pirmdiena, 2011. gada 28. februāris

Dažādas rotaļlietas.:)

Šodien iedvesmojos no Sandras  
http://manaspasaules.blogspot.com/2011/02/viss-notiek.html:)) un ķēros klāt saviem papīru kalniem:D  

Iecerēts šis darbiņš jau bija sen, bet laikam vajadzēja iedvesmu!  
Tagad vakarā tāda labi padarīta darba sajūta, kaut arī visu papīru kalnu vēl nepievarēju. Bet iesākts ir:)))
 

Darbos man ļoti cītīgi palīdzēja Ieva! :)) Viņai krāsainās žurnālu lapas šķita aizraujoša rotaļlieta:D Protams ar tieksmi tām lēnām un neatlaidīgi virzīties mutes virzienā:D Tad man neuzkrītoši vajadzēja piekoriģēt  virzienu...

 Bet šajās brīvdienās Ievai uzšuvu pa visam vienkāršu rotaļļietu  - auduma sajūtu - taustes maisiņus.


Sagriezu kokvilnas audumu 8x12 cm lielos gabaliņos, tā lai manis iecerētajiem 6 maisiņiem katram būtu 2 auduma gabaliņi. 
Sašuvu  ar labo pusi kopā saliktos auduma gabaliņus tā, lai viena  īsākā mala paliktu nesašūta. Drošības pēc, lai audums neirtu, vīles apstrādāju ar zigzag dūrienu.
 Izvilku audumu uz labo pusi un sapildīju visos sešos maisiņos iepriekš sameklētos priekšmetus. 
Man šoreiz sanāca tāds dabas materiālu pildījums - kastaņi, cūku pupas, aveņu tēja, jūras smiltis, valriekstu čaulu pusītes un vienīgais ne dabas materiāls - čaukstoša plēve. 
Jā, visus materiālus, izņemot plēvi, kārtīgi izkarsēju cepeškrāsnī. Sapildītajiem maisiņiem augšējo neaizšūto malu ielocīju uz iekšu un nošuvu divas reizes (man šķita drošāk divreiz, kaut droši vien pietiktu arī ar vienu šuvi). Viss, rotaļlieta gatava! :))
Ievai šī jaunā spēļu lieta ļoti, ļoti patīk Godīgi sakot nebiju gaidījusi, ka viņa par šo rotaļlietu tik ļoti priecāsies, tik ļoti pētīs, smaržos, grabinās, čabinās...

Tagad ir doma uzšūt vēl pāris tāda veida maisiņus  - sapildīt ar dažādām tējām, vienu maisiņu piepildīt ar dziju atlikumiem, vēl kādu ar podziņām vai krellītēm, varbūt kādā maisiņā ielikt mazus priežu čiekurus... un laikam visiem šiem maisiņiem vajadzēs uzšūt vienu maisu, kur viņus visus noglabāt...Varbūt radīsies vēl kāda ideja:))

Ja jau par rotaļlietām, tad nevaru nepieminēt arī zaķi, kurš pie Ievas atceļoja no Zviedrijas.

Mīļotais vīrietis bija  viņu ieraudzījis kādā mazā veikaliņā un nebija varējis atstāt plauktā. 

Zaķītis izskatās pa visam vienkāršs, es pat teiktu neuzkrītošs . Bet zaķēna kažociņa materiāls ir ļoti, ļoti maigs un mīksts, pat pieaugušam cilvēkam negribas izlaist rotaļlietu no rokām! Ausis ir vienkārši perfektas, lai tajās ieķertos mazas rociņas.  
Es jau iztēlē redzu Ievu ap gada vecumu ejot kājām un velkot zaķi aiz ausīm līdzi:D

Zaķa vēderā ir nedaudz mazo bumbiņu, precīzāk gan es teiktu ne vēderā, bet es atvainojos - dibengalā:D 
Vēdera vidū šķiet ir tikai auduma pildījums.

Zaķēna sānus rotā šīs firmas lentīte, ar norādi, ka rotaļlieta domāta mazuļiem no dzimšanas. 

Ja, kādreiz kāds no paziņām dodas uz Zviedriju un jautā ko atvest Jūsu mazulim, bet nenāk nekas tāds konkrēts prātā - tad kā vienu no variantiem droši var izvēlēties kādu no šīs firmas rotaļlietām! :))) 

Pavasarīgu un darbīgu jauno nedēļu!:))

piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Fiksā ideja.:)

Straujiem soļiem tuvojas marts. :))
Marts mūsmājās tāds svinammēnesis sanāk, jo manai jaunākai māsai Mārai  8. martā ir dzimšanas diena, tad nāk vārda dienas Mārām un Guntām (Gunta ir mana otra māsa) :))) Un mēneša nogalē vēl mazajam māsas dēliņam gada jubileja!:)) Būs jābūt ļoti čaklai, lai visiem tiktu jaukas dāvanas:))
Šis tas ir izdomāts, ko jubilāri varētu vēlēties, bet šis tas vēl jāizdomā...
Kamēr es tā savā nodabā domāju, reizēm rodas fiksās idejas:D
Te viena fiksā ideja no šī rīta.


Dzerot savu  upeņu sulu izdomāju, ka glāzes kājiņa varētu tapt tāda mazliet, mazliet pavasarīgāka un košāka...

Ņēmu tamboradatu un notamborēju mazu puķīti, tad apmēram 30 cilpiņu pīnīti un otrā pīnītes galā atkal "uzcakoju"  ziediņu. Ņemam šo "ziedošo pīnīti" un sienam ap glāzes kājiņu. :)))


Te glāzes kājiņa tuvplānā.



Šeit rozā glāzes kājiņas rotājums:D



Šeit jau sāku blēņoties - sasēju visas trīs krāsas puķes kopā:)))
Tiešām uz reiz nebēdnīgāks prāts! 
Iedomājos, ka kādā meiteņu ballītē man šī fiksā ideja noderēs... 

Kamēr mamma vienā virtuves stūrī savā nodabā darbojas, tikmēr otrā darbojas bērni, šoreiz gan tikai divi mazākie:D



Daniels pārnācis mājās no skolas stāsta savus dienas piedzīvojumus Ievai. Ieva ļoti uzmanīgi klausās! Un reizēm piebalso! :))


Jaukas, mīļas brīvdienas Jums visām! :))




ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Virtuālais ceļojums :))

Šodien  vecākais dēls Kristiāns atnāca mājās no skolas un teica, ka kaut ko man parādīs. Sākumā domāju  - tūlīt izvilks no kabatas kādu putnu, vai varbūt aiz durvīm sēž kucēns...

Bet nekā tamlīdzīga šoreiz:D Viņš man atvēra šo lapu http://www.ocean.lv/index_LV.html  Nekad pirms tam nebiju par tādu pat dzirdējusi. Pašķirstīju to un uz kādu laiku pazudu:D

Es lēnām un nesteidzīgi "staigāju" pa Parīzi! :)) Sāku te - http://parisinside.com/TourArticle/show/tour_id/4/sort/7 un pēc tam  turpināju lēnā solī iepazīt pilsētu...:))

Uz zoodārzu "iešu" rīt un arī Vecrīgu "apciemošu" kādu citu dienu:D




trešdiena, 2011. gada 23. februāris

Šalle mīļotajam vīrietim:)

Šodien steidzu pabeigt šalli mīļotajam vīrietim. Nē, ne tāpēc, ka šodien 23. februāris:D 
Gribēju darbiņu izdarīt līdz galam šodien, jo rīt  viņš darba darīšanās lido uz Zviedriju un man ļoti kārojās, lai tālajā ceļā viņu silda manis adīta šalle. Zinu, ka arī veikalā pirktā pildītu savu funkciju, bet...
Te viņa ir :))


 Adīta - viens  valdziņš labiski, viens kreiliski  brīžos, kad mīļotais vīrietis darbā.:)) Tā sakot - "pa kluso":) Ceru, ka pārsteigums izdosies:)


Dziju arī "pa kluso":D pirku http://www.elize.lv/ pagājušā gada rudenī ar atlaidēm.  Dzija - 100% tīrvilna, svars 50g, garums 125m. Šai šallei izmantoju 3 tādus kamolīšus. 

Man ļoti patika minkāns uz dzijas etiķetes:)) Dzija ļoti silta un mīksta, nebrīnos, ka arī kaķveidīgajiem tā ļoti "iet pie sirds." Un uz Pinci bija pa visam grūti rāties, kad viņa līdzīgi kā minkāns bildē, saņēma kādu no kamoliem savās ķepās:D Tāds kadrs gan sazin kā ir izpalicis, bet ir cits!


Te Kristiāns ar savu fočiku "notvēris" viņu brīdī, kad nebēdniece izlikta aiz virtuves durvīm dārzā ar neticīgu skatu lūkojas uz puikiem - vai tiešām nelaidīsiet mani iekšā? Rotaļa taču bija tik jautra:D

Jauku vakaru Jūsmājās!:)) Palutiniet šovakar savus lielos un mazos vīriešus! ;)

otrdiena, 2011. gada 22. februāris

Rozā sīkdarbiņš:))

Šorīt pa virtuves logu skatījos un priecājos par saulītes rotaļām koku zaros. Ilgi gan tā nebija, bet nekas. Tā  atvēlētā pusstunda bija pa smuko! :))


Dienas vidū -  Ievas garā snaudieniņa laikā sakārojās savam telefonam uztamborēt pavasarīgu maciņu. 
Sameklēju savā kamolu groziņā rozā diegu un kādas stundas laikā tapa maciņš. Rozā  krāsa kopš Ievas piedzimšanas kaut kā ļoti mīļa kļuvusi:D Interesanti - tas visām mazu meitiņu māmiņām tā? :))

Pēc tam uztamborēju vienkāršu ziedu un tam vidiņā iešuvu kādreiz  man mīļu auskaru vienu pērlīti, citas auskara pērlītes palika kādam citam sīkdarbiņam:) Ziedu piešuvu maciņam un mans telefons tagad ir pasargāts no nobružāšanas.:))


Re, tāds viņš man tagad izskatās. Līdzīgs maciņš varētu būt arī fiksā dāvaniņa, ja pēkšņi ir tāda vajadzība. :))) 

Lai jauks un mierīgs vakars Jūsmājās!:))





 

pirmdiena, 2011. gada 21. februāris

Visvienkāršākā lellīte:)

Šodien, šķirstot vecu foto albumu, atcerējos visvienkāršāko savas bērnības lellīti.:)) Es viņu saucu par Malvīni, viņa bija apmēram 15 centimetri liela, no gaiši zila kokvilnas auduma ar tumši brūniem matiem. 
Mamma  man viņu radīja kādā lietainā vasaras vakarā, kad tikko bija pārnākusi mājās no darba, bet mājas darbi vēl tikai jāsāk... Šī lellīte man bija ļoti mīļa -  spēlējos ar to gan mājās, gan ņēmu līdzi pie kaimiņu meitenēm. Domāju, ka šobrīd viņa guļ kādā no daudzajām kārbiņām mammas mājas bēniņos. Kādreiz būs jāpārcilā tās visas un jāpaskatās, vai tiešām ir tā, kā es domāju...
Tā nu sadomāju, ka arī es Ievai varētu radīt ko līdzīgu:))) Vēl jo vairāk tāpēc, ka lellītes darināšana aizņem vien nieka 15 minūtes:))




Ņem nelielu auduma taisnstūri, sarullē garāko malu un pārloka uz pusēm. Es vēl drošības pēc auduma malas  pirms sarullēšanas apstrādāju ar zigzag dūrienu.
Pēc tam ar dziju nosien galviņas daļu.

 Ņem otru auduma taisnstūri - tik garu, cik garas grib iegūt lellītes rokas izstieptā stāvoklī, atkal sarullē garāko malu. Nosien ar dzijas dzīpariņu lellītes ķermeni, lai pa vidu turētos  ieliktās lellītes rokas. Tad  ar dzijas dzīpariņu stingri nosien roku galus. 


Pēc tā paša principa nosien kājas.
Tad izšuj lelles sejiņu, (to var arī nedarīt - atstāt vietu bērnu fantāzijai, vai zīmēt ar flomīšiem u.c) es to darīju ar mulinē diegiem un piešuj matus. Matiem izmantoju dziju galu atlikumus, kuri kādu brīdi bija man krājušies (protams, ka visus krājumus vienai mazai lellītes galvas rotai neizmantoju viss:D )



Viss - lellīte gatava. Man sanāca tāda kā maza Meža meita! :D
Jā, vēl šajā gadījumā izveidoju lellei halātveida brunci - tā kā to dara bērni - audumā izgriež caurumiņus rokām un pēc tam ap vidu apsien jostu.

Šādi  var radīt mazulim spēļlietiņu arī tad, ja ne pa visam nav laika. Jo 15 minūtes, nu tas tiešām nav daudz! :))) Lielāki bērni ar šādu darbiņu paši lieliski tiek galā !:)))

Lai vienmēr pietiek laika pašam svarīgākajam! :)))

piektdiena, 2011. gada 18. februāris

Pārvalks Ieva segai:)


Vakar man tapa pati pirmā auduma puķe. Izklausās pa visam ikdienišķi, bet tās rašanās vēsture ir mazliet garāka, jo man nudien nebija ne mazākā nodoma vakar šūt ko tādu:D

Vispirms jau pats audums - šo te dzīvespriecīgi pavasarīgo audumu nopirku pagājušā gada augustā kopā ar bariņu citiem meitenīgiem audumiem, jo jau skaidri zināju, ka mums būs Ieva.:)) 
Šis audums veikala audumu kaudzītē bija pēdējais, ievērtēju, ka kaut kam jau noteikti sanāks, bet īpaši daudz gan viņa nav:( 
Bet audums tik ļoti patika, ka pie sevis teicu - labāk maz, nekā nemaz! :D 
Protams, ka visus nopirktos audumus tā uz reiz neiztērēju. Šis un tas palika skapī.... arī šis putniņaudums.
Dažas dienas atpakaļ revidējot audumu plauktu jaunatklāju šos pavasarīgos putnus. 
Sadomāju, ka Ievas segai varētu tapt jauns, pavasarīgs, pat tāds nedaudz lieldienīgs pārvalciņš, turklāt viņai tagad patīk visu pētīt - šeit ar pētīšanu var izvērsties:))
Sašuvu pārvalku, kā aizdari pirmo reizi izmantoju lipeklīšus, tad jau manīs, vai tā ir prātīga doma:) 
Izmazgāju un izkāru ārā uz auklas, lai žūst. Man patīk, kā pēc tam pēc āra svaigā gaisa smaržo istabā  ienestās drēbes. :)))
Ņemot nost no auklas jau labi pažuvušo pārvalku  -  kaut  kā ar knaģi neveiksmīgi ieplēsu audumu - apmēram pārvalka vidū 3 cm. Nācās likt ielāpu. :( 



Ielāps nesanāca glīti:( 
Domāju, ka pārvalks jāliek malā un kaut kad jau to ielāpu izārdīšu un pāršūšu... tikai sevi labi zinot, zinu, ka šis kaut kad var ievilkties uz diezgan ilgu laiku...
Man radās fiksā ideja, ka šo ielāpu vajag kaut kā paslēpt:D Bet kā? 
Atcerējos mīļotā vīrieša dāvināto grāmatu par auduma ziediem! :))) Radās mazliet trakā ideja paslēpt ielāpu  zem zieda!

 Izšķirstīju šo grāmatiņu un izvēlējos vienkāršu ziedu, jo manis iecerētajā gadījumā sīkas pērlītes un citi krikumiņi nederēja, jo puķe tomēr rotās gultas veļu mazai meitenei, nedod Dievs, ja kāda pērlīte nonāk mutē...
Manis izvēlētais zieds pagatavojams elementāri - vajadzīgi vien 6  auduma kvadrāti apmēram 10 reiz 10 centimetri. 
Pārloka visus kvadrātus  pa diognāli iegūstot trīsstūrus. Nogludina un trīsstūra vaļējās malas nošuj ar pamatdūrienu. Audumu savelk un nostiprina veidojot ziedlapiņu. Ar to pašu diegu savelk visus nākamos trīsstūrus un secīgi veido ziedlapiņas. Kad savilktas un sastiprinātas visas   - izveido no tām apli. 
Zieda vidū iestiprināju un iešuvu divas pogas - vienu lielāko apakšā, mazāku virs tās. Oriģinālā bija ar audumu apvilkta poga, bet man šķita, ka Ievai būs interesanti pētīt podziņas:)))
Zieda apakšpusē piešuvu audumu (aplīti, kura malas apstrādāju ar zigzag dūrienu) ar lipekli, tā pat lipekli uzšuvu pārvalciņa ielāpam. Un tagad jau gala rezultāts man patīk! Izskatās, ka Ievai arī :)


Ieva šorīt pamostoties izpētīja savu jauno pārvalku. (vakar vakarā pēc vannas nepaspēja - miega pele ieradās ļoti ātri:D) Kādas desmit minūtes bužināja ziedu un pētīja podziņas:)) Pēc tam iepētīja arī pārējos pārvalka iemītniekus:D



Jā, vistveidīgajam ir dikti smukas kājas!:D 





trešdiena, 2011. gada 16. februāris

Bērnu rotaļas:)

 Katru dienu - brīžos kad Ievai ir labs garastāvoklis, mēs   ar viņu spēlējam pirkstu spēles un smīdināšanas rotaļiņas. 
No savas bērnības atceros, kā sēžot omītei klēpī "jāju ar kumeliņu",  vai "vārījām pelei putru". Tās ir  siltas un gaišas atmiņas un man gribētos, lai arī maniem bērniem tādas būtu...
Šeit dažas no mūsmājās izmantotajām.:) Varbūt kāda no tām iepatīkas arī Jūsmājās.:)))

Mazie bērniņi

 Čučat, guļat mazie bērni, (Saņem bērna rociņas plaukstās, aijā)
Lai tek lielie kājiņām. ( Atbrīvo bērna plaukstu, ar diviem pirkstiem tekā pa bērna plaukstiņu.
Cūciņas ganīt,
Sprungulīšus lasīt (Viegli pliķē saujā)
Maziem bērniem ( Riņķveida kustība bērna saujiņā)
Putriņu vārīt.
(To pašu pēc tam atkārto  ar otru roku)

Kaza

Nāk kaza ragainā, (Rāda ragus - izstiepts 2. un 5. pirksts, pārējie dūrītē, groza, tuvina bērniņam)
Nāk kaza badīties.
Kas putriņu neēda,
Kas pieniņu nedzēra?
To sabadīja, to sabadīja. (Ar pirkstiem mazliet pabada, pakutina)

Tā jāj

Tā jāj kungi, ( mamma sēž, mazo uzsēdina sev uz ceļiem un turot aiz vidukļa ritmiski šūpojo.)
Tā sulaiņi,    
Tā tie mani bāleliņi -
Lipata, lapata.
Iekrita grāvī -  (pa jokam apgāž)
Plaukš!

VĀRU, VĀRU PUTRIŅU 

VĀRU, VĀRU PUTRIŅU - ( Maisa saujā.)
TRĪS (PIECI) MILTI KATLĀ. (Rāda 3. vai 5. pirkstiņus.)
TAM TIKA, TAM TIKA,(Piebaksta ar pirkstu bērna pirkstiņiem)
TAM NETIKA.
KĀPĒC UGUNI NEKŪRA. ( "Bar" vienu bērna pirkstiņu) 



Ievai ļoti mīļa spēlīte ir šī -  it sevišķi, ja skaitu šo rotaļiņu dažādās balsīs:)

čivu, čivu sīki putni  (plaukstas virina kā knābīšus) 
lido, lido vanadziņš (imitē spārnu kustības)
sssssssss mušiņas( saberzē plaukstas)
dun, dun,resnie dunduri ( sasit plaukstas)


Šķiet, ka šīs konkrētās rotaļas ir nākušas no studiju gadu lekcijām, vai cita veida nodarbībām. Diemžēl oriģināli man nav saglabājušies, tāpēc autoru nepateikšu. Bet varbūt rotaļas ir jau tā "iesakņojušās " tautā, ka autors pat vairs nav atrodams. Nu līdzīgi kā ar tautasdziesmām.... katrā ziņā - tās nav manis sacerētas.

Starp citu - šīs rotaļas palīdz veidot emocionālo kontaktu bērnam ar vecākiem, attīsta mazuļa vēlēšanos darboties. Šādi spēlējoties mazais netieši vingrinās kustību koordinācijā un attīsta arī domāšanu un runu.

Kamēr ar mazo Ievu notiekas "bēbīšu rotaļas" puiki jaunatklājuši balonus:D
 

  Piepūš balonus un tad berzē gar apģērbu vai matiem, bet pēc tam - " lipina" pie griestiem un sienām:D
 Pašiem lielie smiekli šo te visu darot:) un mums lielajiem - smaids uz viņiem skatoties:))

 Jāsmaida ir arī par Pinci, kura savus zaļumus šodien ēd tā, kā to laukos  dara gotiņas pavasarī:D

Lai daudz smaidu arī Jūsmājās!:))

               

otrdiena, 2011. gada 15. februāris

Iepirkšanās plezīrs un pavasara pievilināšana:)

Mūsmājās ir jauns iemītnieks, precīzāk - iemītniece:D

Atlika man Ievai rotaļu tārpiņu šujot nodomāt, ka labāk radīt tārpiņu nevis čūskuli, ka pēc neilga laika "satiku" tādu čūsku, kuru tomēr nopirku:D Varētu jau sevi it kā mierināt ar domu, ka tā nav čūska, bet tārpiņš, jo nav čūskām raksturīgās mēles, bet astes gals tomēr liecina, ka tā ir čūska. Čūska un punkts! :D 
Iespējams, ja bērnībā dārzu ravējot vagās bieži nebūtu sastaptas odzes, manas attiecības ar čūskām būtu pa visam citas, bet tagad...tagad nāksies pierast pie puiku saucieniem mājās - čūska!:D
Tāda viņa izskatās visā garumā. Nopirkām Tukuma centrā second hand veikaliņā, manuprāt tā šis veikals arī saucas - Veikaliņš. Uz loga krāsainiem burtiem rakstīts - šeit kaut kam ir jābūt. 
Reizēm plezīra pēc turp aizbraucam un šo to inčīgu vienmēr atrodam.:)) 
Šoreiz tā bija šī zviedru ražotā čūska ar grabuli astē, vairākiem pīkstošiem elementiem pa visu ķermeni un čaukstošiem materiāliem čūskas galvas galā. Iepirkām par nepilniem diviem latiem. Nenoturējos un par 20 santīmiem Ievai nopirku arī Dānijā ražotu auduma grāmatiņu ar dzīvnieku attēliem. :))
Vēl Veikaliņā bez rotaļlietām atrodams arī apģērbs, apavi un saimniecībā noderīgas lietas - svečturi, krūzītes, lampas u.c. Uz šo veikalu nevar braukt ar ļoti konkrētu mērķi - man vajag to un to un es to tur šodien nopirkšu. Tā nesanāks. Bet plezīra pēc - ir forši. Pārdevējas (varbūt arī īpašnieces, nezinu) vienmēr atsaucīgas, palīdz padot, nolikt vietā preces.  :))) Bieži vien, ja pērkam vairākas lietas, piešķir arī atlaides! :)
Šajā veikaliņā kādreiz Danielam nopirkām pirmās slēpes - nebija īstas skaidrības, vai puikam tiešām patiks slēpot un tur nejauši ieraudzījām  kvalitatīvas norvēģu  slēpes ar labiem bērnu stiprinājumiem. Slēpes kopā ar slēpju  zābakiem izmaksāja ap 10 latiem. Turklāt jāņem vērā, ka bērniem kāja aug neticami ātri un otrā gadā diezin vai vairs slēpju zābaki derēs. Tad 10 lati šķiet saprātīgs ieguldījums, lai bērns sava prieka pēc varētu nodarboties ar slēpošanu nesāpīgi naudas makam:D Šoreiz gan slēpes neredzējām, bet slidas bija gan - ja nu kādam / kādai šobrīd slidot kārojas:))

Dažas dienas atpakaļ turpināju  jau agrāk iesākto pavasara pievilināšanu:D



Uzziedināju savu nesen adīto šalli! :)) Ziediņi tādi paši kā iepriekš uzziedinātajos cimdos.
 Ziedi šajā aukstajā laikā neļaus piemirst, ka pavasaris jau te pat vien ir...:)))  
Bet, ja tā padomā, arī aukstumam ir savs jaukums, ja vien neievelkas pārāk ilgi - ir dikti forši mājās sagaidīt savējos ar sārtiem vaigiem un lielāku apetīti kā parasti:)) 

Lai silti Jūsmājās! :))

pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Kā katru dienu - un tomēr mazliet savādāk...:))


Ar sirdi 
Atvērtās plaukstās
Es eju pasauli apraudzīt
/A.Hofmanis/


Laukā saules gaismā vizuļo sniegs. Auksti, bet skaisti! 
Skaistiem notikumiem bagātu nedēļu mums visām! :)))




sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Grāmatā līdz ausīm:D

Manis šodien nav. Man šodien brīvdiena:D Tā šodien smejot saku savējiem, ja vien tas tiešām nav nekas ļoti svarīgs, nu piemēram pusdienu gatavošana, vai mazās Ievas vajadzības...
Visa izskaidrojums ir grāmata:) Te viņa ir.
 Kā sāku no rīta lasīt, tā aizrāvos. Nevaru nolikt malā - gribas ātrāk uzzināt kāds būs grāmatā notiekošo notikumu atrisinājums. Sen tā nav bijis, ja nu vienīgi bērnībā Dimā Trīs musketierus tā lasīju;)

piektdiena, 2011. gada 11. februāris

Cimdu uzziedināšana.

Vakar sapriecājos par tuvo pavasari - šodien putenis un šķiet, ka ziema vēl kādu laiku turpināsies. Tā iet, ja ziņas nelasa:D sniegs atnāk kā pārsteigums. Nu nekas, nekur jau viņš (pavasaris) nespruks! :))
Lai pavasari būtu vieglāk sagaidīt  iedvesmojos no Aijas  http://aijaslietas.blogspot.com/2011/02/pusmetelis-uzziedejis.html. Man gan ne mētelis, bet cimdi kļuva pavasarīgāki.


Šos cimdiņus ziemas sākumā saņēmu kā ciemkukuli no Oslo ar domu -  ja radīti troļļu zemē, tad būs pietiekoši silti arī mūsu reizēm ne visai siltajām ziemām...


Šeit man krūzītē krājas tamborētie ziediņi, jo sadomāju, ka ne tikai cimdiņus uzziedināšu:)
Ziedus tamborēju no šīs grāmatas.



Šobrīd, starp visādiem citādiem darbiem, palēnām skanēju šo grāmatu, jo apsolīju meitenēm no Blogolandijas ka to izdarīšu. Drīz, paldies Dievam, tas būs izdarīts! :))


Un te - cimdiņi ir jau uzziedējuši! :)

Lai mīļas un siltas brīvdienas Jūsmājās :))
 

ceturtdiena, 2011. gada 10. februāris

Pavasarīgas noskaņas:)

Re - pavasaris ir jau gandrīz klāt :) Kristiāns šodien mājās pārnesa  pirmos pūpolus:)) 
Pirmās pūpolu aitiņas Ievai, tā pie sevis iesmaidīju, skatoties, kā meitēns lūkojas pūpolos kā brīnumā. Un tādi mazliet brīnumaini pūpoli  ir jau arī - visapkārt vēl auksts, bet viņi spītīgi tiecas pretī saulei! :))
Cik tad nesen bija Ziemassvētki, bet te - skat jau pie durvīm klauvē Valentīna diena.  Nav latviešu svētki, bet bērniem par prieku  mazliet svinam:)

Daniels mākslas skolā iet uz keramikas pulciņu. Šogad uz Ziemassvētkiem viņš mums sagādāja pārsteigumu - pulciņa nodarbībās izgatavoja  rotājumus eglītei:)  


Eglītes ar dažādiem rakstiem.


Un sirsniņas:) Liela daļa sirsniņu aizceļoja pasaulē kopā ar Ziemassvētku dāvanām, bet atlikušās greznoja mūsu eglīti. 
Domāju, ka arī gaidāmajā sirsniņu dienā, mēs tām atradīsim pielietojumu:))

trešdiena, 2011. gada 9. februāris

Lielām un mazām meitenēm - adīta leļļu bēbīša izgatavošanas recepte!:))

Ineses blogā http://pieineses.blogspot.com/ ieraudzīju fantastiski skaistus leļļu bēbīšus!:)) Tad arī atcerējos, ka šo lellīšu pagatavošanas recepte bija kādā no seniem žurnāla "Mans mazais" numuriem.Toreiz man bija divi puikas un tikai sapnis par to, ka kādreiz, ja būs meitiņa, tad gan ķeršos pie adāmadatām... Biju par šīm lellītēm pavisam aizmirsusi, paldies Inesei, ka netīši atgādināja! :)
Iedomājos, ka varbūt ir vēl kāda lielā meitene, kura grib radīt savai mazajai meitenei, vai varbūt pati sev ko līdzīgu;)

Ievas rīta snaudieniņa laikā sameklēju savā mapītē ielikto žurnāla lapu. Leļļu bēbīša " recepte" ir no "Mans Mazais" 2001 gada aprīļa numura. 
Šeit mazie leļļu bēbīši:))) Tālāk - īss apraksts, kas jāņem vērā darinot šīs lellītes.


Tad īsi un konkrēti aprakstīta lelles ķermeņa veidošana. 



Tālāk seko galviņas veidošanas pamācība.


Nobeigumā - kā izveidot bēbītim rociņas un kājiņas.

Šeit zīmējuma foto, lai vieglāk saprast:)







Ceru, ka taps daudz jauku mīļlellīšu - par prieku lielām un mazām meitenēm!:) Man būtu liels prieks, ja pēc tam Jūs savas mazās mīļlellītes parādītu arī man:)))
Zinu, ka vismaz vienu uzadīšu arī  Ievai, tik jātiek uz dziju veikalu un tas nebūt nav tik vienkārši, jo Ievai nepatīk veikali un veikalu stāvlaukumi ne tik:D 

Un arī šo es nevarēju neielikt:)))

Vakar, kad Jūrmalā valdīja vēji, Pince izlūdzās dārzā, domāju, ka ļoti ātri būs atpakaļ, bet nekā. Viņa uzskrēja priedē un ķerstīja vējā šūpojošos zarus:)) un par vēja brāzmām nemaz neuztraucās. Mazā ekstrēmiste - tā mēs viņai pēc kādas stundas istabā ienākot teicām, bet viņa tik nospīdināja zaļās acis un gāja pārbaudīt savu bļodiņu:D

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

Mīļotā vīrieša iepirkšanās:))

Šodien pie mums Jūrmalā ik pa laikam atskrien brāzmains vējš un sadrebina koku zarus tā, ka kāda daļa no tiem neiztur un krīt lejup. Pagalmā sakritušie smalkie bērza zari veido savdabīgas kompozīcijas uz baltā sniega fona. Rīt būs jāizpēta, vai kāds no tiem zariem nenoder vāzei....
Iespējams, ka tieši tāpēc, ka laukā tāds "suņa laiks" mājās šobrīd šķiet tik omulīgi. Un tā klusā lietus mūzika aiz loga piemet vēl papildus prieka dzirksti  Māju noskaņojumam. :)) 

Abi puiki šogad stiepjas garumā ne pa dienām, bet pa stundām, tā šķiet, kad kārtējo reizi pamanu, ka vajadzīgas jaunas bikses, džemperim piedurknes sarāvušās, vai zābaki ar vilnas zeķēm vairs neder...
Tad mēdzam ielūkoties gan jaunu apģērbu veikalos, gan lieto apģērbu bodītēs. Un tieši bodītēs reizēm var izrakt tādas mantas, ka pēc tam žēl daudz lielāku naudas summu tērēt pērkot jauno apģērbu, kurš  nemaz nav tik kvalitatīvs.
No vienas šādas nesenās izlūkošanas mīļotais vīrietis pārveda divas jaukas lietas:)))
Šis mazais leļļuks nav no šīs iepirkšanās. Viņš mums mājās vēl no tiem laikiem, kad puiki bija mazi, nu tātad apmēram gadus piecus vecs:)))
 Šis ir no iepirkšanās tūres:)


Saliekot kopā - abi leļļuki ir tik līdzīgi:))) Puiki sajūsmā, bet Ievai lielas acis! Pēkšņi lelle lielāka par pašu:)))
Un te otrs pirkums, kuram īpašnieks nebūs mūsmājās. Bet zābaciņi šķita tik jauki un pilnīgi jauni, ka par nepilniem trīs latiem bijis grēks nepaņemt ( mīļotā vīrieša tekstiņš).
 
Zābaciņiem vēl pat cenu zīme saglabājusies:)))

Domāju, ka kāds mazs puika būs priecīgs:))) Un mazliet žēl, ka manējiem tādi kādreiz netika, bet gan jau citreiz arī viņiem kas atbilstošs radīsies:)

Jā, un nekad nebūtu iedomājusies, ka Ievai šobrīd vajadzīgās autiņbiksītes visizdevīgāk var nopirkt veikalā Depo:D Rimi ar atlaidēm nopērkamas pa desmit latiem ar kapeikām, Depo - pa astoņiem latiem ar kapeikām...