No Jāņiem līdz Pēteriem

Lēnām vāzēs izzied Jāņu dienā lasītie ziedi. Neticās, ka visvasarīgākie svētki jau pavadīti un saules rieti ir skatāmi aizvien agrāk.

Jāņu sajūtu nekādi sevī nevaru rast esot pilsētā. Nevaru un viss. Domāju jau, ka šogad tā arī palikšu bez vasaras vidus sajūtām. Nelīdzēja pat pedantiska mājas kārtošana un pārkārtošana:D Bet tad:))
Svētku sajūta mani nemanot notvēra staigājot pa ziedu pļavām...:))

Īsākās nakts saules riets šogad mums bija Staldzenē.:))
Saule gan ātri pamanījās paslēpties mākoņos, bet tikmēr vējš dzenāja viļņus un vienu otru neuzmanīgāku skaisto skatu vērotāju arī:D

Pa šīm dieniņām pabeidzu tamborēt Ievai mazo vasaras sedziņu. Tamborēju ar tādu domu, ka būs maza, viegla sedziņa, kuru var paķert līdzi ratos ejot staigāt. Jo Jūrmalā pie jūras reizēm ļoti silts, bet tad pēkšņi mainās vējš un vienā mirklī kļūst vēss...

Un vēl kāda doma bija man prātā šo sedziņu tamborējot - Ieva izaugs ātri, bet mums mantojumā ir leļļu gultiņa, pagaidām gan bez vienas svarīgas detaļas:D Bet gan radīsies arī tā... Tad nu Ieva pēcāk varēs sedziņā tīt savu lelli un guldīt mazajā gultiņā. Ai, kā es gaidu šo brīdi!:)) Kad Ieva sāks spēlēties ar lellēm:)) Iespējams, ka tāpēc, ka tad varēsim spēlēties abas:D

Kāds sapnītis zem sedziņas jau nosapņots.:)

Šonedēļ sagaidīts jūrā pareizais vējš.:)) Puiki beidzot var lekt viļņos un ir ļoti, ļoti grūti viņus tad dabūt laukā no ūdens, kaut abiem degungali nosaluši zili, zobi klab, bet auksti neesot...

Protams notiek vispārēja zemeņošanās, kur nu jūnijā bez tās:)))

Un vakardien - Pēterdienas svinēšana Kolkā.:))

Tā mums tāda jauka tradīcija - braukt Pēterdienu svinēt uz Kolkas jūrmali sagaidot saulrietu. Klājam balto galdautu smiltīs un liekam kārumus uz tā. Šogad gan tā nesanāca. Ieva ieviesa korekcijas:DD

Galu galā glāzes smiltīs arī neizskatās slikti:D vien bija jāpiesargās palaist garām brīdi, kad Ieva devās glāžu, vai kārumu virzienā.

Te, šajā smilšainajā krastā ir kaut kas īpašs, tāda pirmatnīga noskaņa pārņem aizvien še atbraucot...
Gandrīz ar roku aizsniedzama šķiet Kolkas bāka:))

Gliemežvāki, gliemežvāki... To šeit ļoti daudz. Tik dažādi. Un tik ļoti skaisti! :))

Te pēc desmitiem vakarā var vērot kā "Romantika" dodas uz zviedru zemi...

Vakar ļāvām Ievai nopeldēties jūrā. Tā nedaudz:))

Mīļotais vīrietis, kuram vecāki devuši Pētera vārdu:)) Romantiķis, ceļotājs, grāmatu tārps un enciklopēdija visdažādākajās jomās. Tā varētu turpināt un turpināt. Bet tā jau mēs katra par savējiem, vai ne:)) :)))

Un mazliet skumji doties mājup, bet tikai mazliet. Skaistums reizēm raisa skumjas, tādas gaišas un vieglas...

Padupsenis un Engures ezers:))

No rītiem, atverot durvis uz dārza pusi, līdz pašām durvīm atvējo jasmīnu smarža :)) Dabīga smaržu terapija! :))) Nenoturos un trīs nelielus jasmīna zarus noplūcu vāzei.

Nevar taču kaut ko tādu neparādīt arī meitai! :))) Ieva visā nopietnībā pētniekojas, pirms tie nokļūst vāzē.

Kamēr Ieva guļ pusdienas laiku pagalmā aiz vien biežāk nokļūst padupsenis:D (Sazin no kurienes viņam šis nosaukums, tagad vairs nespēju atcerēties...)
Ziemā galvenokārt tas tiek izmantots pārvelkot apavus - noliekam viņu uz kāpņu pakāpiena un tad uz tā var ērti sēdēt kā uz ķeblīša. Nelietots aizņem maz vietas - tiek atstutēts pret sienu un ne vienam netraucē. Augumā mazākie to liek uz zemāka pakāpiena, augumā lielāki - uz augstāka. Pagaidām vien Ieva viņu neizmanto sēdēšanai.

Man patīk padupseni nolikt uz virtuves kāpnēm un baudīt dzīvi:)))
Uz plikiem kāpņu pakāpieniem būtu auksti, spilveni smērētos, bet tāds padupsenis ir tieši laikā. Ja arī kādreiz tiek piemirsts un salīst - nekas. Izžūst ātri. Reizēm to izmanto arī Pince, vai kāds drosmīgāks kaimiņu kaķis:D Pēc tam no spalvām ātri var tikt vaļā ar putekļusūcēja palīdzību, vai mitru drāniņu;))

Gatavots no neliela skaidu plāksnes gabala, mīksta un bieza auduma (šķiet tos biezos audumus izmantoja kādreiz ziemas mēteļos kā siltinājumu) kā pildījuma un pa virsu mēbeļaudums piestiprināts ar skavotāja palīdzību.

Jā, mums tūlīt jau būs pirmā pupu raža! :)) Kristiāna eksperiments - vai podiņā pupa var izaugt tik liela, lai būtu arī raža...
Daniela eksperiments beidzās maija sākumā, kad puika aizmirsa par laistīšanu, jo bija svarīgāki darbi darāmi:D

Vakar vakarpusē izmetām mazu riksi uz Engures ezeru.
Tas ir lielākais Latvijas lagūnas tipa ezers. Te mīt ap 40 putnu sugu, daudzas no tām ir uz iznīcības robežas...

Engures ezera dabas parks ir ģimenēm draudzīga vieta, par putnu torņu, savvaļas govju un zirgu apskati nav jāmaksā. Ir pieejamas tualetes, bet tualetes papīru labāk tomēr paķert mašīnā līdzi, jo šad tad tam ir tieksme šeit izbeigties:D

Ezerā šobrīd ir dabas koncertzāle! :))) Uzstājas putni...:)))

Arī gulbji šeit dzīvo un nejūtas traucēti!

Ievai ir liels brīnums par visu šo pasākumu:)))

Savvaļas govis labi sadzīvo ar putniem. Lai nokļūtu putnu vērošanas tornī kāds gabals jāiet caur šo govju ganībām. Ir tāda interesanta sajūta. It kā zinu, ka viņas pieradušas pie cilvēkiem, bet tomēr...
Ar mani ir Ieva, ar govīm teliņi.

Latvijas Zilā govs:)))
Tik reti to vairs Latvijā var ieraudzīt, šur tur pie kādas mājas ganoties esmu redzējusi Liepājas pusē, tas arī viss. Vai tiešām izzudīs? Ceru, ka tomēr nē... tik skaista un iederīga Latvijas ainavā.

Teliņu laiks...:)))

Vēlreiz zilā. Saskanīgas krāsas manuprāt...:))

Pamazām dodamies uz māju pusi. Orhideju taka paliek neizieta. Tā paliek citai reizei. Mājup dodas arī govis...

Pie ornitoloģiskais pētniecības centra Engures ezera krastā netraucēti dzīvo truši:))) Kādi desmit noteikti, ja ne vairāk. Tā pat vien lēkā savā nodabā. Ievai patīk un man arī. Raisa smaidu tādi nebēdnīgi lēkātāji:))

Ezera krastā žāvējas niedres. Būs kādam skaistam jumtam :))

Šoreiz nesastapām zirgus, laikam ganās kur tālāk. Šie no maija apciemojuma ezera otrā pusē.

Engures ezera dabas parkā ir pieejams arī gids. Mēs pagaidām šo iespēju neesam izmantojuši, esam vienmēr staigājuši savā nodabā:D
Bet iespējams, ka vismaz reizi, būtu interesanti ezera apkārtni izstaigāt zinoša cilvēka pavadībā :)))