Pavasaris:))

Pavasaris galvā, pavasaris sajūtās. Un aiz loga! Tā pa visam pārliecinoši:)) Pastaigas nemanot kļūst aiz vien garākas un garākas un  pēc pāris stundu staigāšanas mājās pārnākot pārņem tāds patīkams nogurums. Tad negribas vairs neko trakulīgu, vien piesēst un kopā ar Ievu nodoties grāmatu pasaulei. Šobrīd mūsmājās izdevniecības "Zvaigzne" http://www.zvaigzne.lv/lv/ izdotā Andrusa Kivirehksa "Lote no izgudrotāju ciema" lasīšana.

Grāmata ir burvīga! Manuprāt piemērota dažāda vecuma bērniem un ne tikai tiem... :)))

Aizraujoša bilžu pasaule! ( Un tā nemaz nevar būt savādāka, ja pie grāmatas ilustrācijām strādājuši trīs igauņu mākslinieki un arī mūsu Laima Puntule!:))))  ) Šobrīd  grāmatas bildes meitu vairāk vilina, ne manis priekšā lasītais teksts.(Vismaz pagaidām, mierinu sevi ar domu, ka pienāks arī mans laiks:D ) Turklāt  Ieva visu pati, pati:D Gan grāmatu no plaukta paņems pati, tas nekas, ka liela un smaga, gan lapas pati šķirs, gan arī pati " lasīs" skaņā balstiņā... vien man jābūt pelēkzilo acu skata attālumā...
 Tāpēc kamēr Ievai "Lote", man Anitas Nairas "Dāmu kupeja".

Vai var iepazīt Indiju, Indijas sievietes tās nesastopot? Šķiet lasot šo grāmatu var gan.Vismaz mazliet! Smalka, nopietna un ļoti krāsaina grāmata. Tā uzrakstīt par sešu, vienā vilciena kupejā braucošu, sieviešu dzīvēm! Reizēm asaras bija grūti valdīt, reizēm tik ļoti gribējās cerēt, ka sliktais tai, vai citai grāmatas varonei ies ar līkumu. Biežāk gan negāja viss...
Un tomēr grāmatas sajūta nav bēdīga, vai smaga, drīzāk gan gaiša un cerīga.
No grāmatas lappusēm ik pa brīdim novējo dažādu, man nezināmu Indijas ēdienu aromāts:)) Grāmatas nobeigumā ir arī dažas tradicionālās receptes, kuras ja ir vēlēšanās var izmēģināt. Te viena no tām! Domāju, ka šo spētu pagatavot pat es, tik jāsameklē kur var atrast kokosriekstu pienu...:))

Apams (rīsu pankūkas)
450 g nevārītu gargraudu rīsu
4 tasītes kokosriekstu piena
šķipsniņa cukura
šķipsniņa sāls
1 tējkarote rauga, kas iejaukts 3/4 tasītes remdena ūdens

Vāriet rīsus, kamēr tie iegūst patīkamu, miltainu tekstūru, pēc tam labi samaisiet ar kokosriekstu pienu, kamēr izveidojas gluda mīkla. Pievienojiet sāli, cukuru, raugu un ūdeni. Atstājiet visu uz divām stundām nostāvēties. Ieeļļojiet mazu voka pannu vai apmēram 18  cm platu cepamo pannu ar nepiedegošu virsmu. Lieciet pannu uz vidējas uguns. Ielejiet pannā mīklu un veikli groziet, lai mīkla izplūst līdz pannas malām. jāizveidojas pankūkai, kas ir malās plāna un vidū mazliet biezāka.Pārsedziet un cepiet kamēr apams ir zeltaini brūns. Apams jāpasniedz karsts.

 Grāmata tagad jau izlasīta, bet domas vēl kavējas pie tās... Priekš sevis secinu (jau kuru reizi? ), ka sievietes visā pasaulē ir sievietes, lai kādi būtu dzīves apstākļi un tradīcijas...  Visas skumstam un priecājamies par vienu un to pašu...:)))

Pūpoli gan laikam Indijā neaug:D Tie mūsu pašu:)) Mīksti un pūkaini! Un tik skaisti! :))

 Ieva pētniekojas -  nespēj pretoties pūpolu šarmam:))

Dažas dienas atpakaļ uzšuvu Ievai  šos svārkus  - domājot jau par vasaru. Bet meitēns tos valkā jau tagad.  Svārki elementāri -  taisnstūris un platā gumija. Tieši tādi, kādus reiz lellēm šuvu:D Tikai meitēnam šujot prieks daudz reiz lielāks:)))

Bez mežģīnītes jau nu nekādi! :))) Jā, nu ne gluži šādas, bet līdzīgas ledus mežģīnes vēl mazliet gar jūras krastu ejot ieraugāmas:)))

Par un ap svētkiem:))

Nemanot pienācis un aizsteidzies 11. novembris. Nu jau trešo gadu man tas saistās ar svecīšu likšanu Asaru kapos pie tēlnieka Mārtiņa Šmalca 1939.gadā šūnakmenī veidotā pieminekļa. Tāds vienkāršs un sirsnīgs. Turp var aiziet savējo lokā un kādas sveces degt piedomājot par kādu konkrēti, vai par visiem karavīriem kopumā... Bez burzmas un klusumā. Kaut pa visam klusu te nav nekad, jo jūra tepat aiz kāpas...

Atceros, kā turp devāmies pirmo reiz - vējā, lietū. Un tā arī tumsā neradām pieminekli Pirmā Pasaules kara cīnītājiem, tāpēc savas sveces nolikām kapličas tuvumā. Nu ja. Gadās arī tā.
Šoreiz iešana līdz kapiem gan tāda skaļāka sanāca, jo puikiem šķita neprāts tādā svarīgā brīdī mājās atstāt Lari... Pa kapiem gan suns neskraidīja, bet palika uz maiņām puiku gādīgajās rokās:))

Vējš,tumsa, jūra kuļ viļņus un trokšņo. Iedomājos, kā gan toreiz bija. Tā pa īstam. Tiem, kas karoja. Droši vien drēbes bija pievilkušās rudens miglas un lietus, sala rokas. Bet viņi izturēja. Lai mēs dzīvotu labāk.

Jau atpakaļceļā, ejot pa čabošo lapu taku, kādas domas par mīļotā vīrieša omīti. Viņai 11. novembrī dzimšanas diena. Izcila sieviete. Stāstos par viņu klausos kā pasakā, jo viņu pašu šai saulē satikt nav lemts. Un cik man ļoti, ļoti žēl ka tā. Gudra, izglītota un stipra. Marija, tā kura Zentai Mauriņai franču valodu mācīja, tā kura savam vīram, izcilam tā laika ārstam, glīti uz rakstāmmašīnas pārrakstīja lekcijas, lai viņam raiti vestos darbs ar studentiem un vēl paspēja izaudzināt lieliskus bērnus. Tā varētu turpināt un turpināt. Kā katra no mums par savējiem:))) Domās novēlu viņai - daudz laimes! Un man tā bērnišķīgi gribas ticēt, ka viņa sadzirdēja mani:)))

Bet aizvakar, kā jau dzimšanas dienā pienākas, mājās gatavojām torti. :)))
Pa visam vienkāršu, fiksu un galvenais pat bērniem pa spēkam.
Pirmo reizi to nogaršoju māsas Māras mājās:))) un sapratu, ka kā saldummīlis gribēšu šīs tortes recepti:D Kaloriju daudz, bet augļu arī netrūkst! :)))

Praņiku torte.

Tortei vajadzēs:
trīs paciņas šokolādes praņiku (kopā apmēram 750 grami);
4 lielus banānus;
krējumu 800 gramu (ņēmu 20 procentīgo);
vienu glāzi cukura ( var arī mazāk, ja nevēlas tik saldu, jo praņikos tomēr arī ir cukusrs);
rotāšanai izmantoju vienu kivi un kādus 8 mandarīnus.

Tortes gatavošana neaizņem daudz laika - apmēram minūtes 20, ja ir palīgi, tad vēl ātrāk:)))

Praņikus sagriež gareniski 2 – 3 šķēlēs.
Krējumam pievieno cukuru un sakuļ.
Banānus sagriež plānās šķēlītēs.
Katru praņika šķēlīti no abām pusēm pamērcē krējumā (tā, lai praņiki kļūst mitri) un liek vienā kārtā apaļajā tortes formā.
Tad liek vienu banānu kārtu, to pārsmērē ar plānu krējuma kārtu.
Atkal liek vienu praņiku un banānu kārtu. Pēdējā ir praņiku kārta. Virspusi tortei izrotā ar augļiem.

Tad torti ledusskapī iekšā - minimums uz trim stundām, bet labāk protams uz kādām 8. Pēc tam tikai ēšanas vaina:)))

18. novembra vakarpusē Jūrmalā, kopā ar daudziem citiem jūrmalniekiem, radam gaismas ceļu. Tāda kopības un prieka sajūta rodas liekot savas sveces blakus kāda cita jau aizdegtajām svecēm:)))

Nemanot satumst, bet svecīšu liesmiņas silda un priecē garām braucēju acis un sirdis vēl ilgi pēc tam:)))

Vakarā mazs mirklis Rīgā, lai mazliet papriecētu acis vērojot izgaismoto pilsētu. Šoreiz Ievas pēc gan tikai aiz mašīnas stikla. Bet bija jauki arī tā:)))

Skaisti svētki šogad:))) Pats jaukākais, ka ar siltu svētku sajūtu sirdī:)))

Lai priecīgi Jūsmājās:)))

Jautājums, rudenīgas rotaļas un zeķes:))

Pa kuru laiku izaug bērni? Nevaru rast atbildi uz šo savu jautājumu...

Ievu gan nodarbina cits jautājums. Kas tas? Vai jābaidās? Izskatās, ka nē:)))

Kabacis, kuram sēklas paslēptas resnākajā galā - pārējā kabača daļā sēklu nav. Jau pārbaudījām:)))
Kabaci nomizoju, sagriezu šķēlītēs, izmērcēju olā, pēc tam apviļāju miltos, uzkaisīju sāli un cepu uz pannas eļļā līdz no abām pusēm zeltaini. Tā pa vienkāršo. Reizēm izmantoju arī Vegetu.
Daniels gan gribēja ar valriekstiem:D
Rimi esot viņš salasa sev interesantas receptes un piegādā man. Varat minēt, kas šajās receptēs dominē:D Runa ir par receptēm uz sarkanām lapiņām,(Rimi, Sirmā ēdienkaratē un LNT sadarbība) gan jau arī Jūs esat pamanījušas tādas:)))

Smaržo Ievas dzimšanas dienas rozes, grūti noticēt, ka viņai jau gads:)))Dzimšanas dienas kūka ar mellenēm jau apēsta, bet ballīte par godu Ievai vēl tikai būs:)))

Bet tikmēr spēles ar kastaņiem.

Sākumā divatā, pēc tam arī trijatā...

Kastaņi ripinās, sastājas rindiņā, tiek likti grozā un atkal ņemti no tā ārā... un neskaitāmas reizes mesti. Šī pēdējā rotaļa ļoti patīk kaķim:)))

Kad apnīk kastaņi, tiek pētītas skaisto koku lapas:)))

Ko ar tādu kaudzi sadarīt?

Lapas ar pirkstiem viegli "izpētās", reizēm nonāk arī līdz mutei. Un tad atklājas, ka lapas var arī saplucināt:))) Un tad ir nodarbe ilgākam laikam!

Ja mana līdzdalība spēlē nav vajadzīga, tad es esot blakus varu adīt:D Šoreiz ņēmu krāsaino zeķu dziju, gribējās pamēģināt. Sākumā šķita pārāk smalka, bet tad pirksti pierada un pat iepatikās:)))

Tapa vēl vienas zeķes Ievai.

Dzēriens ar citronu vasarīgām dienām:)

Pagalmā kastaņa aizdegusi savas baltās kastaņu sveces...:)) Pa kuru laiku jau?

Un bērniem tūlīt, tūlīt sāksies vasaras brīvlaiks. Aizvien grūtāk no rītiem pamodināt, jo vakaros - ai, kā negribas gulēt iet...:)))

Dieniņas pat Jūrmalā kļuvušas tik siltas kā vasarā! No rītiem man patīk atvērt virtuves durvis uz dārzu un ļaut, lai pēc sāļas jūras, saulē sasilušas zāles un vasarīgiem ziediem smaržojošais gaiss ielīst virtuvē... Tādas laimīgas sajūtas tad! :)) Kā bērnībā laukos kādreiz...

No bērnības mūsmājās katru vasaru top vienkāršs, vasarīgs dzēriens.

Vajadzīgs vien ūdens, melisas, vai piparmētru lapiņas, citrons, ledus gabaliņi un ja vēlas - cukurs. Bērni šo pēdējo mūsmājās izvēlas gan. Pieaugušie parasti nē.:))

Melisa un citi bieži vajadzīgi zaļumi vasarās dzīvojas uz kāpnēm pie virtuves durvīm. Gan ērti, gan acīm tīkami un degunam jau nu arī - tās smaržas, kuras novirmo gaisā noplūcot piparmētru, melisu vai baziliku... :)))

Uzvāru un labi atdzesēju ūdeni. Visbiežāk ņemu lielo trīs litru burku.
Jūrmalā nevārītu neriskēju dzert, bet laukos avota ūdens - to jau bez vārīšanas tad:)))

Uz trīs litriem ņemu vienu lielu, vai divus mazākus citronus. Izspiežu sulu citrusspiedē un leju sagatavotajā ūdenī. Reizēm nevis spiežu sulu, bet citronu sagriežu šķēlītēs. Tā gan daru reti, jo sazin kā ir apstrādāta citrona miziņa... baidos, ka nekāda mazgāšana ķīmiju pa visam nedabū nost...

Tad pievienoju piparmētru vai melisas lapiņas. Burku glabāju ledusskapī un litra krūzi ar dzērienu uz virtuves galda. Tad, kad gribas padzerties puiki paši ielej savās glāzēs dzērienu, pievieno nedaudz cukuru un obligāto sastāvdaļu - ledus gabaliņus no saldētavas! :D
Karstās dienās, tādās kā pagājušo vasaru - protams ar trijiem litriem ir par maz:)))

Siltu un laimīgu dienu Jums visām! :)))