Grāmata Danielam:)

Daniels uz Ziemassvētkiem saņēma Māra Oltes grāmatu "Matīsa piedzīvojumi mežā".

  Zvaigznes interneta grāmatnīcā to vispirms ieraudzīju pie grāmatu jaunumiem un zināju, ka noteikti nopirkšu. Man patīk Māra neviltotā dabas mīlestība, tāpēc biju droša, ka grāmata būs interesanta un Danielam patiks. 

Un varbūt vēl viens sīkums, kāpēc uz šo grāmatu skatos ar tādu īpašāku skatu - Māris, tā pat kā es, nāk no Vidzemes, no Ērgļiem. Lai gan šobrīd savos Ziemeļos (Ziemeļi tāpēc, ka ziemas parasti Ērgļos aukstākas kā pāris km tālāk) vairs tikai ciemojos, cilvēki, kuri nāk no Ērgļiem vēl jo projām šķiet savējie.

Māri atceros no skolas laikiem, mēs mazās meitenes toreiz uz viņu un viņa klases biedriem "metām acis", bet viņi protams uz tādām mazām knīpām neskatījās:D

Kad grāmata nonāca manās mājās -  es nenocietos un pa kluso to izšķirstīju jau pirms Ziemassvētkiem. Man ļoti patika:)

Šobrīd Daniels " Matīsa piedzīvojumus mežā" lasa vakaros pirms gulētiešanas. Grāmata nestāv plauktā, bet gan glabājas blakus spilvenam:D

Grāmatā ir ļoti jaukas Agijas Stakas ilustrācijas un Andra Eglīša fotogrāfijas. Te dažas no tām - ieskatam.

 Māris vienkāršā, bērniem saprotamā valodā stāsta par zvēru dzīvi. Piemēram par vāveri viņš raksta - vāvere ziemai koku celmos, dobumos vai starp saknēm paslēpj riekstus, zīles, bet zaros sasprauž sēnes.

Danielam jau nu ļoti patika tā sēņu saspraušana:D

 Danielu sajūsmināja arī Māra teksts par ūdru  - ziemā ūdram patīk šļūkt no kalniņa gluži kā skeletonistam. Šis teikums Danielu "paņēma"! Viņš noskrēja lejā uz pirmo stāvu un sajūsmā nolasīja to mums. Tad gari un plaši apcerēja kā tas varētu izskatīties. Kad, mans mīļotais vīrietis teica, ka ir redzējis šīs ūdra izdarības,Daniels gandrīz vairs nebija apturams. Viņš bija gatavs tūlīt pat aut zābakus, vilkt siltās drēbes un doties kaut vai simtiem kilometru tālu, lai tikai redzētu ūdra skeletonista prasmes. Tas nekas, ka jau deviņi vakarā, tas nekas, ka rīt uz skolu:D Galu galā kaut kā jau puiku nomierinājām un tad viņš atkal devās lasīt par Matīsa piedzīvojumiem.:))

Matīsa piedzīvojumi zvēru alās, putnu ligzdās u.c. ir iespējami pateicoties interesantai ierīcei - toskelmoskelam ar kuras palīdzību zēns spēj kļūt tik mazs, cik vien mazs vēlas būt un nokļūt tur, kur sirds kāro. Jā, gandrīz piemirsu - Matīsam ir suns! Danielam tas šķiet ļoti svarīgi, jo mums mājās ir tikai kaķis, bet, ai kā vajadzētu arī suni:D

Ne visu te aprakstīt, tik piebildīšu, ka šī nav vienīgā grāmata par Matīsu. Matīss ir pētījis arī Latvijas vēsturi, interesējies par hokeju un teātri:) 

Šajās grāmatās ieskatās arī Kristiāns, viņam jau 12, bet tā vai citādi kaut ko interesantu tajās atrod arī viņš. Ievai, nu Ievai viss vēl priekšā:)

Bērni aug neticami ātri....

Bērni aug neticami ātri....

Ar Ievu jau no pašas pirmās dienas es apzināti izbaudu šo laiku, kamēr viņa ir tik maza, tik sargājama un mīļojama... Katru dienu gan ar prieku, gan mazliet tā kā ar skumjām redzu, ka viņa aug, aug neticami ātri. Ar puikiem bija mazliet savādāk - studēju, bija jākārto eksāmeni, gribējās visu un uz reiz. Tagad saprotu, ka tas ir muļķīgi, nu vismaz manā gadījumā, jo diemžēl neesmu no tām meitenēm, kuras vienlīdz kvalitatīvi spēj izdarīt visu:D

Šobrīd ļoti novērtēju to, ka Kristiāns un Daniels ir jau tik lieli  - viņiem ar māsu ir 12 un 10 gadu starpība. Puiki skatās kā māsa aug un viņiem rodas dažādi jautājumi, arī par to - kā bija tad, kad paši bija Ievas vecumā. Tas ir iemesls pašķirstīt dēlu dienasgrāmatas, fotogrāfijas un atcerēties:))) Un tad top Ievas bildes - ļoti bieži tie ir viņi, kuri paķer fotoaparātu un cenšas notvert mirkli, kurā Ieva smaida, tver pēc grabuļiem, brīnās par kaķi, ēd, utt.:))

Vakar liekot kumodē Ievas izgludinātās drēbes atkal pārliecinājos par augšanas ātrumu:D Atradu pāris jaciņas, krekliņus un bikses, kuras Ievai jau ir par mazu. Viena otra no mazajām štātītēm noteikti noderēs vēl kādam no radu mazuļiem, bet divi no apģērbu gabaliem savu mūžu ir nokalpojuši, nu vismaz kā apģērbs:D

Vakar  viena no šīm jaciņām pārtapa par Ievas guļamzaķi. 

Te viņš ir - jau paspējis vienu nakti un pāris dienas snaudieniņus pavadīt Ievas gultiņā. 

Zaķis netika pildīts, jo doma bija, ka tam ir jābūt vieglam, lai Ieva varētu viņu viegli pacelt, ņurcīt, lai nespiež, ja guļot mazā uzripo zaķim virsū, ja vēlas  - arī droši bāzt mutē un pasūkāt. Šobrīd nāk pirmie zobi un mutē tiek bāzti gan pirkstiņi, gan kožamriņķis, gan tēta roka vannošanās reizē, gan tagad arī zaķa auss, ķepa vai kāda cita ķermeņa daļa:D