ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

Mazi ikdienas mirkļi:))

Veca, romantiska Jūrmalas māja tukša stāv, bet rozes spītīgi zied. Smaržo un priecē garāmgājēju acis:))


Mūsmājās lēnām starp visādiem citādiem darbiem top grāmatu plaukts. Visvairāk darbojās divas lielas rokas, reizēm piepalīdz četras mazākas...:))




Plauktu darinot paliek pāri koka klucīši jauki. Mazliet smilšpapīra un tie pārtop Ievas klucīšos. :))


Viens otrs klucītis pārtop sapņu kuģī - neliels urbja pieskāriens un ir kur buras stiprināt:)))


Peldošie burinieki Ievai ļoti interesanti šķiet, ja vēl brāļi palīdz jaunas buras darināt, tad kreņķi mazi par vienu otru zudībā gājušu lapu...


Kādā brīvbrīdī no mammas dotiem PSRS laika audumiem tapa taša tirgum.Tirgus tā ir īpaša pasaule! Kauguru tirgus noteikti :)))
Jau pārbaudīts - tašā var salikt gan kartupeļus, gan gaļu plovam un cepšanai uz grila, gan arbūza pusīte ērti tajā ierūmējas un sanāk vieta pat vēl lielogu mellenēm. Par pēdējām gan jāatzīst - man vairāk garšo īstās meža ogas:))) Jā, gandrīz aizmirsu - arī mazsālītie gurķīši atrada vietu tašas vienā stūrī. Kā Tu nepirksi mazsālītos gurķīšus no kundzītes, kurai vīrs vecs, izbijis šefpavārs. Kundzīte jau netirgotu gurķus, tikai izaudzētās puķes. Bet vīrs. Viņš nevar ļaut aiziet gurķiem postā. Ja jau izauguši...:))) un tā kundzīte tirgo ziedus un mazsālītos gurķus. Un vizuāli viņa man atgādina kādu citu sirmu kundzīti - profesori, ar kuru vairākus gadus kopā strādāts. Līdzība ir tik liela, ka vienmēr jāpiedomā, lai nejauši Kauguru kundzīti nenosauktu svešā vārdā. Bet gurķīši ir lieliski, man tādi nesanāk. Pagaidām:)))



Mūsmājās pa visam nesen ieradās vēl viens meitēns. Kamēr Ieva izdomās viņai SAVU vārdu, tikmēr būs Lote:)))
Ievai sākumā šķita ka jābaidās. Tad nedroši pastiepta roka, viegls glāsts un smaids. Nu jau draudzenes abas:))))




Vakaros dārzā šad tad saruniņas par dzīvi ar kaimiņieni:))) Augusta stāsti par Melno jūru un delfīniem - fascinējoši!:))) Kā man tagad kārojas turp aizbraukt un vismaz vienu reizi peldēt kopā ar delfīniem! :)) Tas jau nekas, ka tā īsti peldēt nemaz neprotu:D

3 komentāri:

  1. Paldies par Taviem vasaras stāstiem! Tajos ir kāda īpaša burvība. Gaidu ar nepacietību jaunus! :)

    AtbildētDzēst
  2. nu lai peldētu ar delfīniem varbūt tā Tava peldētprasme nemaz nav obligāta - delfīni takš prot peldēt :))), nav jau arī noslēpums, ka viņi mazliet gudrāki par mūsu sugu :D
    Skaists skapis top un feinas klucīšmantas.
    Manai meitiņai jau kopš vasaras sākuma izteikts māmiņas sindroms atvērās, tā ka neviļus esmu kļuvusi jau par 3 bebju omi :D
    Taša smuka

    AtbildētDzēst
  3. Aija, Tev paldies! :)) Savā ziņā tās ir piezīmes sev pašai. Tā tikai šķiet, ka šo vai to atcerēšos līdz pat mūža galam, bet paiet kāds laiciņš - un saproti, ka neatminies vairs...

    Inese - zini, šī doma man nebija ienākusi prātā! Paldies Tev! :)) Tas, ka gudrāki par mums - man arī tā šķiet:)))
    Skapis droši vien taps tā pa īstam rudenī, šobrīd tik pa mazam sīkumiņam šur, pa mazam sīkumiņam tur...:)))
    Apsveicu Tevi trīskāršā vecmāmiņas godā!:))) kā ar visiem mazuļiem galā tikt? ;))))
    Taša tāpēc, ka baidījos vai tie vecie audumi mazgājot nekļūs tādi nekādi. Ja izturēs mazgāšanu godam, tad varbūt taps kāda atvasarai domāta kleita Ievai:)))

    AtbildētDzēst