svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

Adumu atgriezumu otra dzīve:))

Rāms, svētdienīgs miers mājās.


Un ir jau arī svētdiena:))) Kaut šobrīd man ir neticami klusa māja, jo mīļotais vīrietis klīnikā programmē, Daniels palīdz savam labākajam draugam Artūram celt štābiņu, Kristiāns devies ķert zivis uz Lielupi... Bet mazas roķeles klusi, klusītēm cenšas pamodināt kaķi, kurš ļoti omulīgi iekārtojies uz tukšās picas kastes:)))


Tādās rāmās dienās reizumis rodas pa kādai idejai, kuru tā arī uzreiz var realizēt, jo idejas īstenošana neprasa ilgu laiku. Tā šodien Ieva tika pie jaunas spēļu lietas:)) hm, pat īsti nezinu, vai tā var teikt. Bet ja viņa spēlējas, tad jau tomēr ir spēļlieta:D


Nē, tie nav apavi. Kaste šķita ļoti piemērota, lai saliktu iekšā šos:)))



Jā, jā! :))) Ieva šodien tika pati pie saviem audumu gabaliņiem. Mēs, lielās meitenes, droši vien teiktu - audumu atgriezumiem.
Šāda doma man radās vērojot kā Ieva vienmēr ar lielu interesi pēta jebkādus audumus,vai apģērbus, kuri nonāk viņas tuvumā. Un ir taču neforši, ja man nākas viņai audumu atņemt un teikt, ka šo gan ne, jo nosmērēsies, saburzīsies, vai ko tamlīdzīgu. Viņa taču ir pelnījusi pati savus audumus!!!! Ar kuriem var darīt pilnīgi visu, kas vien ienāk prātā!!!! :)))))) Turklāt tas nemaksā pilnīgi neko! Es jau teicu, ka tie ir audumu atgriezumi:)))





Ja es būtu zinājusi, ka Ievas prieks būs tik milzīgs:))))))))))))) Es jau sen būtu viņai šādu prieku sagādājusi! :))) pilnīgi noteikti zinu, ka audumu daudzums Ievas kastē pakāpeniski tiks palielināts un dažādots! :))



Audumu kaste šodien ir iztukšota un atkal piepildīta neskaitāmas reizes:)))



Audumu gabaliņi nonāk gan uz galvas, gan skapīša plauktos, gan tiek stūķēti manā kabatā un citās iedomājamās un arī neiedomājamās slēptuvēs:D



Audumu malas nav apstrādātas - man šķita, ka Ievai patiks papētīt kādu atirušu diegu un varbūt pat mazie pirksti palīdzēs diegam irt tālāk...

Sēžot blakus Ievai un raugoties viņas rotaļā ar audumiem, pēkšņi atcerējos sen, sen aizmirstu ainu - milzīga finiera kaste pilna ar visdažādākajām auduma skrandiņām. Īsām, garām, šaurām platām. Un tās visas krāsainas! Ar visdažādākajiem zīmējumiem :))) Jā, mana tēta darba vieta darbnīcās. Smaržoja pēc eļļām, benzīna, mazliet pēc cigarešu dūmiem, ar kuriem bija piesūkušies vīru darba apģērbi un vēl kaut kā nenosakāma. Kastē glabājās lupatiņas ar kurām vīri slaucīja eļļas no motoriem un droši vien visādus citādus netīrumus...
Man šī kaste šķita maģiska. Vienmēr, kad nonācu darbnīcās (tas gan nebija bieži), pirmām kārtām devos turp un pētīju, pētīju, pētīju - aizmirstot par visu citu. Visbiežāk pie lupatu kastes mani atrada arī pēc ilgāka laika. Reiz es kastē atklāju kaķēnus:))) Tas manī radīja brīnuma sajūtu un vēl vairāk vilināja uz kastes pusi un darbnīcām kā tādām...
Jā, laikam ir lietas, kuras nemainās.

Omulīgu novakari Jūsmājās! :))

11 comments:

  1. Paldies, Inga, par brīnišķīgu stāstu un burvīgām atmiņām- Tavām, kas rosināja arī manas atmiņas! :)

    Manas omas skapī bija ''jāienirst'' tā dziļāk un tur aiz sakārtajām drēbēm, pašā stūrī bija audumu atgriezumu maiss!!! Kaut kas pilnīgi maģisks priekš manis :) No tiem varēja lellēm jaunas štātes šūt un tamlīdzīgi visādīgi izdarīties! :)

    Pilnīgi saprotu Ievas sajūsmu! :)

    AtbildētDzēst
  2. Man atkal bija pogu kārbiņa!! Tiesa audumu atgriezumu maiss ar, jo mamma šuva, man un lellēm. bet cik jauku dāvanu tu bērniņam pagādāji!!

    AtbildētDzēst
  3. Kas par fantastisku domu!Noteikti patapināšu!

    AtbildētDzēst
  4. cik jauka ideja :) man ar rosināja uz atmiņām.. :) audumu atgriezumu kaste gan man izpalikusi, bet atceros, ka vienmēr, kad aizbraucām ciemos pie vecmāmiņas, lavījāmies viņas guļamistabā, lai skapī pētītu kleitas.. viņa bija saglabājusi savas pašas šūtās jaunības dienu kleitas.. un tad man tas likās tiiik maģiski - viņas pataustīt.. un fantastiskākās bija tās reizes, kad vecmāmiņa ļāva arī piemērīt.. :)

    AtbildētDzēst
  5. Fantastiska dāvana Tavai meitiņai - un galvenais, ka viss tik viņai vien :)))
    Es savai meitiņai no līdzīgas sērijas esmu atdevusi savu rokassomiņu (vienu no n-tajām un man to patiešām ir nepieklājīgi daudz :D) un tajā manas lūpenītes, ko vairs nelietoju, tēta telefons, ko viņš vairs nelieto, bet kas ir pavisam ĪSTS, e-taloni un daudz citas vērtīgas lietas, kas ir katras dāmas rokassomiņā :D un meitiņai tik ļoti patīk, ka viņai ir pašai sava ĪSTĀ, nevis rotaļu somiņa un pavisam ĪSTAS mantas tajā :)))
    Tā ka audumu atgriezumu kasti noteikti arī mums vajadzēs :) Es arī esmu uzaugusi audumu atgriezumos, pogu un rāvējslēdzēju kaudzē, jo šuva abas manas mammas :D Paldies Tev par šo burvīgo ideju un mīļa buča no manis Tavai brīnumskaistajai kaķei :)))

    AtbildētDzēst
  6. Kas par neviltotu prieku un sajūsmu bērna actiņās! Jā, tas ir bijis tas, kas bērnam vajadzīgs! :)
    Savā laikā mana jaunākā meita izmantoja skapju atvilktnes par kasti un to saturu par lupatiņām. :)

    AtbildētDzēst
  7. Tik daudz burvīgu stāstu un atmiņu! :)))))))Paldies, mīļās! :)))

    Iedomājos, kā Aija skapī meklēja savus audumu gabaliņus un iespējams pati reizēm bija jāmeklē skapī! :))

    Un Daces pogu kārbiņu, kurā noteikti starp biežāk redzētām pogām gadījās arī pa visam neredzētas pogas, kuras tad ilgāk gribējās ar acīm samīļot:)))

    Un Andras lavīšanos vecmāmiņas istabā pie skaistajām kleitām! Tajos mirkļos noteikti bija kas maģisks! :))))

    Un Ineses nebeidzamos audumu atgriezumu krājumus, rāvējslēdzējus, bantītes un visas citas burvīgās lietiņas,kuras noteikti mājās bija divām aizrautīgām šuvējām:)))

    Un Sixspārnes meitiņas mazliet noslēpumainās skapja atvilktnes ar vilinošu saturu! :))

    Man jau šķiet, ka katrs no šiem atmiņu stāstiem būtu jauks gabaliņš kādai skaistai filmai! :)))

    Maija - droši! :)) Mazā būs aizņemta uz ilgu laiku. Ievai vēl joprojām nav apnicis pārcilāt un visādi citādi ņemties ar audumiem:)))

    Inese - noteikti no Tevis aizņemšos ideju par ĪSTU rokassomiņu meitiņai ar īstām lietā tajā! :))) varu iedomāties cik daudz prieka tā sagādā! :)))
    Kaķe šobrīd izskatās varen lepna - laikam mazliet salielījās! :D

    AtbildētDzēst
  8. Fantastiska ideja! Un tas prieks bērniņa acīs ir tik neviltots! Man laikam ar būs kādreiz jāaizņemas kāda ideja!:))))

    AtbildētDzēst
  9. Tiešām brīnišķīga ideja, jo rada tik daudz prieka bērnam! Mana meita krāmējas pa manu audumu plauktu pati, bet varbūt man ir vērts viņai iekārtot arī savu kastīti.. jāpadomā.

    AtbildētDzēst
  10. Paldies, meitenes:)) Jā, šī vienkāršā lieta rada tik daudz prieka manā meitā, ka nespēju vien nobrīnīties! Cik maz gan vajag, lai pretī mirdzētu laimīgas acis!:)))
    Bet no otras puses - lielās meitenes vai pusi algas reizēm atstāj audumu veikalos un nāk laukā laimīgas bez gala:))) Tad ar ko mazās savādākas? Tik ar to, ka vēl nav pašām savas algas:)))

    AtbildētDzēst
  11. Jā, tikko tikai atradu šo ierakstu. burvīga doma! Man ir atmiņas par pogu kasti...

    AtbildētDzēst