Dzīres Kuldīgā, jeb Kuldīgai 770! :)))

Pagājušajā nedēļas nogalē Kuldīga svinēja savus pilsētas svētkus! Svētki bija iespaidīgi, ar garu, interesantu un ļoti daudzveidīgu programmu. Manuprāt katrs varēja atrast sev ko tīkamu. Mēs gan bijām tikai īsu mirkli šajos svētkos, bet bija prieks, ka aizbraucām un izbaudījām kuldīdznieku viesmīlību! :))))

Kuldīga mūs sagaidīja ar mākoņiem. Ne tikai ar vasaras, bet arī ar lietus mākoņiem:D

Kuldīgu apmeklējot šķiet, ka tā ar katru reizi kļūst aiz vien skaistāka un šarmantāka:))) Savā ziņā nedaudz atgādina Zviedrijas Sigtunu. Prieks, ka tā ir mūsu pašu pērle, kura tiek spodrināta un celta saulītē! :)))

Vecās, smukās mājas ar dakstiņu jumtiem. Kā man tās patīk! :)))

Varbūt tā ir zelta zivtiņa? Tā, kura izpilda visas vēlēšanās?

Šoreiz izvēlējāmies baudīt nevis mūziku, bet citas Kuldīgas piedāvātās aktivitātes.
Skrējiens pa Alekšupīti... Drosmīgi cilvēki. Tie, kuri piedalījās šajā skrējienā! Ticu, ka nav viegli skriet pa upi. Ūdens šai vasarā vēl pavēss. Bet skrējēji bija:))) Un skatītājiem tika uzmundrināšanas un līdzi jušanas prieks:)))

 

Pēc tam  - tur pat Alekšupītē notika masku gājiens. Masku gājienu atklāja divas feinas Pepijas. Nemaz tik lielas, bet brašas gan!

Lielie bēbīši. Mazie smējās:))

Bērnu iemīļotie varoņi.

Dziedošie dakteri. Skanēja arī - dakters brīvu dienu dos:D

Bērnos sajūsmu izsauca Ziemassvētku vecītis. Viņš gan vasarā uzvedās pa visam citādi kā Ziemassvētku laikā. Kā pieaugušie teica - erotiskais vecītis...

Šurika piedzīvojumi:D Gūstekne spārdījās ne pa jokam.

 

 Vēlāk, gaidot svētku gājienu, staigājām pa pilsētu un priecējām acis ar skaisto arhitektūru un košajiem ziediem. Kuldīgā daudz ziedu pie māju logiem un balkoniem. Nezinu vai taisnība, bet nejauši dzirdēju, ka Kuldīgas dome Kuldīgas iedzīvotājiem pavasarī piedāvājot ziedus, puķu kastes, tā ka vietējiem par iegūtajiem ziediem tikai pašiem esot jārūpējas. Manuprāt tā ir ļoti jauka ideja! To varētu pārņemt arī citas pašvaldības:)))  Un Latvija būtu ziedošo logu un balkonu valsts! :)))

Māja ar odziņu! Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē:)))

 

Šūpoļdīvāns:)))) Bērniem ļoti patika! Un ne viņiem vien:)) Arī blakus esošais kuģis bija ļoti pieprasīts:))
Izrādās šis šūpoļdīvāns ir radīts Latvijā un tā autors ir Jānis Freimanis! :)) Viņa kontaktinformāciju var atrast draugiem.lv/terasesmebeles:)))

 

Tā staigājot sāk gribēties ēst. Mūsu iemīļotais krodziņš "Pagrabiņš" bija pārpildīta, tāpēc cerējām paciemoties nelielā, no ārpuses ļoti sakoptā kafejnīcā "Pīlādzītis" pie  paša Ventas tilta netālu no Ventas rumbas. Bet, lai arī kafejnīcā bija cilvēki, mums un ne tikai mums, kafejnīcas meitenes teica - mēs vairs nestrādājam. Pulkstenis bija ap astoņiem vakarā.  Pilsētā notiek pilsētas svētki... Laikam krīze ir beigusies un tādi pilsētas svētku apmeklētāji vairs nav svarīgi:D

Protams mēs bez vakariņām nepalikām, lieliskas vakariņas nobaudījām Kolonna Hotel Kuldīga.

 Viesnīca atrodas Pilsētas laukumā, netālu no paša Kuldīgas centra. Es apbrīnoju meitenes, kuras strādā šajā krodziņā! Apmeklētāju bija ļoti daudz, bet mēs savas pasūtītās vakariņas saņēmām apmēram divdesmit minūšu laikā un vēl paspējām uz svētku gājiena pašu sākumu! Sirsnīgs paldies viņām! :))

Par šo sasmējos:)) Atcerējos dzeltenu busiņu apkarinātu ar dāmu veļu pie Jūrmalas Rimi. Skaistas meitenes ar sarkanbaltsarkaniem ziediem matos šķiet gatavojās savu draudzeni izdot pie vīra. Re, ja nav busiņa var izmantot arī piekabi:D

Kuldīgā senais lieliski sadzīvo ar jauno.

Un tad jau svētku gājiens. Gājienā piedalās Kuldīgas uzņēmumi. To izrādās ir daudz:))))

 

Re, kuģis prot ne tikai peldēt!

Un tad kaut kas pavisam unikāls - Latvijā vienīgais orķestropēds. Ražots Kuldīgā! Izskatās un skan iespaidīgi! :))))

Gājiens turpinājās labu laiku un bija prieks vērot kā kuldīdznieki atbalsta un lepojas ar savējiem!:))
Pēc gājiena mēs devāmies uz māju pusi, bet svētki Kuldīgā tika svinēti vēl naktī un nākamajā dienā...:))) Kā jau teicu - tas bija tikai mazs mirklis Kuldīgā, sīkāk par šī gada svētkiem un jau par nākamā gada svētku datumiem var paskatīt TE!
Svētkus svinēt ir forši! It sevišķi, ja svinēšana notiek tik lustīgi un omulīgi kā Kuldīgā! :))))

Paradīzes stūrītis - Gaujiena:)))

Šad tad vasarās izmantoju izdevību un  braucu mīļotajam vīrietim līdz uz Gaujienu. Viņu turp aicina darba lietas, mani - Gaujienas neizskaidrojamā burvība...

Gaujienas muižas brūža drupas.

Turpat nedaudz tālāk vecās pilsdrupas. Kad kārojas mazliet vienatnes...

Viena no manām mīļākajām vietām Gaujienā ir Gaujienas pils. Tā piederējusi senai un pazīstamai dzimtai - Vulfiem. Jā, jā tiem pašiem Vulfiem, kuri saimniekoja Aumeisteros, Cesvainē, Bormaņos un daudzās citās muižās. Progresīvi domājoši cilvēki, nebaidījās no jaunām  lietām, gluži otrādi. Voldemārs fon Vulfs bija pirmais vācu barons Latvijā, kurš iegādājās automašīnu un pēc pāris gadiem noorganizēja pirmās auto sacīkstes baroniem. Un pats šajās sacīkstēs uzvarēja:D

Nevarēju Jums neparādīt šos:)))
Gaisīgi un romantiski rotājumi darināti no vienreizējām plastmasas glāzītēm un  nomizotiem koku zariem. Dekori nostiprināti traukā ar sīkiem akmentiņiem. Skaisti un šai vietai ļoti piestāv:)))

Pils celta vēlīnā klasicisma stilā.Tās kāpnes sargā divi mīlīgi lauvas:))

Vecās kolonnas auklē putnu mazuļus, bet pati pils šobrīd audzina cilvēku bērnus:)))

Jā, šobrīd te ir skola un šeit mācījies arī dzejnieks Ojārs Vācietis.

Pils priekšā kā senos laikos kopts apaļas formas zāliens. Kādreiz pašā vidū bijuši divi kastaņi. Bet pils dienvidaustrumu pusē bijis daudzu meiteņu sapnis  - rožu dārzs ar strūklaku:))) Manuprāt -  tas taču varētu kādreiz atdzimt arī mūsdienās... Nu tā pat kā Rundālē.

Romantiskie pils balkoni saglabājušies līdz mūsdienām.

Diemžēl pils otrā pusē izbūvētā veranda ar vitrāžām nav saglabājusies, tās vietā tagad ar margām ierobežota terase un kāpnes  no kurām  var redzēt "Anniņas":)

 Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas" - kādreizējā muižas aldara māja, gan vairs ne tā senā, bet kopija, jo 1988. gada pavasarī veco ēku nopostīja uguns.

Nogāzē pie Anniņām ir estrāde, kurā notiek daudziem tik mīļās Vītoldienas. Savā ziņā -  Dziesmu svētki:)) Un arī avotiņš.

Vecie gaujienieši stāsta, ka šis ir senlatviešu svētavots.

Ūdens avotiņā patiesi  ir dzidrs, gards un spirdzinošs:))

Šajā pils pusē bijusi dārznieka valstība ar siltumnīcām un lielu dārzu.

Piemineklis Ojāram Vācietim.
“… Te katrs cinītis un egle katra
 man ceļa somā ielika kaut ko.”  -  tā reiz Vācietis rakstīja par Gaujienu.

Kādreiz dārznieka māja, tagad skolas internāts.

Kādreizējā muižas klēts.

Šī ir bijusi ugunsdzēsēju māja, jeb špricmāja. Ēkas galā šobrīd ir informācijas cents, pa vidu bibliotēka un ja nemaldos - bāriņtiesa.

Ieva raugās uz kādreizējo kučiera māju.

Te mājvietu atradusi stārķu ģimene un neliels veikaliņš. Kučiera ēkai vidū bija iebūvēts pulkstenis, lai muižas ļaudis varētu zināt pareizu laiku.

Interesanti ir tas, ka gan pili, gan kučiera māju projektējis cilvēks, kurš pēc izglītības nav bijis arhitekts. Viņš vien bijis labos draugos ar Vulfu un viņam ļoti patikusi Gaujiena.  Es teiktu, ka viņš ir bijis romantiķis:))

 Man prieks, ka  tik daudzas ēkas no Gaujienas muižas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Bet baronu Vulfu kapliču nopostīja padomju laikā - astoņas kollonas no baronu dzimtas kapličas tika paņemtas un aizvestas uz Alūksni, lai izgreznotu parku pie dīķa... tā tās stāv tur vēl šodien... 

Lapeglēs žūžo viegls, vasarīgs vējiņš, dūc bites un kamenes...:))

Un tā jau deviņus simtus gadu...

Mazs paradīzes stūrītis zemes virsū:)) Tā pa visam nemanot iemīļots.

                                                Par Gaujienu vairāk vari izlasīt Te:)))

Vai šajā skolotāja Harija Grāvja sarakstītajā grāmatā:))) Uz grāmatas vāka redzama Gaujienas pils. Es aizrāvos ar pils skaisto detaļu bildēšanu, ka pa visam piemirsu nobildēt tās kopskatu:D