Šorīt skaists, dzestrs, saules apmirdzēts rīts! Un salna arī pie mums, gribēju jau teikt - beidzot:D Kā nekā jau Mārtiņdiena! :))) Viens no Mārtiņdienas ticējumiem - ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals. Sanāk, ka gatavojamies aukstai ziemai? Tātad būs vajadzīgi silti cimdi, zeķes, zābaciņi:)))
Mūsmājās pa šo īso laika sprīdi noticis kāds neticams notikums:))) Mūsmājās ir ienācis suns! :)))) Pa visam negaidot. Bet varbūt tomēr ne gluži tā... Jo sajūtās jutu, ka esam gatavi sunim! Biju domājusi, ka, bērniem neko nesakot, ap Ziemassvētkiem aizbrauksim uz kādu dzīvnieku patversmi un ieklausīsimies, vai starp daudzajiem ķepaiņiem nav arī mūsu suns... Bet sanāca pa visam savādāk. Viņš jau ir klāt šonedēļ! Un mazliet savādākā veidā kā bija domāts! Te nu viņš ir! :)))
Iepazīstieties - Laris Baltais Draugs (tā man sanāca tulkojot no lietuviešu valodas viņa vārdu) :)))
Viņš ir tieši tāds, kādu savos sapņos biju iztēlojusies mūsu suni!:)))
Dzīvespriecīgs, jautrs, bērniem draudzīgs! Tāds viņš ir! No baltā astes galiņa, līdz pat melnajam, miklajam purniņam un lielajām, mazliet skumjajām acīm. Nekad neaizmirsīšu Daniela acis brīdī, kad viņš tiešām noticēja, ka Laris ir mūsu suns. Tā acu izteiksme ! :)) un Kristiāna rāmais smaids uzzinot, ka viņa klusais sapnis par bīglu ir piepildījies tik negaidīti un spēji:)))
Pa dienu, kamēr puiki skolā, Lari ir privatizējusi Ieva! Es apbrīnoju viņas mīlestību uz suni no pirmā acu uzmetiena! Piegāja sunim klāt un vairs neatstājās ne soli:)))
Ieva ar prieku atdod viņam savas kartona kārbiņas sagraušanai:D
Laris spēj to novērtēt! :)))
Kā Laris ienāca mūsmājās? Tā pa visam neticami es teiktu...
Man reizēm patīk paskatīties sludinājumus portālā ss.lv. Bieži vien tie ir sludinājumi par suņiem un kaķiem - bez kāda konkrēta nolūka, vairāk gan lai vienkārši paskatītos bildes un papriecētu acis. Tā nedēļas sākumā paskatījos sludinājumus par suņiem un tajos ieraudzīju sludinājumu, ka tiek meklētas jaunas mājas Larim. Sludinājums jau bija vismaz nedēļu vecs un to bija skatījušies kādi četri tūkstoši cilvēku. Pie sevis padomāju, ka ļoti feins suns, ka tieši tāds, kāds iederētos mūsmājās. Bet otra balstiņa manī teica - nu klau, tas sludinājums ir jau vecs, un tik daudzi cilvēki to ir skatījušies pirms manis, noteikti arī zvanījuši saimniekiem un tā... Nu vienu vārdu sakot - nemaz neceri, jo suns noteikti ir jau jaunajās mājās. Tā arī nepiezvanīju...
Naktī gulēju un sapņoju par suni. Vairs neatceros sapni konkrēti, tik pamostoties sajūta bija tāda gaiša un laimīga. No rīta vēlreiz sameklēju to sludinājumu un piezvanīju saimniecei. Lai cik man tas neticami šķita - suns vēl bija pie viņas! Saimniece sunim meklēja mājas, kurās būtu bērni,saimniekiem nebūtu svešs aktīvs dzīves veids un jaunās mājas nebūtu pārāk tālu no Rīgas. Man sirds apmeta kūleni tajās pāris minūtēs! Bet noteikums no saimnieces puses - viņa pati atbrauks apskatīties mūsmājas un paskatīsies arī to, vai sunim šeit patiks un galu galā, vai suns patiks mums...
Tās bija tik garas stundas! Bet tad viņi bija klāt! Un gandrīz vienā mirklī suns atzina mūsmājas par savējām. Tas ir tik neticami, ka tā var būt. Bet tā tas vienkārši ir:))) Manās sajūtās tas ir brīnums!:))) Šķiet, ka parasti tā notiek vienīgi filmās...:)))
Šobrīd man acu priekšā ir šāds skats:))) Un smaids man tāds...:)))
Sapņi piepildās, ja tiem tic, reizēm pašā neticamākajā, negaidītākajā veidā! Es to zinu, bet laiku pa laikam man to vajag atgādināt:)) Un Laris ir lielisks atgādinājums:)))
Lai piepildās arī Tavi sapņi! :))))
