Skaisto lapu un grāmatu laiks;)))

Ārā tik jauks laiks, ka grēks sēdēt istabā. Un mēs nesēžam!

Šodienas pastaigas rezultāts - kļavlapu aizkari istabā. Tā kā logs ir uz dārza pusi, tad droši var kārt tik gaisīgus loga rotājumus. Vakarā, iededzot lampu, neviens nelūkosies logos, ja nu vienīgi kaimiņu suns;D Tāda maza lauku sajūta nemaz ne laukos...

Šodien pasta kastē puikiem par lieliem priekiem ielikts jaunais 'Ilustrētā Junioriem' numurs! Bez plūkšanās jau gluži neiztika, bet galu galā lasīja abi reizē - galvas kopā salikuši:)))

Šis ir žurnāls, kuru no sirds iesaku visiem, kuriem ir bērni sākumskolas vecumā un varbūt pat mazliet ātrāk, ja vien vecākiem ir laiks kopīgi palasīt un varbūt vienu otru reizi ko kopīgi uzmeistarot, vai paeksperimentēt:))))) žurnālā ideju netrūkst! Jā, tajā ir arī dažādi interesanti konkursi ar jaukām balvām. Kas gan var būt jaukāk, kā pašam nopelnīt kādu grāmatu, kino biļeti utt. Protams, to visu var nopirkt arī vecāki, bet paša pelnītam tomēr cita garša! :))))


Vakaros aizvien ātrāk paliek tumšs, omulīga lampas gaisma kā neviļus aicina apsēsties šūpuļkrēslā un palasīt kādu grāmatu.

Mūsmājās www.ibook.lv ielūkojas ne tikai lielie, bet nu jau arī puikas. Un šad tad viņiem kārojas kādu no ibook redzamajām grāmatām nopirkt;)))
Kristiāna lasītpriekam nopirkām šo!

Jā, jā - mazliet mistikas, mazliet piedzīvojumu! Kristiāns tā gribēja šo grāmatu, ka nevarēja sagaidīt otras dienas vakaru, kad ar iepriekšējo grāmatas īpašnieku tika norunāts randiņš... Mājās uz karstām pēdām sākās lasīšana un ik pa laiciņam no Kristiāna mutes mums pārējiem tika atstāstīti aprakstītie notikumiem. Un tad - saruniņās iekrita arī mīļotais vīrietis... izrādās, arī viņš bērnībā šo grāmatu lasījis vairākas reizes. Daniels gan piepūtās, jo Kristiāns redziet nedod arī viņam lasīt... nu ja, tā diemžēl ir, ka vienu grāmatu uz reiz diviem lasīt grūti... vismaz vienlaicīgi.

Daniela izvēle! Es nobrīnījos gan par šo! Skolā šobrīd tēma par sinonīmiem, tas visu izskaidro;D

Ievas priekam iepirkām šo! Izdota 1990. gadā. Valoda un bildes ļoti jaukas;)))) Pati grāmatiņa necilos vākos, bet tā vai tā mūsmājās viņa kļuvusi ļoti mīļa. Lasu Ievai priekšā un viņa klausās, brīžiem gan cenšoties atņemt man grāmatu, lai apskatītu bildes.

Mēs, lielie, pamazām lasām šo. Divatā:D Ar divām grāmatu zīmēm... Interesanti paskatīties uz mūsu visu dzīvi. Godīgi sakot - par daudz ko nebiju aizdomājusies...

Daniels septembra sākumā atcilpoja no skolas ar savu jauno līgumu Bērnu žūrijā. Kristiāns to ieraugot arī nebija jāmudina - nākamajā dienā mājās atnesa savu līgumu:)))

Pēc pagājušā gadā Bērnu žūrijā nopelnītās ekskursijas abi atbrauca mājās pārlaimīgi. Un jau tad teica - nākamgad atkal iesim uz Bērnu žūriju. Gribam atkal tādu ekskursiju!
Ekskursija visiem 'Taurenīša' čaklajiem lasītājiem bija uz Tērveti. Tur gāja rotaļās, ēda pusdienas, vizinājās pa parku ar vilcieniņu, gan visādi citādi delverējās:))) Tas tā mazliet ieskatam, ja arī Jūsmājās ir bērni, kuri gribētu piedzīvot ko līdzīgu visu skolas mācību gadu čakli lasot jaunākās grāmatas.

www.bernuzurija.lv var iegūt plašāku informāciju par šo lasīšanas pasākumu. Tur arī rodamas bibliotēkas, kuras piedalās Bērnu žūrijā! ;))) Skatieties sev tuvāko! :))))
Grāmatas, kuras jālasa, patiešām ir jaukas! Un, lai lielās balvas gaidīšanas laikā bērnu pacietība nenoplaktu - par katru izlasīto grāmatu tiek maza balviņa. Pagājušajā gadā tās bija košļenes:D


Blogā http://bibucreations.blogspot.com/ ieraudzīju jauku 'kurmīti':)))) Domājot par ziemu, es tādu uzadīju arī Ievai. Paldies, Bibu, par "kurmīša" aprakstiņu!:)))

Bet, kamēr vēl nav ziema - baudām rudeni! Dienu pa dienai! ;))))))

JAUKAS, SAULAINAS BRĪVDIENAS VISĀM!

Jautājums, rudenīgas rotaļas un zeķes:))

Pa kuru laiku izaug bērni? Nevaru rast atbildi uz šo savu jautājumu...

Ievu gan nodarbina cits jautājums. Kas tas? Vai jābaidās? Izskatās, ka nē:)))

Kabacis, kuram sēklas paslēptas resnākajā galā - pārējā kabača daļā sēklu nav. Jau pārbaudījām:)))
Kabaci nomizoju, sagriezu šķēlītēs, izmērcēju olā, pēc tam apviļāju miltos, uzkaisīju sāli un cepu uz pannas eļļā līdz no abām pusēm zeltaini. Tā pa vienkāršo. Reizēm izmantoju arī Vegetu.
Daniels gan gribēja ar valriekstiem:D
Rimi esot viņš salasa sev interesantas receptes un piegādā man. Varat minēt, kas šajās receptēs dominē:D Runa ir par receptēm uz sarkanām lapiņām,(Rimi, Sirmā ēdienkaratē un LNT sadarbība) gan jau arī Jūs esat pamanījušas tādas:)))

Smaržo Ievas dzimšanas dienas rozes, grūti noticēt, ka viņai jau gads:)))Dzimšanas dienas kūka ar mellenēm jau apēsta, bet ballīte par godu Ievai vēl tikai būs:)))

Bet tikmēr spēles ar kastaņiem.

Sākumā divatā, pēc tam arī trijatā...

Kastaņi ripinās, sastājas rindiņā, tiek likti grozā un atkal ņemti no tā ārā... un neskaitāmas reizes mesti. Šī pēdējā rotaļa ļoti patīk kaķim:)))

Kad apnīk kastaņi, tiek pētītas skaisto koku lapas:)))

Ko ar tādu kaudzi sadarīt?

Lapas ar pirkstiem viegli "izpētās", reizēm nonāk arī līdz mutei. Un tad atklājas, ka lapas var arī saplucināt:))) Un tad ir nodarbe ilgākam laikam!

Ja mana līdzdalība spēlē nav vajadzīga, tad es esot blakus varu adīt:D Šoreiz ņēmu krāsaino zeķu dziju, gribējās pamēģināt. Sākumā šķita pārāk smalka, bet tad pirksti pierada un pat iepatikās:)))

Tapa vēl vienas zeķes Ievai.

Skolas dienu jautrības un mana apņemšanās:D

Laukā šodien pelēki mākoņi staigā, bet virtuvē tāds saulains noskaņojums.
Daniela saulespuķe:)))

Par to mazliet smieklīgs stāsts:D

Danielam uz skolu pagājušo ceturtdienu bija jānes paša izveidota kompozīcija. Staigāja, staigāja dēls pa māju un domāja kādu īsti to ziedu salikumu veidot... Galu galā sadomāja, ka nesīs saulespuķi. Teicu, lai pats aiziet uz dārzu un vienu nogriež, jo izvēlētais trauks - ar stikla krāsām apzīmētā limonādes pudele vairāk kā vienu ziedu nenoturēs. Pēc mirkļa puika nāk atpakaļ.Jau no virtuves dzirdu, ka troksnis tāds dīvains - it kā kāds stieptu bērza meiju uz Jāņiem. Lapu šalkoņa tāda līdzīga...
Eju skatīties un pārsteigumā tā arī palieku stāvot bez valodas:D Puiks no dārza atstiepis visu garo saulespuķi ar neskaitāmiem ziediem! Kāda limonādes pudele! Tur pat spainī tādu saulespuķi nepierunāt stāvēt! Bet Daniels neko. Stāv un brīnās par ko es pukojos:D

Galu galā uz skolu aizceļoja viena saulespuķe, pārējās zied virtuvē vairākās vāzēs. Tagad uz tām skatoties domāju, ka labi vien ir, ka Daniels mani tā pārprata...:)))

Jāatzīst - kopš sākusies skola jautrības mājās netrūkst!:)))
Kristiāns braucot no Lielupes uz mājām atrada uz ceļa mobilo telefonu. Pirmajā brīdī viņam bija doma to paturēt sev. Tad nu nācās ņemt talkā visu pārliecināšanas mākslu un panākt, ka telefons tomēr nokļūst pie īstā saimnieka. Ja godīgi - pārliecināt bija diezgan grūti. Te mazs paskaidrojums.

Pagājušo gadu puiki pa abiem pazaudēja trīs mobilos telefonus. Vai mums kāds piezvanīja un teica, ka telefons ir atrasts? Nē, ne vienu pašu reizi... Tāpēc arī saruna ar Kristiānu bija diezgan gara. Jo kāpēc man ir jāzvana, ja par MANU telefonu tā arī nepiezvanīja??? Bez īpašas degsmes telefona kontaktos tika sameklēts ieraksts - tētis.
Jau pēc nepilnas pusstundas atrastais telefons tika nodots īpašnieka tētim. Un arī manas klusās cerības piepildījās:))) Puiki pretī saņēma konču kasti. Tāds mīļš žests no vīrieša puses.

No savas bērnības atceros Ogres upē atrasto velosipēdu (bija paslēpts uz mazas saliņas upes vidū). Pateicu par atradumu vecākiem un viņi sameklēja īpašnieku. Tas bija ļoti priecīgs un apsolīja man par atrašanu lelli. Diemžēl solījums netika izpildīts. Mazas, piecgadīgas meitenes sirdi šis neizpildītais solījums ilgi kņudināja. Tā ik rīta gaidīšana, ka vīrietis parādīsies pie vārtiņiem ar mazu lellīti rokās bija diezgan skumja. Tāpēc priecājos, ka Kristiāna gadījumā vīrietis neko nesolīja, bet atveda to, ko uzskatīja par pareizu. Un viņš trāpīja desmitniekā - puikiem saldumi garšo:)))

Daniels vienā no pirmajām skolas dienām pazaudēja savu naudas maku ar visu braukšanas kartiņu un skolēnu apliecību. Pirmajā brīdī biju dusmīga. Mēnesis tikko sācies, bet viņš, kaut arī paaudzies, vēl jo projām ir izklaidīgs bez gala. Tieši tāda pati situācija bija pirms gada... Kaut ko līdzīgu viņam pateicu pa telefonu un liku cilpot atpakaļ uz picēriju, kur kopā ar draugu pēc skolas bija iegājuši pasēdēt. Nē, tur neesot viņa maka - Daniels no picērijas zvana. Prasu - kur Tu vēl biji? Bibliotēkā? Nu tad ej un paskaties tur. Par laimi maku bija atradušas jaukās bērnu bibliotēkas bibliotekāres:))) Šoreiz viss beidzās laimīgi, tik zinot savu izklaidīgo Danielu, domāju, ka atkal atskanēs zvans un viņš teiks - mammu, nevaru atrast, vai aizmirsu to vai citu lietu:D

Jāaudzina! Kas? Mana pacietība:DD

Tā arī daru. Šogad sev apsolīju, ka iemīlēšu zeķu adīšanu! :D līdz šim man tas nebija izdevies. Bet šogad būs savādāk. Un es jau sāku! Uzadīju siltas zeķes Ievai:))) Ievai vispirms, jo mazāk ko adīt:D

Jauku dienu visām! :)))

Šalle mīļotajam vīrietim:)

Šodien steidzu pabeigt šalli mīļotajam vīrietim. Nē, ne tāpēc, ka šodien 23. februāris:D 

Gribēju darbiņu izdarīt līdz galam šodien, jo rīt  viņš darba darīšanās lido uz Zviedriju un man ļoti kārojās, lai tālajā ceļā viņu silda manis adīta šalle. Zinu, ka arī veikalā pirktā pildītu savu funkciju, bet...

Te viņa ir :))

 Adīta - viens  valdziņš labiski, viens kreiliski  brīžos, kad mīļotais vīrietis darbā.:)) Tā sakot - "pa kluso":) Ceru, ka pārsteigums izdosies:)

Dziju arī "pa kluso":D pirku http://www.elize.lv/ pagājušā gada rudenī ar atlaidēm.  Dzija - 100% tīrvilna, svars 50g, garums 125m. Šai šallei izmantoju 3 tādus kamolīšus. 

Man ļoti patika minkāns uz dzijas etiķetes:)) Dzija ļoti silta un mīksta, nebrīnos, ka arī kaķveidīgajiem tā ļoti "iet pie sirds." Un uz Pinci bija pa visam grūti rāties, kad viņa līdzīgi kā minkāns bildē, saņēma kādu no kamoliem savās ķepās:D Tāds kadrs gan sazin kā ir izpalicis, bet ir cits!

Te Kristiāns ar savu fočiku "notvēris" viņu brīdī, kad nebēdniece izlikta aiz virtuves durvīm dārzā ar neticīgu skatu lūkojas uz puikiem - vai tiešām nelaidīsiet mani iekšā? Rotaļa taču bija tik jautra:D

Jauku vakaru Jūsmājās!:)) Palutiniet šovakar savus lielos un mazos vīriešus! ;)

Brīvdienas...

Izskatās, ka ziema drīz beigsies, aiz loga pelēka migla, viss lēnām kūst. Putni - zīlītes, zvirbuļi, divi nekaunīgi sīļi un  dzilnītis barotavā brokasto. Vārnas, nu tās tā īsti neskaitās, tās jau vienmēr te apgrozās un ievērtē, vai, kaut kas viņām noderīgs nav atrodams:D

Brīvdienās pabeidzu adīt savu šalli. Šodien  ejot pastaigā ar Ievu varēšu iemēģināt:)

Viss sākās ar dziju - ieraudzīju to netā un sapratu, ka gribu sev garu, krāsainu šalli, tādu, kuru vismaz divreiz var aptīt ap kaklu, vai nevērīgi pārmest pār plecu, tā, lai ejot šalles gali šūpojas līdz soļu taktī... 

Te viņa ir!  :)

Adīta no Vācijā ražotas "SCHOPPEL WOLLE " vilnas dzijas. Izmantoju četrus 50 g kamoliņus, šalle sanāca 180 cm gara un 13 cm plata. Adīta visvienkāršākajā adījumā - divi valdziņi labiski, divi kreiliski. Ļoti silta un ādai patīkama.

Nedēļas nogalē atcerējos par mammas iedāvināto kokvilnas audumu ar tīģerēniem. Mamma dāvināja sakot, ka  audums Ievai paladziņam. Audums vēl no PSRS laikiem, pirkts priekš manis un māsām, bet  neliels gabals kaut kādu iemeslu dēļ aizķēries mammas skapī.

Krāsas gan ne gluži tādas kā fotogrāfijā, bet saprast var. Domāju, ka Ievai pirms aizmigšanas būs ko pētīt.:)

 Audumu pirms šūšanas biju izmazgājusi un gribēju izgludināt, taču pamodās meitiņa. Gludināšanu uz kādu brīdi vajadzēja atlikt,  kad atgriezos pie gludināmā dēļa bija vērojama šāda aina....

Izskatās, ka Pince saka - man arī noderētu :D