Mūsu doma parādīt Sandrai Kolku kļūst par īstenību, jo lietus nelīst un citu šķēršļu nav:))) Draudzene tiek nostādīta fakta priekšā - Mēs braucam uz Kolku:)))
Kolka fantastiski skaista! :))) Gaisā mazliet smaržo pēc rudens un ilgām...:))) Vai varbūt Ilgām. Tā cita fantastiska vieta pa visam citā Latvijas pusē....
Brūklenes. Sākumā dažas. Meža vidū ne saskaitīt:))) Bet šoreiz mūsu plānos nav lielā ogošana. Tik vēderpriekam:)))
Sēnes:)) visdažādākās, kaut kadrā tikušas vien bērzlapes:)))
Sandra smej un meklē vēl kādus Kolkas meža brīnumus:))) un atrod ar - gaileņu paklāja izskatā:)))
Virši, virši... skaisti. Citu vārdu nav:)))
Jūra. Jūra, kura Kolkas ragu pievākusi sev. Vismaz lielāko daļu. Palicis vien mazumiņš. Viļņi rotaļājas un skrien krustā... Sandra brīnās. Un man liels prieks par viņas PRIEKU:)))
Un vēl kāds brīnums - šaurknābja pūslītis:)) Tik smalks, tik trausls un nekad neredzēts:)))
Manās bildēs īsti nenoķerts, te http://wildpranks.blogspot.com/2010/08/saurknabja-puslitis.html labāk aplūkojams:))) Ir taču skaists, vai ne? :))) Man sazin kāpēc Blogu Dievs neļauj izveidot saites:(
Stundas aizrit nemanāmi un vakarpusē pat Ieva brīnās - kur gan palicis jautrais ciemiņš?
Vakarā ejot staigāt pa Zemeņu ielu notiek vēl kāds brīnums:))) Garām iet kāda sieviete un piedāvā savā dārzā salasīt plūmes. Vienkārši tā pat vien. Prieka pēc:)))
Jauku, prieka pilnu vakaru arī Jums! :)))
Jā, Kolkas rags ir kas īpašs un neatkārtojams!Tāpat kā Tava jaukā ģimenīte, nu kā lai Tādiem nepiedāvā savas plūmes!
AtbildētDzēstKolka man bija dzīvesvieta veselu gadu, kad dienesta vietu uz turieni pārcēla. Atceros to gadu ar baudu, kad pa logu skats uz jūru, katru vakaru jūra, pļavas un meži pēc darba. tā bija bauda gada garumā :) tur arī aizsāku savu lielo kaislību uz zāļu tējām, jo ko gan citu tādā nostūrī darīt, ja ne iepazīt dabu sev apkārt :D
AtbildētDzēstKolka ir kā vissaprotamākais punkts , kuru sasniegt, vai no kā- kaut ko sākt. Pārgājienu vai domas sakārtot. Skaista vieta. ar īstu vēju. Un Draugi nudien jāved uz tādām sajūtu vietām.
AtbildētDzēstViļņi krustā - tādēļ jau vien vērts uz Kolku braukt!
AtbildētDzēstTik vilinošs apraksts! Un tas putns! Vispār pirmo reizi dzirdu par tādu! Apbrīnoju cilvēkus,kuri visādus mazpazīstamus brīnumus pa gabalu pamana un atpazīst. :)
AtbildētDzēstEh, atgādināji man kādu romantisku braucienu uz Kolku agrā jaunībā :c) ar tā laika puisi. Nakšņojām teltīs pašās kāpās. Tā noteikti ir īpaša vieta ar īpašu smaržu!
AtbildētDzēstMaija:)) Kolkas rags, pati Kolka tur tiešām pārņem īpašas izjūtas! :))
AtbildētDzēstPar tām plūmēm...samulsu mazliet. Paldies Tev! Bet tā var teikt par katru no mums, arī Tevi! :))Tavu jauko ģimenīti! :))
Zini, man šķiet, ka cilvēki ir sapratuši, cik feini ir dalīties, atdot kādam citam to, kas Tev pašam nav vajadzīgs, vai ir par daudz, bet otram rada prieku:)))
Madara!:)) Tas Tev bijis īpaši skaists un romantisks gads! Tad jau Tu tur zini katru taciņu:))) Un man prieks, ka starp mums ir cilvēks, kurš tik daudz par dažādām tējām zin:))))
Kristīne:)) Ir gan īsti vēji Kolkā!:)) Un tie stāsti par laupītājiem, veco ceļu caur mežu un Mello Mārtiņu:))
Prieks aizvest turp kādu, kurš ne reizi nav stāvējis starp krustā skrienošiem viļņiem un ziedošiem viršiem. Un it kā pilnīgi nejauši, bet varbūt jauši - savā ziņā tur tiek sākts jauns ceļš...
Ilze:))) jā - tajos viļņos raugoties tādas īpašas sajūtas rodas:))
Gunta:)) mēs to putnu uz reiz neatpazinām:D Mājās pārbraucot tā vārdu sameklējām. viņš izskatījās tik īpašs, ka savādāk nevarējām:)))
Liki:)) Tev jauks stāsts par Kolku un kāpām:))) Varbūt kaut kad jauns brauciens turp:))) un būs vēl kāds skaists stāsts:))))