Vasaras baudīšana un Cēsu mākslas festivāla noslēguma Gala koncerts:)))

Steidzam baudīt siltās vasaras dienas:)) Atliek vien dārzā izklāt segu - pēc mirkļa tā kļūst apdzīvota:)))) Sega veca un īpaša. Pat ļoti īpaša. Un izdilusi. Diezin vai mīļotā vīrieša vectēvs sedzoties ar segu šo aukstajās ziemās Sibīrijā varēja cerēt, ka uz šīs pašas segas kādreiz Latvijā rotaļāsies viņa mazmazmeita...

Daniels atkal ķēries pie lasīšanas - laikam skolas laiks tuvojas:D Patiesībā viņš lasa kūkas recepti un cenšas aprēķināt vajadzīgo produktu daudzumu tortei ar trīs kārtām:))) Mīļotajam vīrietim dzimšanas diena, gan ne ar šo, bet pa visam citu kūku... Kūku ar āboliem:))) Ķircinu viņu, ka varbūt vajag dzimenīti svinēt kopā ar Dombrovski, ja jau vienā dienā dzimuši un vienā skolā gājuši, tas nekas, ka ar divu gadu starpību... :))) Pretī saņemu apcelšanu par Riekstu ielu:D

Ieva iepazīst ābolus. Tā lēnām un pamatīgi:)) Jā, par āboliem...

Vakar, ejot savā ikdienas pastaigu maršrutā pa Zemeņu ielu, pie vienas no mājām sagaidīja patīkams pārsteigums! Baltie dzidrie āboli vienkāršā kartona kastē nolikti pie mājas sētas ar zīmīti - taru lūdzu atdodiet atpakaļ!:))) Tik mīļi tā! :))) Ja Tev kārojas ābolu, te viņi ir, tik paņem:))) Tā igauniski tas. Bet gan būs brīdis, kad pirmā doma, kura ienāks prātā redzot ko tādu - cik latviski tas:))) Vai mēs paņēmām ābolus? Paņēmām gan - katrs divus, lai pa ceļam ejot mazliet panašķotos:))) Paldies, saimniekiem! :)))

Kāds spēks kaulos pēc ābolu ēšanas:D Mazo brāli var noguldīt uz segas viens un divi:)))

Kur ir, tur rodas:)))) Žurnāla pētīšana nu jau trijatā...:)))

Ievai pēc mirkļa gan uzrodas interesantākas nodarbes:)) Puišu atbruņošana:D

Sestdien vakars Cēsīs, gan bez bildēm šoreiz - koncertā fočēt nedrīkstēja. Bijām uz Cēsu mākslas festivāla Gala koncertu. Gala koncertā atskaņoja I. Kalniņa un F. Glāsa 70.- 90. gados tapušos darbus - I. Kalniņa Rīta cēlienu un F. Glāsa Ceturto simfoniju Heroes.

Man patika koncis, it sevišķi otrā daļa! :)) Pirmo - I. Kalniņu dzirdēju tā pa īstam tikai līdz pusei, jo ar mums bija Ieva. Viņai šis koncis nešķita ļoti interesants, tad nu mēs ar mīļoto vīrieti uz maiņām staigājām ar Ievu pa parka celiņiem... Bet ar to jau arī rēķinājāmies. Ka Ieva maza vēl, ka varbūt nāksies no koncerta braukt prom jau pa visam ātri...

Nebijām mēs vienīgie uz konci ar mazu bērnu, tādi kā mēs bija vēl kādi pieci, seši... Žagars piegāja klāt vienai no māmiņām ar mazuli, kurš diezgan skaļi protestēja pret apkārt notiekošo,un palūdza doties mazliet tālāk parkā, jo notiek koncerta ierakstīšana radio vajadzībām... Māmiņa kļuva dusmīga un šķita ļoti apvainota. Nu jā, biļetes viņa bija nopirkusi gandrīz pašā skatuves priekšā. Saprotu viņu - uz konci gribas arī tad, ja ir mazs bērniņš. Bet no otras puses - ir tomēr jārēķinās arī ar pārējiem klausītājiem. Turklāt brīvdabā ir iespēja klausīties un skatīties koncertu arī no mazliet lielāka attāluma neko īpaši nezaudējot, varbūt pat iegūstot.:)) Vismaz mums koncerta otrā daļa šķita ļoti skaista skatot to no dīķa vienas malas:)) Te bija tāda jauka - vecāku ar mazuļiem apmešanās vieta:)) Ieva gan to vairs neredzēja, jo saldi gulēja jau...

Glāsa mūziku papildināja kinorežisora Dāvja Sīmaņa un gaismu mākslinieka Igora Kapustina video un gaismu instalācijas:))) Tas bija tik ļoti skaisti!:))) Ik pa brīdim mainījās krāsas, kuras greznoja kāpnes, estrādi, pilsdrupu siluetus... laternu gaismiņas un to atspīdumi dīķī tikai papildināja pasakaino noskaņu Cēsīs:)))

Vai es gribētu vēlreiz redzēt un dzirdēt šo koncertu? Jā, otro daļu noteikti:))) Pirmo daļu - nevaru būt objektīva, jo aiz pilskalna, kur tobrīd klusā parka stūrī baroju Ievu, dzirdamība nebija oki.

Mājās pārradāmies divos naktī:)) Bet bija to vērts - izkāpjot no auto - TĀDAS zvaigznes...:))) Tādas ir tikai augustā! :))))

Un šīs nelaimes čupiņas ieradās Mūsmājās vakar... Puikas bija tās atraduši kādā pamestā mājā (Puikiem stingri pieteikts svešās mājās neiet, kur nu vēl graustos! Bet puikas paliek puikas. Reizēm izdara pa savam...). Viņiem šķita, ka lellēm gribas īstas mājas...

Tā nu viņas nonāca pie mums. Šeit bildē viņas vairs ne tajā briesmīgākajā skatā, bet arī ne pašā labākajā:D Varat iedomāties manu sejas izteiksmi, kad puiki savas daiļavas ienesa pagalmā... viņas nebija tīras! Tas vēl ir maigi teikts:D Izlietoju gandrīz visu šampūna pudeli matus vien mazgājot... un sazin cik ūdens un trauku mazgājamā līdzekļa lelles pašas atberžot!

Diezin vai atpazīsiet, kura no tām visām ir kādreiz slavenā tautu meita Baiba... Pārējām vārdus nezinu - ne viena no šādām lellītēm manās bērnības mājās nebija. Varbūt kādai no Jums bērnībā spēlējās ar kāda no šīm lellītēm?