Aizvakar, pastaigājoties gar jūru, pirmo reizi Ievu noliku smiltīs. Sākumā šķita, ka būs liels, skaļš protests:D Bet nē.:)) Acīs liels izbrīns, mazliet apjukums un neviltota interese par šķietami bezgalīgo spēļu laukumu.
Pētniecības process sākās:)
Interesantas gan tās smiltis - var ar pirkstiem sadalīt:D
Meitēns izmēģināja kā tas ir, ja kājas, rokas tiek kustinātas gandrīz vienlaicīgi pa gaisu:))) Arī smiltis tad paceļas gaisā un nokļūst uz sejas:D
Ar skatienu ik pa brīdim sameklēja mani un pārliecinājās, ka te pat vien blakus esmu un redzu ar ko viņa nodarbojas.:))
Smiltīs atrodamie koka gabali šķiet tik ļoti jau nu izpētāmi:)))
Izskatās, ka vasarā kaut kādas īpašas rotaļlietas nemaz nevajag, nu vismaz Ievas vecumā. Viss dabā atrodamais ir tik aizraujošs.:)))
Nu re. Tikts jau līdz zaļumiem.
Kamēr Ieva aizrautīgi "pētniekojas" tikmēr top sīkdarbiņi... Šoreiz divas mazas ziedu piespraudes mammai viņas mīļākajās krāsās:)
Te viena.
Un te otra.
Ik pa brīdim arī es pētu. Nu ne gluži kā Ieva, bet tomēr... Es pētu vārnas:D
Tik interesanti putni! Reizēm nenosmieties par viņu izdarībām... Hm, varbūt viņas tā pat klusītēm pie sevis iesmaida par mums cilvēkiem...
Ik pa brīdim atskan skaļi spārnu švīksti, tik skaļi, ka pat Ieva palūkojas debesīs. Lido gulbji.
Jau mājup ejot priecājamies par citu celtajām smilšu pilīm.:)))
Jā, ja Jums kādreiz sanāk iet gar Asaru kapiem uz jūru, tad ziniet - tur uz smilšainā ceļa dzīvo PATI GALVENĀ VARDĪTE! Kā es to zinu? Trīs mazi pētnieki - vecumā no diviem līdz pieciem gadiem to bija izpētījuši! :))))
nu skaista tā jūras mala. un tur tiešām mantu nevaig. ir daduz lietu no dabas ko atrast un spēlēties ar radošu pieeju :D
AtbildētDzēstSkaista jums ir bijusi jūras smiltiņu izpētes diena!
AtbildētDzēstCik rāma un mierīga pētnieku pasaule!Vasarai gals vaļā,skolas ar jau daudz maz aiz muguras?Ko tad lielie pētnieki tikmēr uzcēla?Kādu sapņu kuģi māsai....tā ir burvīga iespēja vasarā būt jūras tuvumā un pie dabas dāvātajām rotaļām.
AtbildētDzēstVienreizēji skaists apraksts! Laimīgā Ieviņa! :) Glīti rokdarbiņi!
AtbildētDzēstJā, meitenes - jūrmalas smiltis kā fantastisks rotaļlaukums. :))) Un ne tikai maziem bērniem, pieaugušie arī kļūst līdzīgi bērniem - gan ne visi.
AtbildētDzēstBiene - brāļi tagad tādā vecumā, ka viņiem svarīgas darīšanas ar saviem draugiem:)) Kā lēkāšana pa batutu,štābiņu būvēšana, riteņbraukšana un tamlīdzīgas lietas. Mēs ar Ievu esam pagaidām mazliet par lēnu viņu apgriezieniem:)))) Bet es ceru, ka pa vasaru tiks šis tas jauks arī Ievai uzbūvēts. Kā nekā vasara tikko tik sākusies:))) Pēc dienas režīma izmaiņām vien var to sajust! :D
Paldies, Aija! :)))) Reizēm žēl laika, lai smiltīs sēdētu vienkārši tā. Bet varbūt jāiemācās...:))
:) skaista, piedzīvojumiem un atklājumiem bagāta diena jums - tādas jau vēl daudz, daudz būs :)
AtbildētDzēstMan arī vārnas patīk - ārprātā gudri radījumi (mani nesen nokakāja no pleca līdz plecam tikai tāpēc, ka savu Minkānu biju izvedusi pastaigā - tēmēja Minkānam, trāpīja man :D)
Nu ja, un ar tamborējumu laikam visvieglāk tādam mazam pētniekam būt blakus, jo tikai viena adatiņa un viena cilpiņa, ātri var nomest malā, ja nepieciešams skriet glābt... Kad bijām Kalngalē pie jūras izgājuši, arī vienu māmiņu ar bimborējamo "pieķēru", tur gan bebis vēl guļošajos ratos bij)
Man no Ievas smilšošanās radās asociācija ar savu vecāko bērnu: kad brīnījos kur viņai tik šaušalīgi smilšaina galva viņa atbildēja ka esot taisījusi smiltīs enģelīšus (kā ziemā sniegā). Tā arī Ieva mazais enģelītis provē!!
AtbildētDzēstInese - tās vārnas nu gan! Ar acu mēru viņām kaut kas nav kārtībā...:)) Bet saka, ka ja putns nokakā, tas uz laimi:))))
AtbildētDzēstDomāju, ka Tev ar meitiņu jau arī pētniecība norisinās pilnā sparā, varbūt nedaudz citā līmenī gan:))
Jā, vienu adatu un kamoliņu vieglāk paķert līdzi ejot pastaigā, bet pēdējā laikā pat ar to ir problēmas:D jo tā vasara...:)))
Dace! :))) Iedomājies tur smiltīs noteikti palika daudz smilšu eņģeļu!:))) :)))