncerta apmeklētājiem:D




Viesi no Gotlandes un Islandes.





Lieliskais "Kamēr" ar diriģentu Māri Sirmo. Izrādās, šis viņiem bija pēdējais kopīgais koncis. Žēl, patiešām žēl.


Bērni brīvdabas koncertos netraucē, viņi tos padara dzīvus. Tā man šķiet. Šajā koncī bija daudz bērnu. Vislabāk atceros zēnu, kurš sarkanā dzijas pavedienā dancināja savu dinozauru uz zemē noklātās segas. Kāds cits puika mammai jautāja - kā vispār kaut ko tādu var klausīties. Ir garlaicīgi:D
Kādas jaukas meitenes mamma sēdēja ar muguru atbalstījusies pret koku un acīm ciet baudīja koncertu. Tikmēr meita pina viņai matus. Tā izbaudot...:)))






Saulei rietot mūziku papildināja gaismu rotaļas.







Kā saldais ēdiens Ievas Paršas balss.




Un tad palēnām uz māju pusi, jo odi atlido pēkšņi. Par odu līdzekli esam piemirsuši:D 








Uz auto ejam garām jaukajam Talsu muzejam (bijusī Oktes barona Firksa (19.gs.) pilsētas māja). Ziemā tā izstāžu zāles ir feins patvērums no sala...:)))



Bet vasarā tas aicina - nāc uz manām trepēm spēlēties! :)))


pirmdiena, 2012. gada 28. maijs

Drīz šur, drīz tur:D

Sestdiena drīz vienā Latvijas pusē, drīz otrā. Bez puikiem gan. Danielam jāpiedalās Jūrmalas kūrorta sezonas atklāšanas gājienā, Kristiāns iecerējis savus darbus, kurus nevēlas atlikt. Nu ja, pusaudžu vecums un tiesības pašiem izlemt, braukt līdzi, vai nē. Ievai tādu tiesību pagaidām nav:D
Jautājums par un ap mājām vēl joprojām atklāts. Tādēļ arī mērojam ceļu uz Saulkrastiem. Ieva Saulkrastos kādas mājas verandā mēģina tikt nevis kāpjot pa trepēm, bet lidojot. Īsāk sakot  - krītot. Otro reizi divu dienu laikā. Pirmais lidojums bija mūsmājās. Par laimi abi veiksmīgi. Tikai manas izbailes un Ievai kāds papildus zilums. Ieva kāpšanas jautājumā pārspēj abus puikas kopā:D
Mājupceļā kāds mirklis "Vīgantos" - krodziņā pie Gaujas no Murjāņu puses braucot. Otrpus Gaujai "Rāmkalni". Šeit piestājam tad, ja kārojas rāmāku gaisotni un ēdienu ar mājas garšu.
Atceros, kā pirmo reizi krodziņā ieejot mazliet apjuku - šķita, ka galdi saklāti kādam svinīgam pasākumam. Uz galdiem glīti salocītas salvetes, sveces. Nebiju gaidījusi ko tādu no vienkārša lauku krodziņa ceļmalā. Interjers mazliet "velk" uz padomju laikiem, bet to visu atsver krodziņa saimnieku šarms un gardie ēdieni.
Mums pat ir sava izdomāta leģenda par krodziņa mājas tēvu:))) Esam izfantazējuši, ka saimnieks kādreiz padomju gados ir strādājis kādā slavenā Rīgas krogā, līdz mūsdienās pats ir kļuvis par krodziņa īpašnieku. Tik staltu stāju un apkalpošanas kultūru bieži negadās baudīt:)) Nu ja, tā mūsu versija, kas zin, kā patiesībā. Iespējams kādu reizi saimniekam to tiešos vārdos pajautāšu un tad jau redzēs, cik tuvu, vai tālu no patiesības mēs būsim bijuši:D


Pasūtot ēdienu priecēju acis ceriņu ziedos. Atrodu vairākas laimītes pat īpaši nemeklējot. Un vēlos atkal kā bērnībā... Atmiņā ataust ceriņi "Mieriņu" mājās. Tos vienvasar  kopā ar māsām kārtīgi izšķirstīju laimītes meklējot - gribēju, lai tētis man uzdāvina īstu, dzīvu pērtiķēnu. Tas laikam pirmā zoodārza apmeklējuma iespaidā:D



Šoreiz našķojos ar aprikozēm pildītu vistiņu. Gardi gan:)) Kādreiz mājās varētu mēģināt atkārtot šo recepti.


Vakarpusē dodamies uz Kurzemes Dziesmu svētkiem Saldus Kalnsētas parka estrādē.









Brīnos, ka cilvēku tik maz. To, kas uzstājas,  šķiet vairāk kā klausītāju. Pēdējās rindās -  ģimenes ar maziem bērniem. Arī ratos:)) Tāds mazs, mazliet atsevišķs burziņš :D
Kāds mazuļa tētis uzkrītoši skatās uz mums un smaida. Jau mazliet neērti paliek, mulsi smaidu viņam pretī. Viņš pieceļas un nāk tuvāk. Sveiki. Tu  taču esi Aigars - jautā mīļotajam vīrietim. Nu protams ne:D Vakara gaitā ik pa laikam sasmaidāmies. Gadās arī tā. Līdzīgu cilvēku jau netrūkst.



Priecēju acis raugoties uz dziedātāju košajiem brunčiem:))) Ausīm bauda klausīties skanīgajās balsīs:)))



Pūtēju orķestris "Rīga". Vai nav smuki? :))





Konča noslēgumā divu, man mīļu diriģentu sumināšana:)))



Mājupceļā prieks par jauko konci, par to, ka nenoslinkojām un prieks par vasaras mākoņiem. Ik pa laikam skaļi saucu - re! Paskaties! Ui, kādi tur! It kā tā pat nebūtu redzami:D



Jaunpils apkārtnē sastopam miglu.








Tik ļoti vasarīgas sajūtas. Siltas. Un mazliet kā piens.




piektdiena, 2011. gada 23. septembris

Tambordienas rezultāts:)

Nu re, ne gads nepagāja - tambordienas darbiņš pabeigts:D



Šī te tambordienā radītā pinkainā kaudzīte paturpinot pārvērtās par...



Jā , jā, tā ir šalle. Pinkaina un inčīga bez gala:D




Ļoti, ļoti vienkārši tamborējama:))) Šalle veidojas tikai no garo stabiņu rindām, tātad pa spēkam ikvienai:))) Ideja nav mana - inčīgo, pinkaino šalli atradu ļoti jaukā blogā http://needleb.wordpress.com. Nesaprotu kāpēc man Blogu Dievs joprojām neļauj izveidot saites...:(




Šallei izmantoju šo dziju - vienu ficīti, bija palikusi kraukļa krājumos viena un vientuļa:))


Tamborēju ar tamboradatu nr.1,75.

Tambordienā tamborēju braucot auto pa Kurzemes pusi, atgriežoties mājās tamborēšana gan vairs nebija iespējama - Ievas zobi pieprasīja manu nedalītu uzmanību:D Šalli turpināju vakar un aizvakar, kamēr Ieva gulēja, tas gan nebija ilgi:)))



Te šalle nonākusi pie īpašnieces:))) Izskatās, ka viņai patīk! :)))






Paldies Lindai http://lvlindabelinda.blogspot.com par šo jauko kopīgās tamborēšanas ideju! :))))


JAUKAS BRĪVDIENAS VISĀM! :)))