Mirkļu mozaīka:))

Lēnām izzied dzimšanas dienas rozes, viena otra mazās Ievas kārtīgi samīļota un izpluinīta, bet tāpēc ne mazāk mīļa...:))) Kāda sen nedzirdēta balss telefona klausulē. Iesmaidīšana par dzimšanas dienu īpašajiem datumiem. Viņai 23. februāris, man 14. augusts ar svecīšu liesmiņām Aglonā. Solījums drīz satikties:)))) Arī tāda var būt dāvana:))) Aiz prieka virtuvē lēkāju uz vienas kājas:D Laikam nepiedienīgi mazliet:))

Bija kāda lietaina diena, kurā braucām uz Rīgu. Uz audumu veikalu arī...:)))

Šis tāds maigs un vasarīgs vēl:))

Šis vairāk Daniela stilā:D

Šis jau gan Ievai tiks:)) Tie suņuki... Gribu īstu, dzīvu suni, tas laikam atspoguļojas pat audumos:D

Šo ieraugot abi puikas aiz prieka noelsās vien:D

Šis manam priekam - iepatikās tās puķītes:)))

Man ļoti patīk braukt ar riteni, šovasar gan tā reti sanāk, jo Ieva tomēr vairāk ar ratiem braucēja:))

Jau kādu laiku domājam par riteņu piekabes iegādi ,bet šaubas vai Ievai šāds pārvietošanās līdzeklis patiks, šo pirkumu bremzēja. Tad ieraudzījām Mellužos esošajā velonomā (pie 123 benzīntanka) arī izīrējamu velopiekabi. Un tikai par 2 naudiņām stundā:)))) Radās ideja uz kādu stundu, vai divām izīrēt minēto piekabi, iesēdināt tajā Ievu un veikt izmēģinājuma braucienu gar jūru.

Izmēģināt izmēģinājām un sapratām, ka Ieva šādam pārvietošanās līdzeklim ir par mazu. Tā skaidri un gaiši rakstīts arī uz pašas velopiekabes - domāta bērniem no 12 mēnešu vecuma. To gan ieraudzījām tikai pēc tam. Tie divi mēneši laikam ir izšķiroši...

Nu ko - šo izmēģinājumu atkal atkārtosim pavasarī:))) un tad, ja Ieva būs mainījusi savu attieksmi pret šādu pārvietošanās veidu, arī iepirksim dzelteno karieti:)))

Kāds mirklis Jūrkalnē...
Vienmēr turp braucot, atceros, kā braucu uz Jūrkalni pirmo reizi - nezinot kurp braucam. Pēdējā ceļa posmā man bija jāaizver acis. Acis atverot - auto stāvvieta augstu krastā. Zem mums visapkārt tumši zila jūra ar baltām viļņu mežģīnēm. Un ne viena cilvēka, jo ziemas sākums jau...

Šoreiz ir gan cilvēki, gan viļņi:))
Sastapām pat vienu otru nerātnu vilni, kurš neņem galvā mazus rāpotājus. Saslapina līdz pēdējai vīlītei un aizskrien tālāk:)) Bet Ieva neapvainojas, pieņem to kā pašu par sevi saprotamu. Un tā jau tas patiesībā arī ir:))

Un atkal lietus. Silts un omulīgs. Kaķim netīk slapināt ķepas, pierunāšana nelīdz. Labāk paliek guļam uz vēl neizkravātām grāmatu kastēm...

Mēs dodamies uz nakts konci Ķemeros pie ĶIRZACIŅAS. Lietus pazūd. Ir tikai mūzika, svecīšu liesmiņas,savītas mazās spuldzītes un pa vidu bērnu smiekli. Bērnu daudz, Ieva gan šoreiz mazākā. Nedaudz mulsi Iepazīstas ar Aleksi:)) Viņam trīs gadi un dejotprieks:))

Kāds vīrs pašos labākajos gados aizrāvies ar konci neredz un nejūt sveci sev tik ļoti tuvu biksēm... nenovaldos un piebikstu viņam pie pleca. Smiekli. Joki mūzikas pavadībā par olu cepšanu. Mazliet rupji, par laimi krieviski:D

Brīžiem apkārtējie pazūd, ir tikai mūzika un gaismiņas. Kaut kas no pasakām. No bērnības. Nemaz nebrīnītos, ja uz kādas takas tovakar sastaptu elfu princesi, vai rūķi...

Ieva pieliek punktu koncim vēl pirms tā beigām. Miegs. Tas gan viņai pazūd kaut kur starp palagiem nonākot gultā:D

Vasaras baudīšana un Cēsu mākslas festivāla noslēguma Gala koncerts:)))

Steidzam baudīt siltās vasaras dienas:)) Atliek vien dārzā izklāt segu - pēc mirkļa tā kļūst apdzīvota:)))) Sega veca un īpaša. Pat ļoti īpaša. Un izdilusi. Diezin vai mīļotā vīrieša vectēvs sedzoties ar segu šo aukstajās ziemās Sibīrijā varēja cerēt, ka uz šīs pašas segas kādreiz Latvijā rotaļāsies viņa mazmazmeita...

Daniels atkal ķēries pie lasīšanas - laikam skolas laiks tuvojas:D Patiesībā viņš lasa kūkas recepti un cenšas aprēķināt vajadzīgo produktu daudzumu tortei ar trīs kārtām:))) Mīļotajam vīrietim dzimšanas diena, gan ne ar šo, bet pa visam citu kūku... Kūku ar āboliem:))) Ķircinu viņu, ka varbūt vajag dzimenīti svinēt kopā ar Dombrovski, ja jau vienā dienā dzimuši un vienā skolā gājuši, tas nekas, ka ar divu gadu starpību... :))) Pretī saņemu apcelšanu par Riekstu ielu:D

Ieva iepazīst ābolus. Tā lēnām un pamatīgi:)) Jā, par āboliem...

Vakar, ejot savā ikdienas pastaigu maršrutā pa Zemeņu ielu, pie vienas no mājām sagaidīja patīkams pārsteigums! Baltie dzidrie āboli vienkāršā kartona kastē nolikti pie mājas sētas ar zīmīti - taru lūdzu atdodiet atpakaļ!:))) Tik mīļi tā! :))) Ja Tev kārojas ābolu, te viņi ir, tik paņem:))) Tā igauniski tas. Bet gan būs brīdis, kad pirmā doma, kura ienāks prātā redzot ko tādu - cik latviski tas:))) Vai mēs paņēmām ābolus? Paņēmām gan - katrs divus, lai pa ceļam ejot mazliet panašķotos:))) Paldies, saimniekiem! :)))

Kāds spēks kaulos pēc ābolu ēšanas:D Mazo brāli var noguldīt uz segas viens un divi:)))

Kur ir, tur rodas:)))) Žurnāla pētīšana nu jau trijatā...:)))

Ievai pēc mirkļa gan uzrodas interesantākas nodarbes:)) Puišu atbruņošana:D

Sestdien vakars Cēsīs, gan bez bildēm šoreiz - koncertā fočēt nedrīkstēja. Bijām uz Cēsu mākslas festivāla Gala koncertu. Gala koncertā atskaņoja I. Kalniņa un F. Glāsa 70.- 90. gados tapušos darbus - I. Kalniņa Rīta cēlienu un F. Glāsa Ceturto simfoniju Heroes.

Man patika koncis, it sevišķi otrā daļa! :)) Pirmo - I. Kalniņu dzirdēju tā pa īstam tikai līdz pusei, jo ar mums bija Ieva. Viņai šis koncis nešķita ļoti interesants, tad nu mēs ar mīļoto vīrieti uz maiņām staigājām ar Ievu pa parka celiņiem... Bet ar to jau arī rēķinājāmies. Ka Ieva maza vēl, ka varbūt nāksies no koncerta braukt prom jau pa visam ātri...

Nebijām mēs vienīgie uz konci ar mazu bērnu, tādi kā mēs bija vēl kādi pieci, seši... Žagars piegāja klāt vienai no māmiņām ar mazuli, kurš diezgan skaļi protestēja pret apkārt notiekošo,un palūdza doties mazliet tālāk parkā, jo notiek koncerta ierakstīšana radio vajadzībām... Māmiņa kļuva dusmīga un šķita ļoti apvainota. Nu jā, biļetes viņa bija nopirkusi gandrīz pašā skatuves priekšā. Saprotu viņu - uz konci gribas arī tad, ja ir mazs bērniņš. Bet no otras puses - ir tomēr jārēķinās arī ar pārējiem klausītājiem. Turklāt brīvdabā ir iespēja klausīties un skatīties koncertu arī no mazliet lielāka attāluma neko īpaši nezaudējot, varbūt pat iegūstot.:)) Vismaz mums koncerta otrā daļa šķita ļoti skaista skatot to no dīķa vienas malas:)) Te bija tāda jauka - vecāku ar mazuļiem apmešanās vieta:)) Ieva gan to vairs neredzēja, jo saldi gulēja jau...

Glāsa mūziku papildināja kinorežisora Dāvja Sīmaņa un gaismu mākslinieka Igora Kapustina video un gaismu instalācijas:))) Tas bija tik ļoti skaisti!:))) Ik pa brīdim mainījās krāsas, kuras greznoja kāpnes, estrādi, pilsdrupu siluetus... laternu gaismiņas un to atspīdumi dīķī tikai papildināja pasakaino noskaņu Cēsīs:)))

Vai es gribētu vēlreiz redzēt un dzirdēt šo koncertu? Jā, otro daļu noteikti:))) Pirmo daļu - nevaru būt objektīva, jo aiz pilskalna, kur tobrīd klusā parka stūrī baroju Ievu, dzirdamība nebija oki.

Mājās pārradāmies divos naktī:)) Bet bija to vērts - izkāpjot no auto - TĀDAS zvaigznes...:))) Tādas ir tikai augustā! :))))

Un šīs nelaimes čupiņas ieradās Mūsmājās vakar... Puikas bija tās atraduši kādā pamestā mājā (Puikiem stingri pieteikts svešās mājās neiet, kur nu vēl graustos! Bet puikas paliek puikas. Reizēm izdara pa savam...). Viņiem šķita, ka lellēm gribas īstas mājas...

Tā nu viņas nonāca pie mums. Šeit bildē viņas vairs ne tajā briesmīgākajā skatā, bet arī ne pašā labākajā:D Varat iedomāties manu sejas izteiksmi, kad puiki savas daiļavas ienesa pagalmā... viņas nebija tīras! Tas vēl ir maigi teikts:D Izlietoju gandrīz visu šampūna pudeli matus vien mazgājot... un sazin cik ūdens un trauku mazgājamā līdzekļa lelles pašas atberžot!

Diezin vai atpazīsiet, kura no tām visām ir kādreiz slavenā tautu meita Baiba... Pārējām vārdus nezinu - ne viena no šādām lellītēm manās bērnības mājās nebija. Varbūt kādai no Jums bērnībā spēlējās ar kāda no šīm lellītēm?

Mazi ikdienas mirkļi:))

Veca, romantiska Jūrmalas māja tukša stāv, bet rozes spītīgi zied. Smaržo un priecē garāmgājēju acis:))

Mūsmājās lēnām starp visādiem citādiem darbiem top grāmatu plaukts. Visvairāk darbojās divas lielas rokas, reizēm piepalīdz četras mazākas...:))

Plauktu darinot paliek pāri koka klucīši jauki. Mazliet smilšpapīra un tie pārtop Ievas klucīšos. :))

Viens otrs klucītis pārtop sapņu kuģī - neliels urbja pieskāriens un ir kur buras stiprināt:)))

Peldošie burinieki Ievai ļoti interesanti šķiet, ja vēl brāļi palīdz jaunas buras darināt, tad kreņķi mazi par vienu otru zudībā gājušu lapu...

Kādā brīvbrīdī no mammas dotiem PSRS laika audumiem tapa taša tirgum.Tirgus tā ir īpaša pasaule! Kauguru tirgus noteikti :)))
Jau pārbaudīts - tašā var salikt gan kartupeļus, gan gaļu plovam un cepšanai uz grila, gan arbūza pusīte ērti tajā ierūmējas un sanāk vieta pat vēl lielogu mellenēm. Par pēdējām gan jāatzīst - man vairāk garšo īstās meža ogas:))) Jā, gandrīz aizmirsu - arī mazsālītie gurķīši atrada vietu tašas vienā stūrī. Kā Tu nepirksi mazsālītos gurķīšus no kundzītes, kurai vīrs vecs, izbijis šefpavārs. Kundzīte jau netirgotu gurķus, tikai izaudzētās puķes. Bet vīrs. Viņš nevar ļaut aiziet gurķiem postā. Ja jau izauguši...:))) un tā kundzīte tirgo ziedus un mazsālītos gurķus. Un vizuāli viņa man atgādina kādu citu sirmu kundzīti - profesori, ar kuru vairākus gadus kopā strādāts. Līdzība ir tik liela, ka vienmēr jāpiedomā, lai nejauši Kauguru kundzīti nenosauktu svešā vārdā. Bet gurķīši ir lieliski, man tādi nesanāk. Pagaidām:)))

Mūsmājās pa visam nesen ieradās vēl viens meitēns. Kamēr Ieva izdomās viņai SAVU vārdu, tikmēr būs Lote:)))
Ievai sākumā šķita ka jābaidās. Tad nedroši pastiepta roka, viegls glāsts un smaids. Nu jau draudzenes abas:))))

Vakaros dārzā šad tad saruniņas par dzīvi ar kaimiņieni:))) Augusta stāsti par Melno jūru un delfīniem - fascinējoši!:))) Kā man tagad kārojas turp aizbraukt un vismaz vienu reizi peldēt kopā ar delfīniem! :)) Tas jau nekas, ka tā īsti peldēt nemaz neprotu:D

Augusts:))

Augusts ar mazliet nosarkušiem pīlādžiem, ar flokšu smaržu pagalmā, kurā dažbrīd šķiet var ietērpties kā caurspīdīgā kleitā:))

Ar pirmām gailenēm un dēlu ceptām ābolu pankūkām. Ar saruniņām, par to, ko bērni darīs, kad izaugs lieli. Daniels būs pilots. Tā ļoti skaidri tas:)) Kristiāns vēl šaubās. Varbūt būs šefpavārs un restorāna īpašnieks, bet varbūt dārznieks un audzēs puķes. Daudz, daudz puķu. Ieva stāsta stāstu par saviem sapņiem. Un mums jāsmaida visiem:))

Kāds vakars Cēsīs. Vienkārši tāpat:))

Mākoņu kino augusta debesīs:))

Kārdinošas kūciņas skatlogā. Iekšā iešana šoreiz izpaliek. Pataupās citai reizei:))

"Raunas vārtu" saldējums un plānās pankūkas gan negaida citas reizes:))) arī Ieva kārumniekojas līdz ar mums. Ar sešiem baltiem zobiem to jau var :))

Prieks par ziediem arī savā ziņā kārumniekošanās:)))

Ūdens un gaismas prieks lieliem un maziem. Izmirkšanas prieks vienam otram un skaļi bērnu smiekli:)))

Māja īsta saimnieka lūdzas...

Kāda doma Cēsīs atkal apciemo mani. Apciemo un vairs projām nedodas. Laikam uz palikšanu tā:))

Blakus stāvlaukumam Cēsis:))

Saule glezno aiz auto stikla Mājupceļā.