Šajās dienās pēc skolas notiek ziemas prieku baudīšana. Arī Larim. Viņš ir galvenais sniega piku ķērājs:D "Ābolīša" vilcējs gan nekāds;)
Pēc sniega priekiem piegurums velk suņuku pie zemes un miegā atskan satrauktas rejas:))) Puiki iztur ilgāk, tumsa viņus netraucē nemaz un piekusums šķiet viņus panāk vien mājās ienākot.
Ievai sniegs patīk mazās devās:D
Viņa labprātāk savā nodabā spēlējas ar krāsainām koka bumbiņām - pacietīgi ver tās uz mīkstās, pūkainās stieplītes.
Ar lielajām veicas itin raiti, ar mazajām - kādam lielajam jāiet mazliet palīgā pieturēt stieplīti, bet šķiet, ka drīz arī mazās bumbiņas pakļausies meitas "dresūrai":)))
Šo rotaļu kaut kad redzēju pāris ārzemju blogos un tagad to iedzīvināju arī Mūsmājās, lai Ieva trenētu sīko pirkstu muskulatūru - pūkainā stieplīte ( nemaz nezinu kā viņu pareizi sauc, pūkainā ir mans izdomājums:D) ir feins variants, lai mācītos vērt dažādus mazus priekšmetus.
Šovakar, gaidot mājās mīļoto vīrieti no Gaujienas, uztamborēju viņa rīta kafijas krūzei "mētelīti". Varbūt tiešām kafija krūzē glabāsies mazliet ilgāk karsta:))
Pelēkā krāsa tāpēc, ka mīļotajam cilvēkam tā ļoti patīk. Viņš man saka - paskaties cik pelēkajam daudz krāsu un toņu. Un tā jau patiesībā arī ir.
Akcentam oranžā poga no Ievas kārbiņas. Gribēju gan sākumā sarkanu bumbiņu, lai būtu kā dzērveņoga, bet Ieva pēdējo sarkano ir kaut kur aizganījusi:D Tāpēc oranža, kā pīlādžoga! :))
Lai omulīgs vakars Jūsmājās! :))
