Kastaņu sveces beidzot arī mūsu kastanim:)) Kaut kas tik valdzinošs tajās ir. Ziedi kā sveces un kā tauriņi. Tauriņsveces varbūt? :))
Kristiāns aizsāka, bet Daniels pabeidz zāģēt pagalma ozolam nokaltušos zarus. Manuprāt nav gluži īstais laiks, bet... ja puiki kokā uzrāpušies, tad zemē viņus dabūt nav tik vienkārši. Vismaz no laba prāta ne. Un Daniela gadījumā šoreiz vietā ir teiciens par zara zāģēšanu uz kura pats sēž. Gan bez sekām.
Šķiet, ka puikām mazliet pietrūkst tādu kārtīgu vīru darbu. Laukos tos vienmēr var atrast. Pilsētā? Pēc mūsu ozola zaru apstrādes abi zēni apcerēja domu iet zāģēt sausos zarus uz pamestas mājas pagalmu:D Pateicu kategorisku nē. Vēl tikai mazliet, mazliet jāpaciešas un tad jau abi varēs braukt uz laukiem. Pirmā nedēļa droši vien šķitīs fantastiski jauka vecvecāku lutināšanas gaisotnē, pēc tam jau ilgosies pēc mājām un draugiem pilsētā. Un burkšķēs par nebeidzamajiem lauku darbiem:D Nu gluži tā pat kā tagad, kad nav šo vīru darbu pietiekamā daudzumā.
Kamēr pieaugušie neredz top māksla:D Ieva tēta gādātos flomīšus izmanto radoši. Apzīmē pati sevi un ne tikai...
Danielam tas šķiet jautri un viņš šo procesu iemūžina - pa kluso nočiepjot no galda manu fočiku, kaut pašam savs jau apklājies ar putekļiem no nelietošanas:D
Tālāk Daniela stāsts bildēs un mani nedaudzi komentāri. Tātad kopdarbs. Ceru, ka Daniels man autortiesību atlīdzību nepieprasīs:D
Arī Larim nekas nav pret apgleznošanu. Mierīgi guļ un nekustina ne ausi, un pat ne astes galiņu.
Vai mazu modes dāmu:)) Lakati, šalles un audumi ir viņas šī brīža rotaļlietu topā.
Kamēr divi jaunākie bērni radoši darbojās, tikmēr Kristiāns apcer tuvo skolas nobeigumu. Vakar ar tādu nožēlu balsī saka - rīt man pēdējā sporta stunda "Taurenītī". Pēc brīža piemetina, nu jā, Majoros tagad var mācīties līdz devītajai klasei, žēl, ka "Taurenītī" arī tā nesadomāja. Jā, diemžēl nesadomāja viss, priekšā stāv jaunās skolas izvēle.
Skolas mācību gada noslēgums nāk ar spēju atziņu, ka mācīties vajag priekš sevis:D Nevis priekš vecākiem, vai skolotājiem. Ar interesi pēdējās dienās tiek šķirstīta skolotājas Ilzes ieteiktā lapa skolas bērniem no pirmās līdz pat pēdējai klasei - Uzdevumi.lv. Un ir pat pildīti uzdevumi! Arī valsts pārbaudes darbi. Gandrīz vasarā un aiz brīvas gribas!!!! Un ne atzīmju dēļ!!! Pasaule laikam iet uz galu:D
Kristiāns aizsāka, bet Daniels pabeidz zāģēt pagalma ozolam nokaltušos zarus. Manuprāt nav gluži īstais laiks, bet... ja puiki kokā uzrāpušies, tad zemē viņus dabūt nav tik vienkārši. Vismaz no laba prāta ne. Un Daniela gadījumā šoreiz vietā ir teiciens par zara zāģēšanu uz kura pats sēž. Gan bez sekām.
Šķiet, ka puikām mazliet pietrūkst tādu kārtīgu vīru darbu. Laukos tos vienmēr var atrast. Pilsētā? Pēc mūsu ozola zaru apstrādes abi zēni apcerēja domu iet zāģēt sausos zarus uz pamestas mājas pagalmu:D Pateicu kategorisku nē. Vēl tikai mazliet, mazliet jāpaciešas un tad jau abi varēs braukt uz laukiem. Pirmā nedēļa droši vien šķitīs fantastiski jauka vecvecāku lutināšanas gaisotnē, pēc tam jau ilgosies pēc mājām un draugiem pilsētā. Un burkšķēs par nebeidzamajiem lauku darbiem:D Nu gluži tā pat kā tagad, kad nav šo vīru darbu pietiekamā daudzumā.
Kamēr pieaugušie neredz top māksla:D Ieva tēta gādātos flomīšus izmanto radoši. Apzīmē pati sevi un ne tikai...
Danielam tas šķiet jautri un viņš šo procesu iemūžina - pa kluso nočiepjot no galda manu fočiku, kaut pašam savs jau apklājies ar putekļiem no nelietošanas:D
Tālāk Daniela stāsts bildēs un mani nedaudzi komentāri. Tātad kopdarbs. Ceru, ka Daniels man autortiesību atlīdzību nepieprasīs:D
Arī Larim nekas nav pret apgleznošanu. Mierīgi guļ un nekustina ne ausi, un pat ne astes galiņu.
Kad zīmēt apnīk, tad Ieva kļūst par gādīgu māmiņu Larim:)))
Vai mazu modes dāmu:)) Lakati, šalles un audumi ir viņas šī brīža rotaļlietu topā.
Kamēr divi jaunākie bērni radoši darbojās, tikmēr Kristiāns apcer tuvo skolas nobeigumu. Vakar ar tādu nožēlu balsī saka - rīt man pēdējā sporta stunda "Taurenītī". Pēc brīža piemetina, nu jā, Majoros tagad var mācīties līdz devītajai klasei, žēl, ka "Taurenītī" arī tā nesadomāja. Jā, diemžēl nesadomāja viss, priekšā stāv jaunās skolas izvēle.
Skolas mācību gada noslēgums nāk ar spēju atziņu, ka mācīties vajag priekš sevis:D Nevis priekš vecākiem, vai skolotājiem. Ar interesi pēdējās dienās tiek šķirstīta skolotājas Ilzes ieteiktā lapa skolas bērniem no pirmās līdz pat pēdējai klasei - Uzdevumi.lv. Un ir pat pildīti uzdevumi! Arī valsts pārbaudes darbi. Gandrīz vasarā un aiz brīvas gribas!!!! Un ne atzīmju dēļ!!! Pasaule laikam iet uz galu:D
Nē, nu tas jūsu Laris taču ir kaut kāds atradums, ne suns :). Ieviņa- radoša personība un zēni- čakli! :)
AtbildētDzēstAiju - Laris tiešām ir īpašs! Gan darbos, gan nedarbos! :))) Iedomājies, aizvakar pa kluso UZLECA uz galda un IZĒDA auksto zupu no lielās māla bļodas!!!! Kaut sava bļoda pilna līdz malām ar barību. Kurš suns ēd auksto zupu, bietes it īpaši????? Atbilde - Laris:D
AtbildētDzēstIevai tiešām tāds radošs vecums, cenšos neapslāpēt, bet zēnu čaklums ir periodiska parādība:D
Auksto zupu!!! :D
AtbildētDzēstbet Muris- ķer mušas un tad ar tādu šņirktošu troksni tās ēd... fuiiiiiii :))))
Wow, suns tiešām ir Īpašs. Neticami, ka ļauj sevi tā izdaiļot! Skaista jums dzīve :)
AtbildētDzēstPlūmīte
Jā, Aija - auksto zupu:D tur no sunim mīļām ēdamlietām nav nekā!
AtbildētDzēstMurim mednieka instinkti kaut kā jāapmierina:))) viņam jau noteikti liekas feina tā šņirkstināšana:D Sajūta, ka uzveicis medījumu! :))
Plūmīt - man šķiet, ka Ieva varētu darīt ar Lari, kas vien viņai ienāk prātā un viņš ļautos:))
Larim žetons par pacietību un vienreizējo gaumi ēdienu izvēlē:):) Mūsu mazā jaunlundze arī patreiz apglezno visu, kas nekustas.
AtbildētDzēstMazā māksliniece izpaužas mākslas darbos. :)
AtbildētDzēstJauka un gādīga meitiņa - auklīte suņukam. Galvenais, ka abiem process ir pa prātam. :)
Kāda māksliniece aug!!!Ai, cik foršs fotostāsts!Ļoti čakli tie Tavi puiši!Jā, vasara tuvojas!Lai veicas ar izvēli!
AtbildētDzēstNu tie Tavi puiši ir vienkārši apbrīnojami - manam lielajam bērnam pat periodiski neuznāk vēlme ne pastrādāt, ne mācīties, īpaši jau ja tas ir priekš sevis :)))
AtbildētDzēstPar Lari man īpašu komentāru nav, jo mūsmājās Mokka ir tieši tikpat pacietīga un tikpat neizvēlīga pārtikā, tā ka tas man nav nekāds brīnums :))) Suns kā suns, bet ļoti labs suns :)
kā man patīk Laris. esmu iemīlējies :)
AtbildētDzēstman šitāds bija runcis Belis ko meita varēja ratos vizināt ģērbt un pušķot :)
Ilze - Larim ir tik īpaša ēdienu izvēle, ka man jādomā, vai tik viņa senči nav piederējuši kādam restorāna īpašniekam:D
AtbildētDzēstMazo jaunkundžu apgleznošanas objektu izvēlei laikam nav nekādu robežu:)))
Sixspārne - jā, par laimi šis process prieku sagādā abiem rotaļu biedriem:)))
Maija - gan jau ka katrā cilvēkā no bērnības "sēž" mākslinieks, tik vēlāk tiek tā dziļāk noglabāts:)))
Paldies , Tev! :)))
Inesīt - gan jau nav tik traki:))) Domāju, ka mēs katra savējos vērojam ar mazliet kritiskāku skatu, kā citu bērnus. Bet īstenībā jau ar viņiem viss ir oki:))))
Jā, par Lari tieši desmitniekā! :))
Madara - es iedomājos kā Belis tika vizināts ratos, droši vien saģērbts kā bēbītis:)))) No kaķa tā ir vēl lielāka pacietība manuprāt! Jo viņi pēc rakstura neatkarīgāki.