Rāda ziņas ar etiķeti Kuldīga. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Kuldīga. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2012. gada 27. jūlijs

Dzīres Kuldīgā, jeb Kuldīgai 770! :)))


Pagājušajā nedēļas nogalē Kuldīga svinēja savus pilsētas svētkus! Svētki bija iespaidīgi, ar garu, interesantu un ļoti daudzveidīgu programmu. Manuprāt katrs varēja atrast sev ko tīkamu. Mēs gan bijām tikai īsu mirkli šajos svētkos, bet bija prieks, ka aizbraucām un izbaudījām kuldīdznieku viesmīlību! :))))



Kuldīga mūs sagaidīja ar mākoņiem. Ne tikai ar vasaras, bet arī ar lietus mākoņiem:D





Kuldīgu apmeklējot šķiet, ka tā ar katru reizi kļūst aiz vien skaistāka un šarmantāka:))) Savā ziņā nedaudz atgādina Zviedrijas Sigtunu. Prieks, ka tā ir mūsu pašu pērle, kura tiek spodrināta un celta saulītē! :)))









Vecās, smukās mājas ar dakstiņu jumtiem. Kā man tās patīk! :)))

Varbūt tā ir zelta zivtiņa? Tā, kura izpilda visas vēlēšanās?



Šoreiz izvēlējāmies baudīt nevis mūziku, bet citas Kuldīgas piedāvātās aktivitātes.
Skrējiens pa Alekšupīti... Drosmīgi cilvēki. Tie, kuri piedalījās šajā skrējienā! Ticu, ka nav viegli skriet pa upi. Ūdens šai vasarā vēl pavēss. Bet skrējēji bija:))) Un skatītājiem tika uzmundrināšanas un līdzi jušanas prieks:)))

Pēc tam  - tur pat Alekšupītē notika masku gājiens. Masku gājienu atklāja divas feinas Pepijas. Nemaz tik lielas, bet brašas gan!




Lielie bēbīši. Mazie smējās:))




Bērnu iemīļotie varoņi.


Dziedošie dakteri. Skanēja arī - dakters brīvu dienu dos:D




Bērnos sajūsmu izsauca Ziemassvētku vecītis. Viņš gan vasarā uzvedās pa visam citādi kā Ziemassvētku laikā. Kā pieaugušie teica - erotiskais vecītis...


Šurika piedzīvojumi:D Gūstekne spārdījās ne pa jokam.


 Vēlāk, gaidot svētku gājienu, staigājām pa pilsētu un priecējām acis ar skaisto arhitektūru un košajiem ziediem. Kuldīgā daudz ziedu pie māju logiem un balkoniem. Nezinu vai taisnība, bet nejauši dzirdēju, ka Kuldīgas dome Kuldīgas iedzīvotājiem pavasarī piedāvājot ziedus, puķu kastes, tā ka vietējiem par iegūtajiem ziediem tikai pašiem esot jārūpējas. Manuprāt tā ir ļoti jauka ideja! To varētu pārņemt arī citas pašvaldības:)))  Un Latvija būtu ziedošo logu un balkonu valsts! :)))




Māja ar odziņu! Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē:)))















Šūpoļdīvāns:)))) Bērniem ļoti patika! Un ne viņiem vien:)) Arī blakus esošais kuģis bija ļoti pieprasīts:))
Izrādās šis šūpoļdīvāns ir radīts Latvijā un tā autors ir Jānis Freimanis! :)) Viņa kontaktinformāciju var atrast draugiem.lv/terasesmebeles:)))



















Tā staigājot sāk gribēties ēst. Mūsu iemīļotais krodziņš "Pagrabiņš" bija pārpildīta, tāpēc cerējām paciemoties nelielā, no ārpuses ļoti sakoptā kafejnīcā "Pīlādzītis" pie  paša Ventas tilta netālu no Ventas rumbas. Bet, lai arī kafejnīcā bija cilvēki, mums un ne tikai mums, kafejnīcas meitenes teica - mēs vairs nestrādājam. Pulkstenis bija ap astoņiem vakarā.  Pilsētā notiek pilsētas svētki... Laikam krīze ir beigusies un tādi pilsētas svētku apmeklētāji vairs nav svarīgi:D
Protams mēs bez vakariņām nepalikām, lieliskas vakariņas nobaudījām Kolonna Hotel Kuldīga.
 Viesnīca atrodas Pilsētas laukumā, netālu no paša Kuldīgas centra. Es apbrīnoju meitenes, kuras strādā šajā krodziņā! Apmeklētāju bija ļoti daudz, bet mēs savas pasūtītās vakariņas saņēmām apmēram divdesmit minūšu laikā un vēl paspējām uz svētku gājiena pašu sākumu! Sirsnīgs paldies viņām! :))








Par šo sasmējos:)) Atcerējos dzeltenu busiņu apkarinātu ar dāmu veļu pie Jūrmalas Rimi. Skaistas meitenes ar sarkanbaltsarkaniem ziediem matos šķiet gatavojās savu draudzeni izdot pie vīra. Re, ja nav busiņa var izmantot arī piekabi:D




Kuldīgā senais lieliski sadzīvo ar jauno.



Un tad jau svētku gājiens. Gājienā piedalās Kuldīgas uzņēmumi. To izrādās ir daudz:))))



Re, kuģis prot ne tikai peldēt!





Un tad kaut kas pavisam unikāls - Latvijā vienīgais orķestropēds. Ražots Kuldīgā! Izskatās un skan iespaidīgi! :))))



Gājiens turpinājās labu laiku un bija prieks vērot kā kuldīdznieki atbalsta un lepojas ar savējiem!:))
Pēc gājiena mēs devāmies uz māju pusi, bet svētki Kuldīgā tika svinēti vēl naktī un nākamajā dienā...:))) Kā jau teicu - tas bija tikai mazs mirklis Kuldīgā, sīkāk par šī gada svētkiem un jau par nākamā gada svētku datumiem var paskatīt TE!
Svētkus svinēt ir forši! It sevišķi, ja svinēšana notiek tik lustīgi un omulīgi kā Kuldīgā! :))))



otrdiena, 2012. gada 26. jūnijs

Jāņu rīta ašā ideja:)



Izsmaržo jāņu zāles, vīst ziedu vainadziņi...
 Ievai pinot vainadziņu nebiju pārliecināta, ka viņa ko tādu liks galvā. Bet man par lielu pārsteigumu meitēns vainadziņu iemīļoja un vēl nākamajā dienā ik pa brīdim staigāja ar to:D

Šis līgo vakars man paliks atmiņā ar gaišām debesīm, skaistiem mākoņiem, lielu vēju Siguldas pusē un jasmīnu smaržu istabās. Žēl, ka izpalika ugunskurs, bet gan jau citu gadu arī tas būs:))



 Bet pašā Jāņu rītā spontāni izlēmām braukt uz Kurzemi. Ieva bez savas galvas rotas  nekur - pati uzlika galvā un uz auto prom:D




 Brokastis apvienojumā ar pusdienām Kuldīgas "Pagrabiņā".






" Pagrabiņš" iekārtojies kādreizējā rātsnamā. Jauks krodziņš, kurā vienmēr ir gardi ēdieni. Neteiksim, ka paši lētākie pilsētā, bet ne arī pārmērīgi dārgi. Vienīgais šīs vietas  mīnuss - reizēm diezgan daudz cilvēku, sevišķi ārzemnieku, tā ka var nākties pagaidīt. Jā, un uz terases nav bērnu krēsliņu, bet iespējams, ka man vajadzēja  pajautāt:D





Šoreiz izvēlamies sēdēt ārā uz upītes. Jā, jā, terase  ir uzcelta  tieši virs upītes. Baudot ēdienu var klausīties ūdens čalošanā :)))



Rāmām saruniņām tas nemaz netraucē, drīzāk gan otrādi - piedod tādu jauku noskaņu. Un kā pēc svētkiem arī cilvēku nebija daudz, nu vismaz sākumā.






No terases var priecēt acis par senatnīgo Kuldīgas arhitektūru..


Un arī bērnu delverības šeit nešķiet traucējošas, gluži otrādi, sastapām tikai labvēlīgus skatienus un smaidus:)))

Paēduši tālāk braucam uz jūru. Bet ieraugot, ka Ēdoles baznīcas durvis ir vaļā, nevarējām nepiestāt.



















Svētdiena. Dievkalpojumu laiks.





Skanīga mācītāja balss. Koša baznīca. Sirdī  nemanot rodas svētku sajūta.





Ēdoles baznīca celta 1647. gadā gotiskajā stilā.  Ar šo baznīcu saistās kāds sens un bēdīgs stāsts. 1623. gadā  nesaskaņu dēļ Ēdoles muižas īpašnieku Verneru Bēru nogalinājis viņa  paša dēls. Baznīcu esot uzcēlis otrs īpašnieka dēls Johans Ditrihs, kurš pēc nāves apglabāts zem baznīcas sliekšņa. Johana doma bija, ka tādejādi viņš izpirks grēkus...

Jā, Ēdoles baznīcā ir  vienas no vecākajām skanošajām ērģelēm Latvijā. Un melni koka soli, lai ļaudīm atgādinātu par viņu grēcīgumu...





Pāri ceļam, gandrīz pretī baznīcai, kādreiz bijusi skaista māja. Mani uzrunāja tās otrā stāva logi. Varbūt kādreiz tā atkal parādīs garāmbraucējiem savu košumu...



Un tad jau Ziemupe:))) Ar tukšu pludmali un gaišziliem viļņiem.







Ejam apciemot Ziemupes kadiķus.




Saauguši veidojot neskaitāmas " istabiņas"...
Bet iespējams, ka tā vairs nebūs ilgi:(((  Kadiķi  šeit kaut kādu iemeslu dēļ iet bojā... Ne visi uz reiz, bet kāda daļa jau ir nokaltuši.












Klusums, tik bišu sanoņa un putnu dziesmas...











Atceļā uz auto pirmie zaķkāposti:))



Šūpoles jūras krastā. Ļaujamies Kurzemes vējiem:) Un tad ceļš uz Liepāju. 




Liepāja ar šaurām ieliņām man liekas feinākā  pilsētas daļa.




Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle. Mūsu galamērķis.  Pulksten 18.00 katru vasaras svētdienu līdz 26. augustam skanēs  šīs baznīcas ērģeles kāda Latvijas ērģeļnieka izpildījumā. Šajā svētdienā spēlēja Kristīne Adamaite.  Sīkāk par koncertiem Te.



Man gan konci sanāca klausīties no baznīcas pagalma:D Ieva nebija noskaņota uzvesties mierīgi... Bet ar to jau mazu bērnu vecākiem jārēķinās;))


Savs labums bija - diez vai savādāk es tik ilgi staigātu pa baznīcas pagalmu un iepazītos ar Liepājas kaķi:D















Katedrālē nedrīkst fotogrāfēt, tāpēc bildes tikai no ārpuses. Zem kāpnēm noglabāta laika zoba skarta mātes skulptūra ar diviem bērniem.  Bet mazākā bērniņa krekliņam tāda mežģīne...:))) 

 Šajā baznīcā ir iespēja uzkāpt tornī un paraudzīties uz Liepāju no augšas. Šogad mēs šo iespēju neizmantojām vēja dēļ, bet pagājušajā gadā nenoslinkojām viss:)))

Skati, kuri paveras no augšas ir tā vērti! Tas tikai par vienu latu lielajiem un piecdesmit santīmiem mazajiem. Jā, kāpšana augšup pati par sevi jau ir piedzīvojums! Kāpēc? Kāpsiet augšup, tad sapratīsiet :)))





Lielais zvans bija Daniela kārdināšanas objekts:))


Pēc koncerta palēnām uz māju pusi, ar domu kaut kad vēl šovasar Liepājā atgriezties...


Lai silta un smaidīga nedēļa! :))