Ikdienas nieki:)

Šovasar ik mirkli jāķer saulīte. Ja nokavē, nu tad saules vietā var sanākt baudīt spirdzinošu lietu:D  Ziedi dārzā vairāk slapji kā sausi. Savs labums ir - nav jālaista. Bet reizēm žēl, jo kas par daudz, tas par skādi. Muļķojoties apsveru domu par dārza mākslīgu žāvēšanu :D

Mājās kaudzītē sakrājušies apģērbi, kuri prasās pēc uzlabošanas vai pilnīgas pārstrādes.  Šī Ievas bītlene arī no minētajiem krājumiem. Tāda garlaicīga...

Laukā lija, Ieva snauduļoja apkampusi savu leļļu bēbi, un es nolikusi savu vasaras slinkumu pie malas ķēros pie darba. Jāsaka godīgi - gatavošanās bija ilgāka kā darīšana:)

Vakarā parādījās saule un mēs ar Ievu sarīkojām meiteņu pastaigu uz jūru. Tādu lēnu un nesteidzīgu, ar apstāšanos pie katra smukā akmens, ar svešu vārtu pētīšanu ( Ievas šī brīža vājība) un garāmejošo suņu sagaidīšanu ar skaļām ovācijām...  Un ar uzlaboto bītleni mugurā:)

Ievai periods - es pati. Visu pati. Man prieks par to:)))

Ejot uz jūru rotaļlietas nevajag. Nopietni. Tās atrodamas tur uz vietas:)

Gliemežvāku lasīšana un mešana tālu jūrā;)

Slapjās bikses velk pie zemes:D

Te  redzama manis uzlabotā bītlene. Tamborēts zieds no kokvilnas diega, ar mulinē diegu izšūts ziedam kāts un lapas, plus zieda viducī podziņa no "kraukļa krājumiem". Bītlenei tagad mazliet saulaināks skats uz dzīvi:)))

Atrodam dažus retus jūraskokus un vienu dēli. To melno. Varbūt no Ķemeriem? :D

Vēl viena  bradāšana pa jūru un tad jau palēnām uz māju pusi.

 Es vēlētos brīvdienas bez lietus! Tādas  tās novēlu arī Jums! :)))

Esmu iemīlējusies! Oktobrī! ;)))

Esmu iemīlējusies! Oktobrī;))))
Kā man patīk šis laiks! Krāsainas lapas, saule un lietus, vēji, kuri sakuļ putās jūru un tā pikti šņāc aiz kāpas, jo nevar vējiem neko padarīt... Miķelīši dārzā un košas mārtiņrozes, kā kautrīga meitene nosarcis mežvītenis ap priedi. Ātri tumstoši vakari - līdz ar tumsu visi mīļie pārrodas mājās. Sveču rotaļīgās ēnas pret sienu kaut ko klusi, klusītēm stāsta... Kaķa dzirnaviņu rāma rūkoņa un kanēļa smarža virtuvē. Oktobris šogad kļuvis par = omulību.

Lai omulīgāk mājās - uzšuvu spilvenu no mīļotā vīrieša vecā krekla. Četras vīles un viss! Aizdarei izmantoju krekla aizdari;))) Jā, vēl aplikāciju sirsniņa - bērnu priekam;))

Un te - tas, kas palika pāri no krekla... gan jau radīsies pielietojums;)))

Oktobris arī grāmatu laiks;)))
Ar neatslābstošu interesi izlasīju šīs divas atlikušās Lārsona grāmatas. Žēl, ka ceturtās grāmatas nebūs... Tiešām sen ar tādu kāri nebiju "apēdusi" grāmatu - lapu pa lapai nežēlojot arī miegam atvēlētās stundas.
Bija brīži, kad lasot centos piedomāt,saprast, kas tad īsti ir tas, ko rakstnieks ir izmantojis savos darbos, lai turētu lasītāju savā varā līdz pašai pēdējai grāmatas lapai. Ja godīgi, tad tā arī nesapratu. Vienu brīdi šķita - teju, teju sapratīšu, bet tad aizlasījos tā, ka attapos vien grāmatas beigās... Lasot bija tāda klātbūšanas sajūta. Varbūt tā arī ir atbilde;)))

No bērnu grāmatām šobrīd lasām šo;)) Jura Kronberga "Mākoņu grāmatu" - izdota izdevniecībā Liels un mazs" ar Anetes Meleces jaukajām ilustrācijām.

Viens otra no dzejoļu rindiņām pielipusi un dienas gaitā šad tad dungojas līdzi...

Dažreiz mākoņu karogi plīvo,
jo mākoņiem var būt sanāksmes tieši tur, kur tu dzīvo.

Dažreiz ļoti klusa no mākoņiem birst balta krusa.

Mākoņi nemirst,
tik izklīst ar vēju...

Un bez tam - tu pats lielā mērā nosaki, ko redzēt...


Oktobra mēnesī, kad mākoņi zied...

Mākoņus debesīs viegli atrast. Vai mākoņus vispār var saprast?

Tā vien šķiet, ka jāsagaida vasara un tad ar bērniem jāatguļas zālē un vēlreiz jālasa Mākoņu grāmata;))))

Mīļu nedēļas nogali Jūsmājās! ;)))