Dzīres Kuldīgā, jeb Kuldīgai 770! :)))

Pagājušajā nedēļas nogalē Kuldīga svinēja savus pilsētas svētkus! Svētki bija iespaidīgi, ar garu, interesantu un ļoti daudzveidīgu programmu. Manuprāt katrs varēja atrast sev ko tīkamu. Mēs gan bijām tikai īsu mirkli šajos svētkos, bet bija prieks, ka aizbraucām un izbaudījām kuldīdznieku viesmīlību! :))))

Kuldīga mūs sagaidīja ar mākoņiem. Ne tikai ar vasaras, bet arī ar lietus mākoņiem:D

Kuldīgu apmeklējot šķiet, ka tā ar katru reizi kļūst aiz vien skaistāka un šarmantāka:))) Savā ziņā nedaudz atgādina Zviedrijas Sigtunu. Prieks, ka tā ir mūsu pašu pērle, kura tiek spodrināta un celta saulītē! :)))

Vecās, smukās mājas ar dakstiņu jumtiem. Kā man tās patīk! :)))

Varbūt tā ir zelta zivtiņa? Tā, kura izpilda visas vēlēšanās?

Šoreiz izvēlējāmies baudīt nevis mūziku, bet citas Kuldīgas piedāvātās aktivitātes.
Skrējiens pa Alekšupīti... Drosmīgi cilvēki. Tie, kuri piedalījās šajā skrējienā! Ticu, ka nav viegli skriet pa upi. Ūdens šai vasarā vēl pavēss. Bet skrējēji bija:))) Un skatītājiem tika uzmundrināšanas un līdzi jušanas prieks:)))

 

Pēc tam  - tur pat Alekšupītē notika masku gājiens. Masku gājienu atklāja divas feinas Pepijas. Nemaz tik lielas, bet brašas gan!

Lielie bēbīši. Mazie smējās:))

Bērnu iemīļotie varoņi.

Dziedošie dakteri. Skanēja arī - dakters brīvu dienu dos:D

Bērnos sajūsmu izsauca Ziemassvētku vecītis. Viņš gan vasarā uzvedās pa visam citādi kā Ziemassvētku laikā. Kā pieaugušie teica - erotiskais vecītis...

Šurika piedzīvojumi:D Gūstekne spārdījās ne pa jokam.

 

 Vēlāk, gaidot svētku gājienu, staigājām pa pilsētu un priecējām acis ar skaisto arhitektūru un košajiem ziediem. Kuldīgā daudz ziedu pie māju logiem un balkoniem. Nezinu vai taisnība, bet nejauši dzirdēju, ka Kuldīgas dome Kuldīgas iedzīvotājiem pavasarī piedāvājot ziedus, puķu kastes, tā ka vietējiem par iegūtajiem ziediem tikai pašiem esot jārūpējas. Manuprāt tā ir ļoti jauka ideja! To varētu pārņemt arī citas pašvaldības:)))  Un Latvija būtu ziedošo logu un balkonu valsts! :)))

Māja ar odziņu! Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē:)))

 

Šūpoļdīvāns:)))) Bērniem ļoti patika! Un ne viņiem vien:)) Arī blakus esošais kuģis bija ļoti pieprasīts:))
Izrādās šis šūpoļdīvāns ir radīts Latvijā un tā autors ir Jānis Freimanis! :)) Viņa kontaktinformāciju var atrast draugiem.lv/terasesmebeles:)))

 

Tā staigājot sāk gribēties ēst. Mūsu iemīļotais krodziņš "Pagrabiņš" bija pārpildīta, tāpēc cerējām paciemoties nelielā, no ārpuses ļoti sakoptā kafejnīcā "Pīlādzītis" pie  paša Ventas tilta netālu no Ventas rumbas. Bet, lai arī kafejnīcā bija cilvēki, mums un ne tikai mums, kafejnīcas meitenes teica - mēs vairs nestrādājam. Pulkstenis bija ap astoņiem vakarā.  Pilsētā notiek pilsētas svētki... Laikam krīze ir beigusies un tādi pilsētas svētku apmeklētāji vairs nav svarīgi:D

Protams mēs bez vakariņām nepalikām, lieliskas vakariņas nobaudījām Kolonna Hotel Kuldīga.

 Viesnīca atrodas Pilsētas laukumā, netālu no paša Kuldīgas centra. Es apbrīnoju meitenes, kuras strādā šajā krodziņā! Apmeklētāju bija ļoti daudz, bet mēs savas pasūtītās vakariņas saņēmām apmēram divdesmit minūšu laikā un vēl paspējām uz svētku gājiena pašu sākumu! Sirsnīgs paldies viņām! :))

Par šo sasmējos:)) Atcerējos dzeltenu busiņu apkarinātu ar dāmu veļu pie Jūrmalas Rimi. Skaistas meitenes ar sarkanbaltsarkaniem ziediem matos šķiet gatavojās savu draudzeni izdot pie vīra. Re, ja nav busiņa var izmantot arī piekabi:D

Kuldīgā senais lieliski sadzīvo ar jauno.

Un tad jau svētku gājiens. Gājienā piedalās Kuldīgas uzņēmumi. To izrādās ir daudz:))))

 

Re, kuģis prot ne tikai peldēt!

Un tad kaut kas pavisam unikāls - Latvijā vienīgais orķestropēds. Ražots Kuldīgā! Izskatās un skan iespaidīgi! :))))

Gājiens turpinājās labu laiku un bija prieks vērot kā kuldīdznieki atbalsta un lepojas ar savējiem!:))
Pēc gājiena mēs devāmies uz māju pusi, bet svētki Kuldīgā tika svinēti vēl naktī un nākamajā dienā...:))) Kā jau teicu - tas bija tikai mazs mirklis Kuldīgā, sīkāk par šī gada svētkiem un jau par nākamā gada svētku datumiem var paskatīt TE!
Svētkus svinēt ir forši! It sevišķi, ja svinēšana notiek tik lustīgi un omulīgi kā Kuldīgā! :))))

Citāds pirmdienas rīts.

Tāds priecīgs pirmdienas rīts ar sauli un siltu vēju. Un tad vienā mirklī viss mainās.
 Pavadot mīļoto vīrieti uz darbu stāvu pie mājas ārdurvīm un brīnos. Vietā, kur parasti stāv puiku riteņi ir tukšums. Viņu vienkārši tur nav. Sākumā neticu un smejot jautāju savējiem, kur viņi likuši riteņus. Vai tie pēkšņi nolikti citā vietā? Tad palēnām saprotu ka nolikti gan citā vietā, bet jau kādās citās mājās... Tik vienkārši un tik neticami. Kāds pa nakti ir bijis mūsu pagalmā un abus riteņus aizvedis sev līdz kā savējos. No trijiem divus. Interesanti, ko tādā brīdī domā tāds cilvēks? Par to kā pārdos kādam citam šo savu guvumu? Par to, ka varēs  pabarot savus bērnus? Vai par to, ka drīz varēs nopirkt kādu pudeli stiprāka dzēriena? Jā, par ko gan tādā brīdī domā cilvēks? Par to, lai nepieķer? Un kā viņš nāk svešā pagalmā? Droši kā savējais, vai bailīgi slapstīdamies un satrūkdamies pie katra sīkākā troksnīša?
Jaunākā dēla acīs skumjas. Nemaz tik sen kā nopirkām šo riteni - maija beigās. Par viņa paša pelnītu un cītīgi krātu naudu. Divpadsmit gadu vecumā tā ir liela summa.
Otrs dēls vēl nemaz nezin, ka viņa pagājušā gada dzimšanas dienas dāvanas vairs nav. Nevaru saņemties viņam piezvanīt. Bet būs jāpiezvana. Un jāpasaka.
Jūrmalas policija atbrauc ātri, apstaigā pagalmu, aptaujā kaimiņus, es un Daniels atbildam uz daudziem jautājumiem, rādām bildes, cenšamies atcerēties sīkas detaļas...
 Ievai šķiet dīvaini, ka mājās pēkšņi tik daudz svešu cilvēku. Laris sēž vannas istabā, lai nejauši neizspruktu neceļos. Viņam tas nepatīk, tāpēc ik pa brīdim skaļi protestē.
Stundas laikā kaudze parakstītu papīru. Kāds būs gala rezultāts to jau rādīs tikai laiks. Un ne tik daudz žēl pašu riteņu, kā emocionāli nodarītā bērniem... Es gribētu kādreiz paskatīties  acīs TAM cilvēkam un pajautāt  - kāpēc? Vai tiešām maizes kukulītim vajadzēja? Mēs to būtu iedevuši tāpat... vien pie durvīm vajadzēja piezvanīt.

Imkas sapņu grāmata II „Taureņi mēnesnīcā” :)))

Piektdienas vakarā mērojām ceļu uz Cēsīm, lai arī šovasar baudītu burvīgo Imanta Kalniņa mūzikas koncertu bērniem!:))
Izbraucot no mājām Jūrmalā lietus lija kā no spaiņiem, bet Cēsis mūs sagaidīja ar sauli:))

Pie ieejas Cēsu pils dārzā  nācējus sagaida senatnīgi ģērbušās meitenes.Tik iederīgi šim skaistajam, mazliet noslēpumainajam dārzam un tajā valdošajai noskaņai:))) 

Dārza piekalnīte sākumā tukša, bet drīz vien piebira ar dažāda vecuma bērniem:)))
 Visa vakara garumā te notika gan kokā iekarināto leļļu dancināšana, gan labirinta mīklas minēšana, gan vienkārši skriešanās...  Tik brīva, sirsnīga un nepiespiesta gaisotne. Man pat šķiet, ka šis varētu būt pirmais koncis uz kuru ģimene nāk kopā ar savu bērniņu. Neviens mazulis šim koncertam nebūs par mazu...:))) un neviens klausītājs par vecu:)))

Labirints man atgādināja košus bērnu zīmulīšus. Vai nav feins? :)))

Pamazām sarodas aiz vien vairāk mazo klausītāju lielo pavadībā. Bet līdz koncerta sākumam garlaikoties nevajag!

 Dārzā darbojās Smilšu raušu darbnīciņa simpātiskas meitenes un runča vadībā:))) Runcis varen runātīgs un spēja saprasties gan ar pa visam maziem, gan lielākiem smilšu raušu cienītājiem:D

Pat Daniels nenocietās un māsai izgleznoja smilšu rausi. Jāsaka gan godīgi, ka rausis galu galā tika sadalīts divās daļās un abas tika atzītas par ļoti gardām! :))

Krāsaini tauriņu ķeramie un bumbas mazajiem. Jautrība smilšu laukumiņā sita augstu vilni, man šķiet, ka no malas skatoties ne viens vien tētis  gribēja pie bumbas tikt:D

 

Vakara gaitā darbojās arī lukturīšu un tauriņu darbnīca. Šie lukturīši bija tapuši vakara sākumā, bet ticiet man - vakara beigās lukturīšu bija ļoti daudz! :)))  Viens no tiem tagad arī mūsmāju dārzā ik vakaru tiek iedegts:))

Skatuve lielās liepas pavēnī,  liepziedu smarža bija jūtama arī klausītāju beidzamajās rindās:))) tik reibinoša un jauka:)))

 

Katras mazas un ne tikai mazas meitenes sapnis - romantiskas šūpoles koku zaros:))

Šis šūpuļzirdziņš kā no manas bērnības, tikai pāris reizes lielāks! Arī šodienas bērniem ļoti patika! :)) Meiteņu garie mati pa gaisu! Tik daudz mazu princesīšu ar gariem matiem sen nebija redzētas :))

Cēsis ir ne tikai muzikālu bērnu pilsēta! Arī kaķi māk novērtēt skaisto Imanta Kalniņa mūziku bērniem! Re, kā iekārtojies viens no tiem:))) Pagājušo gadu atceros melnu runci ar samtainu kažociņu, šogad mazliet gaišāks runcis, bet tik pat ieinteresēts notiekošajā:)))

Daniels jau nebūs Daniels, ja nemēģinās iepazīties:D

 Jaukie vakara vadītāji  - Vita Baļčunaite un Marts Kristiāns Kalniņš.

Dziedošie bērni  un jaunieši no Cēsīm, Raunas, Priekuļiem Līgatnes un Vecpiebalgas...

Viņi visi tik aizrautīgi un no visas sirds dziedāja un priecēja klausītāju sirdis:))) Ar tādu atbildības sajūtu! Nejauši lukturīšu darbnīcā dzirdēju, kā darbnīcas meitenes savā starpā runāja par mazajiem dziedātājiem - viens  otrs dziedātājs pirms koncerta bija darinājis savu lukturīti, bet tikai uzmanīgi, uzmanīgi, lai nenosmērētu balto kreklu, vai skaisto kleitu...

Bērniem palīdzēja Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā, Valdis Zilvers ar instrumentālo grupu, Andris Daņiļenko un daudzi citi, kuri varbūt nebija manāmi uz skatuves, bet nemanāmi ņēma aktīvu dalību, lai koncis būtu tik skaists, sirsnīgs un mīļš!:)))

Vispārēju sajūsmu izsauca šī meitene un viņas pavadonis:)))

Kā Jūs domājat - kura dziesma tā bija? ;)))

Arī vakara vadītāji nespēj turēties pretī šūpoļu valdzinājumam:))

Pomeranču vainadziņš... Man šķiet, ka par šo mazo dziesmas izpildītāju mēs vēl dzirdēsim...:)))

Ievai arī šķita, ka  dziesma ir pelnījusi aplausus, pat gardā ābolu plātsmaize nebija šķērslis. Mamma taču var to uz mirkli paturēt tik svarīgā brīdī:D
Man prieks, ka arī šajā gadā Pils dārzā nebija nopērkams alkohols, vien bērniem paredzēti našķi par ļoti draudzīgām cenām:))) Vai gabaliņš gardas ābolu plātsmaizes par 15 santīmiem ir dārgi? Nu ne taču:))

Krēslai iestājoties atdzīvojās vecās pils sienas. Tas tā mazliet brīnumaini:)))  Tā pat kā kopīgā mazuļu midzināšana lukturīšu gaismā... kā no pasaku grāmatām senām:))

Tauriņu dancināšana mūzikas ritmā... Paldies tauriņu darbnīcas meitenēm! Ieva šogad vēl nebija ar mieru pati radīt kādu taureni. Bet uzņemties rūpes par kādu esošu tauriņu - nu tur gan viņai pretenziju nebija :D

Tauriņi mēness gaismā...:)))

Neticami ātri paskrēja divas stundas. Un tad palēnām uz māju pusi. Jauki, ka arī pēc koncerta beigām klausītāji varēja  nesteigties mājup, bet izbaudīt Pils dārza burvību...

Lukturīšu ugunis uz tilta...

Izgaismotais dārzs veicināja bērnu fantāziju. Tovakar tapa ne viens vien Spociņš jociņš:)))

 Un nu gribu pateikt vislielāko un vismīļāko paldies savā un savas ģimenes vārdā Daigai Janševskai no Cēsu Kultūras un Tūrisma centra! :)))  Daiga mūsu ģimenei sagādāja negaidītu pārsteiguma dāvanu - ielūgumu uz šo fantastiski skaisto koncertu! Paldies, Daiga! :)))

Jau pagājušas pāris dienas pēc koncerta, bet ik pa brīdim atmiņā ataust kāds mirklis no piedzīvotā Cēsu pils parkā un tad smaids tāds...:)))

Smaidīgu nedēļu arī Jūsmājās! :)))