Vakara nodarbes:)

Šajās dienās pēc skolas notiek ziemas prieku baudīšana. Arī Larim. Viņš ir galvenais sniega piku ķērājs:D "Ābolīša" vilcējs gan nekāds;)

Pēc sniega priekiem  piegurums velk suņuku pie zemes un miegā atskan satrauktas rejas:))) Puiki iztur ilgāk, tumsa viņus netraucē nemaz un piekusums šķiet viņus panāk vien mājās ienākot.

Ievai sniegs patīk mazās devās:D
Viņa labprātāk savā nodabā spēlējas ar krāsainām koka bumbiņām - pacietīgi ver tās uz mīkstās, pūkainās stieplītes.

Ar lielajām veicas itin raiti, ar mazajām - kādam lielajam jāiet mazliet palīgā pieturēt stieplīti, bet šķiet, ka drīz arī mazās bumbiņas pakļausies meitas "dresūrai":)))
Šo rotaļu kaut kad redzēju pāris ārzemju blogos un tagad to iedzīvināju arī Mūsmājās, lai Ieva trenētu sīko pirkstu muskulatūru - pūkainā stieplīte ( nemaz nezinu kā viņu pareizi sauc, pūkainā ir mans izdomājums:D) ir feins variants, lai mācītos vērt dažādus mazus priekšmetus.

Kad apnīk vērt bumbiņas, tās tiek izmētātas pa grīdu, vai barotas sunim:D

Pēc tam gan nebēdniece arī pati tās lasa, gan ne bez mana atgādinājuma...

Šovakar, gaidot mājās mīļoto vīrieti no Gaujienas, uztamborēju viņa rīta kafijas krūzei "mētelīti". Varbūt tiešām kafija krūzē glabāsies mazliet ilgāk karsta:))

Pelēkā krāsa tāpēc, ka mīļotajam cilvēkam tā ļoti patīk. Viņš man saka - paskaties cik pelēkajam daudz krāsu un toņu. Un tā jau patiesībā arī ir.
Akcentam oranžā poga no Ievas kārbiņas. Gribēju gan sākumā sarkanu bumbiņu, lai būtu kā dzērveņoga, bet Ieva pēdējo sarkano ir kaut kur aizganījusi:D Tāpēc oranža, kā pīlādžoga! :))

Lai omulīgs vakars Jūsmājās! :))

Kristiāna mājas darbu pildot! :))

Kristiānam vēsturē uzdots mājas darbs - izveidot prezentāciju par kādu no Latvijas koka baznīcām. Ja tā padomā, tad nemaz tik daudz koka baznīcu Latvijā nav. Pazīstamākā varētu būt Usmas baznīca. Bet visi jau nevar rakstīt par vienu un to pašu, klasesbiedriem apniks klausīties un skolotājai arī :D
Var jau protams bildes sameklēt netā, vai bibliotēkā, vai Mūsmāju kompī :D, bet vislabāk atmiņā paliek tas, kas paša acīm redzēts un piedzīvots! Tā mēs svētdien sēdāmies auto un braucām uz Iģenes baznīcu.

Iģenes baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Baltijā, celta 1757. gadā. Baznīca ir guļbūve - apšūta ar dēļiem.

Kamēr Kristiāns pilda savu mājasdarbu, tikmēr Ieva izbauda sniega priekus! Savus pirmos:)))

Kaut arī diena ir apmākusies un īsti nav piemērota bildēšanai, tomēr nenociešos un pāris reizes noklikšķinu sava fočika slēdzi.
 

 Šeit vienā no bildēm redzami Iģenes baznīcā esošie griesti, kuri  ir interesanti ar to, ka veidoti skujiņas rakstā.

 Baznīcas torni rotā gailis ar uzrakstu 1757.

Baznīcas durvis slēgtas. Uzraksts pie durvīm vēsta, ka visi gaidīti ciemos divreiz mēnesī - svētdienās. Arī mēs esam svētdienā, tikai nepareizajā. Tā mums izpaliek pašu acīm redzēt baznīcas iekšienē esošo skaisto baroka  iekārtojumu. Tas paliks citai reizei:)))

Iģenes baznīca ir iekļauta UNESCO arhitektūras un vēstures pieminekļu sarakstā un to bieži apciemo arī ārzemju viesi, atliek vien cerēt, ka zvanot uz norādīto telefona numuru, kāds ir ar mieru baznīcu izrādīt arī ārpus tām divām dienām mēnesī...

Jau projām braucot ieraugu šo  - visiem ļoti labi zināmo simbolu kādas mazas, baznīcai piederošas mājiņas durvīs:))

Uz mājām vēl negribas, tāpēc izmetam vēl nelielu loku.

Apstājamies pie Tilgaļu milzu akmens (ceturtais lielākais Latvijā pēc 2007. gada datiem). Kristiāns grib izmēģināt spēkus un uzrausties tā platajā mugurā, pēc nelielām pūlēm iecerētais izdodas gan:)))
Puika tāds maziņš izskatās milzeņa mugurā!

Lejā tikt gan izrādās mazliet grūtāk:D

Mūsu ceļš tālāk ved uz Peldangas alu labirintu (Liepniekvalka alas). Tas ir viens no garākajiem dabiskajiem alu labirintiem Latvijā. Alu kopgarums sasniedz apmēram 70 metrus! Pa visam kopā ir piecas ieejas sarežģītajā pazemes alu labirintā. Kristiāns bija sajūsmā, kad mājās runājām par šīm alām!:)))

Piesnidzis mežs un grava! Gaisā virmo sniega smarža! :))
Pa kāpnēm nokāpjam gravā un ieraugam alas, kurās drosmīgākie var ielīst un tās izpētīt. Es pie tik drosmīgiem ziemā nepiederu. Kristiāns gan. Ņemot līdzi lukturīti izložņāja visas, protams ne jau līdz pašam galam... Es neļāvu, man bija bail, ka kaut kur tajos labirintos neapmaldās :D

Tāds klusums! Tikai ūdens čalošana un zīlīšu sasaukšanās krūmā. Tā pirmatnīgi...

Un tad jau mājupceļš. Vien pa ceļam piestājam iemīļotajā "Copē" - krodziņā kurā saimnieko feina latviešu ģimenīte. Viņi no drupām lēni un pamatīgi atjaunoja savas Rideļu dzirnavas (tagad tajās tiek malti milti) un pamazām blakus tām izveidoja krodziņu un iecienītu makšķerēšanas vietu. Makšķerēšana mūs šeit nevilina, bet gan gardās pankūkas no Rideļu dzirnavās maltiem miltiem, izcili pagatavotās zivis, kuras izvilktas te pat aiz loga redzamajos ūdeņos un pa reizei -  mājās gatavotais vīns:))

Ieva, gaidot pankūkas, pētīja čiekurus eglē, no koka klucīšiem cēla torņus un centās iešmaukt saimniecei līdzi virtuvē:D

Tāda omulīga gaisotne šeit. Kamīns kuras un viegli rit sarunu dzīpariņš par šodien redzēto un piedzīvoto... Iesmaidam, ka ir tā jauki, ka Kristiānam tiek uzdoti tādi  mājas darbi vēsturē:))

... man būs pieci gadiņi :))

Sestdien balts sniega ceļš zem riteņiem uz Vidzemi braucot:) Acīm un sirdij tāds gaišs prieks. Tik skaisti! :)))
Piesnigušas egles, pikošanās un Madonas Priežu kalniņa iemēģināšana šļūcot pa sniegu...:)))

Svētki māšeles mazajai Madarai. Tūlīt, tūlīt būs jau pieci...:))) Pa kuru laiku gan?

Arī bērni iesildīšanās ballītē pieci! Iesildīšanās ballīte tāpēc, ka dzimšanas diena tikai rīt... :)) Daudz laimes, Madara! :))))

Bērniem šoreiz topā nenogurstošas paslēpes (Daniels pat iesprūda:D ) un spokošanās! Jā, vēl arī "jāšana" uz Kristiāna pleciem! Viņš vislielākais no pieciem un savā ziņā arī viens no delverīgākajiem šajā ballītē. Tā mazliet neierasti tas;)

Kamēr lielie slēpjas un spokojas, tikmēr mazajiem savas nodarbes:))

Roberts ir īsts džentelmenis! Laikam samācījies no tēta! :))))

Tad svarīgais mirklis - svecītes aizdegšana tortē un pēcāk kūkas dalīšana:)) Tik gaviļniece pati neēd kūkas - vien nolasa  tortes rotājumus:D Omīte Inta par to padomājusi - izrotājusi pašcepto kūku ar krāsainām končiņām un dzērvenēm! Un tās pa visam nemanot pazūd pa vienai vien.... :)))

Dāvaniņa Madarai no Mūsmājām - šādas tādas leļļu lietas nesen iegūtajai leļļu bēbītei.
Lai Madara gulēt ejot varētu midzināt arī bēbīti - tapa gultas lietas lellītei.

Viss kā lielajām meitenēm - spilvens ar spilvendrānu, sega ar pārvalku, palags un matracis.

 Ja jau gulēt jāiet, tad jau arī nakts tērps noder!

 

Tērpam varbūt dekoltē mazliet par lielu, nākamreiz šūšu mazāku;) Bet tad iespējams to būs grūtāk novilkt un atkal uzvilkt:D

Meitenei vajag arī kādu matu rotu! Tapa divas - viena ar dzeltenu otra ar sarkanu ziedu, tā lai ir izvēles iespējas!

Un no rīta ceļoties - priekšautiņš vajadzīgs, kur nu bez tā? Kā tad no rīta brokastos? :)))
Pēc dāvanas iemēģināšanas tapa Madaras nākošais pasūtījums - soma ar lencēm, lai bēbīti ērti uz bērnudārzu līdzi paņemt un noteikti arī kāda kleita esot vajadzīga!:))))

Projām dodamies jau tuvu pusnaktij, bet  kopā pavadītā laika mazuma sajūta tik vai tā - gan lieliem, gan maziem...