ceturtdiena, 2011. gada 28. jūlijs

Barbijas Rīgā.

Mīļotais vīrietis vienvakar sarunāja SPICĒ randiņu ar niķīgu kompīti:D Nē, nu labi, ar kompīša saimnieku. Tikmēr es izmantoju izdevību un kopā ar Ievu un Danielu apskatījos SPICE HOUM otrajā stāvā starptautisko Barbiju izstādi "Barbija - modes ikona cauri laikiem". Šo to no redzētā iemūžināju arī bildēs, bet bildes ir tādas kā ir, jo uz vienas rokas bija Ieva:))














Jāsaka godīgi, ka līdz šim Barbijām nebiju pievērsusi īpašu uzmanību, tāpēc daudzas te redzēju pirmo reizi. Daniels kā labu esam novērtēja vienu Barbijas draugu Kenu (tas gan vairāk bija stilīgās frizūras dēļ:D) un viss cits viņam nešķita ievērības cienīgs... Ja mums būtu līdzi Kristiāns, droši vien situācija būtu bijusi vēl skarbāka:D










Te pati pirmā Barbija strīpainā peldkostīmā:)) Droši vien Barbijas radītāja Ruta Hendlere pat iedomāties nevarēja, ka šī lelle kļūs tik populāra un būs pazīstama visā pasaulē.








Barbija iedzīvojusies dažādos tēlos - arī atveidojot populāru filmu varones. Man pārsteigums bija, ka šī lelle ir arī skolotāja un ārste! Un šķiet, ka arī māmiņa - tā domāt ļāva ratiņi, kuros Barbija vizināja divus mazuļus:)))Līdz šim man šķita, ka vairāk ballīšu karaliene:D Nu re, izgāzos kā veca sēta:D















Gadadienu lelles, lelles kā populāru multeņu varones.










Modes dāmas. Es apbrīnoju šo leļļu modes!:)) Un piedomāju, ka šuvējām nav viegli sašūt tik mazus tērpus! Manuprāt daudz grūtāk, kā uzšūt ko īstām sievietēm.



















Man simpātiska ideja šķita ietērpt lelles tautas tērpos:))) Nemanot vien meitenes iemācās kādi tautas tērpi ir Krievijā, Vācijā, Polijā...kādas tradīcijas ir šajās zemēs, kādā valodā runā, utt. Interesanti - vai kādreiz šī lelle tiks saģērbta kā latviete?











Barbija. Daudz strīdu un runu ap viņu. Manas domas - dažas Barbijas mājās nekādu ļaunumu nenodarīs ne vienai meitenei.Ja vēl Barbiju "māmiņa" pati centīsies radīt kādu tērpu savai saimei, sākumā droši vien ar mammas, vai omītes palīdzību, tad :)))

Barbija man vairāk šķiet tāda sākumskolas meiteņu lelle. Pirms tam interesē leļļu bēbīši, ratiņi... Hm, vai tā ir??? Mana līdzšinējā Barbiju pieredze ir niecīga - manai jaunākai māsai vienu uzdāvināja, tad mēs trijatā spēlējāmies :))) Un jā, pa visam nesen vienu Barbiju atradu savās mājās:)) Skaidri zinu, ka neesmu pirkusi, arī dāvinājis neviens nav. Kā to saprast? Pati atnākusi? :D


Jā, SPICE HOUM Barbiju izstāde apskatāma līdz jūlija beigām, tātad vēl dažas dienas. Jauki, ka šo izstādi var apskatīt bez maksas:)))

otrdiena, 2011. gada 26. jūlijs

Kristiāna vārda diena:)

Kad jāsvin vārda diena pusaudzim (pa kuru laiku gan jau pusaudža gadi klāt?), tad tas ir mazliet sarežģīti:D To es sapratu tikai šogad:)) Jo ir kāds draugs, kurš arī Kristiāns un kuram arī dzimšanas diena tūlīt pēc vārda dienas... Un tad ir kaut kas jāizdomā, jo vajag būt arī drauga svinībās un arī savas svinības vajag:D

Mums jau kādu laiku ir tradīcija uz svētkiem dāvināt mazāk kādas materiālas lietas, vairāk piedzīvojumus:)) Šovasar Kristiānam uz vārdadienu tika "Ozolkalna" trasītes.

Bet pirms tādām aktivitātēmm vispirms jāiestiprinās, tāpēc pa ceļam piestājam "Bērzos".



Pasūtīto gaidīt sanāk ilgi:( Kafejnīcā daudz apmeklētāju, gan tie, kas dodas uz referendumu, gan tie, kas grib apmeklēt "Jauno vilni".
Daniels pat sāka delverēties, atcerēties sevi kā mazu bērnu:D




Galu galā pat Ievai gaidīšana bija jau līdz "brošai"...
Bet jāatzīst - pasūtītais bija garšīgs un pilnīgi pietika ar pus porcijām. Pilnas porcijas šeit laikam domātas malkas cirtējiem:D





Tad pa ceļam referendums Raiskumā (mūsu Kristiāna vārda dienu svinējām dienu iepriekš zināmu iemeslu pēc) - abi puikas iemeta aizpildītās lapiņas svarīgajā kastē. Un tad visu ceļu līdz Ozolkalnam sarunas par un ap politiku. Vairāk gan Kristiāns jautāja un domāja, Daniels ik pa brīdim čīkstēja - cik ilgi vēl līdz tam kalnam...

Un tad jau Ozolkalns. Pirms Ozolkalna mūsu auto apturēja bariņš jūrnieku kreklos tērptu puišu. Diņģēja naudu:D Skaidrā naudā atradām vien 50 santīmus:D Bet puiši neizskatījās vīlušies un mēs no viņiem saņēmām četras čupačups končas:DD
Kristiānam un Danielam tas likās interesanti, kaut ko tādu puiki piedzīvoja pirmo reizi:))) Izskatījās, ka pieaugušie puiši svin kādu vecpuišu ballīti vai ko tamlīdzīgu:)))


Skaisti skati no Ozolkana augšas:))) Trasītēs esot - noteikti vēl iespaidīgāk!






Kamēr ar Ievu priecājos par skaistajiem skatiem, tikmēr puiki jau pa trasītēm:))) un ik pa brīdim skanēja izsaucieni - paskatieties!:))))











Te uzradās arī jautrie puiši jūrnieku kreklos:)) viņiem trasītēs gāja pagrūti. Tā ir, ja lietots kas stiprāks:D Bet pozitīvi, ka puiši bija no dziedātāju tautas, tad ik pa brīdim pat līdz mums atskanēja kādas jautras dziesmas teksti:)))







Ozolkalna trasītes, salīdzinājumā ar Ventspils trasītēm, šķita sarežģītākas un arī interesantākas - vairāk šķēršļu, garākas pašas trases. Ventspils trasītes labas šķiet kā pirmās trases - lai apgūtu šo izklaides veidu, saprastu, vai kaut kas tāds vispār patīk. Ozolkalnā trasītes sanāk nedaudz dārgākas, bet trases īpašnieki padomājuši ir par cimdiem, kuru pietrūkst Ventspilī.



Ievai ļoti patika vērot, kā augstu gaisā pārvietojas brāļi un sveši cilvēki. Sazin ko viņa par to visu domāja.



Šie arī dzīvo Ozolkalnā, tik savās "trasītēs":)







Un tad strauji tuvojās lietus ar negaisu..








Un tad - pērkona dārdi, lietus kā no spaiņiem, slapji, bet laimīgi puikas. Pa ceļam karsts kakao Cēsīs un tad jau mājupceļš.



Kristiāna tekstiņš - mēs taču kaut kad atkal atbrauksim uz Ozolkalnu? Apsolījām, ka kaut kad jau atbrauksim gan. Otrā dienā vārda dienas svinības turpinājās drauga mājās draugu lokā:))) Ar lēkāšanu pa piepūšamo torti, ar picām un dažādām puiku delverībām visas dienas garumā...

Laika sprīdis ballīšu rīkošanai pēc vecāku iecerēm ir tik īss. Es pat teiktu - ļoti īss. Tā ka meitenes izbaudiet ballīšu rīkošanas priekus saviem bērniem:))

otrdiena, 2011. gada 19. jūlijs

Man par prieku:)

Šovasar darbdienu rītos mūsmājās izskatās tā:))) Ieva pamostas darbošanās prieka pilna! Pirmais darbs - doties apgaitā pa istabu - ja nu kaut kas pa nakti ir mainījies:))



Pēc kādas stundas pieceļas arī brāļi. Tad sākas lielākas jautrības:D Ar smiešanos, skriešanos, pašizgudrotām spēlēm...






Tas ir brīvbrīdis man:)) Vienā no šiem rītiem uzlaboju Ievas mājas krekliņu.
Bija viņš tāds nekāds - vienkrāsains. No viena cita neglābjami sabojāta ziedu krekliņa radīju Ievas vārdu un puķi. Ar šujmašīnu piešuvu izveidotās aplikācijas krekliņam.




Un nu nebēdniece Ieva var darboties mazliet "dzīvīgākā" mājas apģērbā:)



Dienas otra puse vasarā gan ir neparedzama!:))) Tā nokļuvu Rundāles pils dārzā:)) Kaut kad māju saruniņās biju minējusi, ka gribētu turp aizbraukt rožu ziedēšanas laikā. Un vienvakar mīļotais vīrietis saka - braucam, kamēr vēl zied. Tu taču gribēji... Šādos brīžos esmu laimīga pēc suņa un pāris metrus virs zemes:))))






Rundāles pils dārzs mūs sagaidīja bez saules, izskatījās, ka pa visam nesen lijis lietus. Bet nekas - manu prieku tas nemazināja:))) Ieraudzīju, ka Rundāles pils jumts gandrīz tādā pašā krāsā kā mākoņi virs tā:)) Un visapkārt ziedi, ziedi, ziedi...:)))














Dārznieka māja:)) Man šķiet - dārznieks ir bijis laimīgs cilvēks:)))









Lapene:)) Daniels teica - vai nav pārāk izšķērdīgi celt māju vienai puķei... Viņā klausoties reizēm brīnos par tekstiem.











Tālāk dārzā.














Romantiskie vīnogulāji. Gribētu pie mājas tādus. Kaut kad noteikti:)))







Daniels ieraugot vīnogas protams nenocietās un pagaršoja vienu. Vēl skābas. Būs jābrauc rudenī pagaršot vēlreiz - Daniela tekstiņš.
Pirms nokļūšanas Rundālē viņš nemaz tik lielu sajūsmu neizrādīja par gaidāmo pastaigu pils dārzā. Bet visu maina vīnogas:D






Vīteņi






Zilie toņi








Daniels sadomāja, ka viņam ar māsu vajagot vienu bildi vīteņu mājā:)) kā tad Ieva kādreiz atcerēsies...












Lilijas:)













Kādreizējie zirgu staļļi.










Jau mājup dodoties ieraugam stārķu ģimeni. Mirkli pakavējamies un raugāmies kā lielie stārķi baro mazos... Kā tur bija ar tiem ticējumiem par stārķiem uz jumta?:))


Un tad - pa kastaņu aleju mājup:)))