Lietus sajūta. Mākoņi mazliet rozā. Tā ļoti mazliet. Ja ieskatās:)))

Ieva ēd pati. Lielajiem tik mazliet jāpalīdz:))) Gudrs pieaugušais izdomājis DIVAS karotes:))))

Ievas ēdiena burciņas. Jūrkalnes akmentiņi. Kopā saliekot kļuva par svečturiem. Sveces tējas:)) Kāpēc tējas sveces? Varbūt tomēr kafijas?:)))

Kristiāna lasāmā grāmata. Uz vienu dienu kļūst mana... Aizraujoša pasaule kokā ar maziem, mazītiņiem cilvēciņiem. Aizraujos tā, it kā man būtu 12:D

Taša mazajai Madarai. Uzprasās uz sārti oranžām pīlādžu ogām. Oranžais aiz vien biežāk ienāk prātā. Kas tad nu? Laikam tuvojas rudens:D

Čikāgas piecīši Valmierā. Laikam gribējām noķert aiz astes sen pagājušas izjūtas. Tomēr nenoķērām:( Kaut kā pietrūka....

Mazie Pekšņi:)))

Lietus un saule vienuviet:)))

Skan - Ir septiņi no rīta Rīgas ielās....:)) dungojam līdzi,Ieva MAZLIET uzdejo zem kokiem:D Brīžiem galva uz leju, brīžiem kājas:DD

Alberta Legzdiņa teksts pirms kopīgas dziedāšanas ar Pekšņu meitenēm - skaistas astoņas princeses un es te tāds kā apburtais krupis! :)))) To intonāciju vēl tagad nespēju aizmirst. Bija jāsmejas! Tā, ka pēc tam vaigi jūt:)))


Ārpus bildēm paliek mazā Lielā Juta:)))
Juta no Valkas - meitēns kā no gaisa pēkšņi uzradās pie Ievas ratiem. Sasveicinājās ar mums un lūdza atļauju pavizināt Ievu. Atļāvām, kaut galvā pirmajā brīdī visādas dumjas domas:D Tās gan tiek fiksi padzītas. Un man pat kauns, ka tādas domas kaut uz mirkli manā galvā vietu atradušas....

Juta:))) Mīļa un bezgala droša meitene. Šķiet pastarīte lielā ģimenē. Ieva tiek izvizināta tik uzmanīgi un no visas sirds:)))) Tā to spēj vien astoņus gadus liela meitene:))) Tagad braucot cauri Valkai tā būs Jutas pilsēta:)))