Kāds mirklis Dobelē. Dobeles centriņā cilvēki priecājas par inčīgo strūklaku. Kā sena aka jaunās skaņās:)) Vismaz pa auto logu skatoties tāda tā šķiet.
Atstājam auto pilsētas vidū un ejam Pētera Upīša ceriņus lūkoties. Kājiņām, jo auto daudz un sastrēgums nu gluži kā Rīgā:D
Latvija var lepoties, ka tai ir tik plaša ceriņu kolekcija! Kaut gan vēl bez ceriņiem dārzā ir ābeles, bumbieres,aprikozes, lazdas... visus dārza skaistos iemītniekus nemaz nenosaukšu.
Cilvēku daudz un arī suņu, gan tikai maziņo - "uz zemās šasijas":D
Plašums, kur acis priecēt un bērniem izskrieties:D
Viena no retajām, siltajām dienām. Ceriņi smaržo dievīgi:)))
Mazi ceriņu cienītāji:D
Šādus nebiju redzējusi - ar tādām gaišām, baltām ziedu maliņām...
Šo gribētu arī savā dārzā un ne tikai šo:)))
Ieva mazliet palīdz dārzniekiem - laista ūdeni no savas dzerampudeles:D
Šīs baltās ziedu bumbas man asociējas ar maniem skolas pavasariem, kad pēdējās skolas dienās ar tādām devos uz skolu:)) Gribēju paskatīties īsto nosaukumu, bet aizmirsu:D Mājas kārtībā šo krūmu saucu par sniegapiku.
Re, te vēl viens suņuks! Viņa saimniecei interesanta vestīte. Nenoturējos neiemūžinājusi:))
Kad kārtīgi pastaigāts, tad var arī panašķoties ar gardu ābolu sulu, vai sukādēm. Bet Ievai šķiet, ka ir par maz un pati iet lūkot ko tādu garšīgu vēl var sameklēt:D
Divas stundas aizzibēja nemanot, laiks palēnām uz māju pusi.
Mājup braucot visur redzu ceriņus. Nu labi, ne gluži visur, bet pie katras trešās mājas noteikti. Sanāk, ka Upīša sapnis savā ziņā piepildījies un Latviju var saukt par ceriņu zemi:))
Atstājam auto pilsētas vidū un ejam Pētera Upīša ceriņus lūkoties. Kājiņām, jo auto daudz un sastrēgums nu gluži kā Rīgā:D
Latvija var lepoties, ka tai ir tik plaša ceriņu kolekcija! Kaut gan vēl bez ceriņiem dārzā ir ābeles, bumbieres,aprikozes, lazdas... visus dārza skaistos iemītniekus nemaz nenosaukšu.
Cilvēku daudz un arī suņu, gan tikai maziņo - "uz zemās šasijas":D
Plašums, kur acis priecēt un bērniem izskrieties:D
Viena no retajām, siltajām dienām. Ceriņi smaržo dievīgi:)))
Mazi ceriņu cienītāji:D
Šādus nebiju redzējusi - ar tādām gaišām, baltām ziedu maliņām...
Šo gribētu arī savā dārzā un ne tikai šo:)))
Ieva mazliet palīdz dārzniekiem - laista ūdeni no savas dzerampudeles:D
Šīs baltās ziedu bumbas man asociējas ar maniem skolas pavasariem, kad pēdējās skolas dienās ar tādām devos uz skolu:)) Gribēju paskatīties īsto nosaukumu, bet aizmirsu:D Mājas kārtībā šo krūmu saucu par sniegapiku.
Re, te vēl viens suņuks! Viņa saimniecei interesanta vestīte. Nenoturējos neiemūžinājusi:))
Kad kārtīgi pastaigāts, tad var arī panašķoties ar gardu ābolu sulu, vai sukādēm. Bet Ievai šķiet, ka ir par maz un pati iet lūkot ko tādu garšīgu vēl var sameklēt:D
Projām braukt mazliet žēl, bet gan jau atbrauksim vēl kādu reizi, varbūt ābolu laikā:D
Kādas burvīgas bildes. :)
AtbildētDzēstUn tik daudz skaistu, ziedošu ceriņu.. ^^
skaisti, nekad neesmu bijusi šai ceriņu paradīzē.
AtbildētDzēstTagad gan uz tiem skatoties ir mazliet skumji, jo nesen dzirdēju, ka esot ļoti grūti izburties cauri selekcionāra pierakstiem - daudzi brīnumdarbi aizies (vai jau aizgājuši) nebūtībā...
Man laukos māja arī ieskauta ceriņos - tajos parasti parastajos, bet smaržo tie dievīgāk par visiem šķirniniekiem :)))
Mana bērnības puse :) es izaugu pretī Nākotnes burtiem :)
AtbildētDzēstPaldies, Mārīte! :))) Ceriņu tur tiešām daudz!
AtbildētDzēstInese - zini, man laukos arī tie parastie ceriņi smaržo vislabāk!:)))) Kaut ir arī vieni otri citi - mazliet "uztjūnētie"... Laikam jau nav nemaz tik vienkārši panākt, lai būtu gan forma, gan krāsa, gan smarža...
Mūsdienu zinātniekiem vienkāršāk, ir kompītis, kur savus pierakstus veidot, tā, lai pētījumi paliek nākamajām paaudzēm viegli pieejami. Žēl, ka Upīša kāda darba daļa izzudīs tik tāpēc, ka rokraksts neskaidrs...
Naktsmeita - būtu zinājusi, būtu tos burtus ...:))))
Kā man patīk ceriņu smarža!
AtbildētDzēst