Mana pirmā volānšalle:))

Mana pirmā volānšalle tapa svētdien no Adelē pirktās dzijas.
Valdziņi uz adatas septiņi, adīju ar adatām Nr. 8. Adījās ātri, tāpēc vēl jo vairāk prieks:))) Rezultāts man ļoti patīk! Viegla, gaisīga, nedaudz liderīga un rozā! Laikam tāda pati kā mans noskaņojums šobrīd! :)))))

Laukā vējš un šalle nekādi neklausa! Grūtāk nobildēt kā kaķi:DD nu ja, kaķis tomēr nav divi metri... vieglāk noķerams kadrā:DD

Rudens tumšie vakari vilināt vilina paņemt rokās grāmatu, ieritināties šūpuļkrēslā un palasīt:)))

Šī pēdējām no izlasītajām grāmatām. Mazliet skumjas raisoša - par ģimeni, kurā izšķiras vecāki un traģiski iet bojā meita. Grāmatai cauri vijas arī dabas aizsardzības tēma, bet tā jau nav nekas neparasts Evansam. Tāpat, viņa grāmatas lasot, šad tad acīs sakāpj asaras. Arī tas nav nekas neparasts viņa tekstiem. Mazliet skarbiem, bet tieši sirdī...
Nākamā laikam jāņem kāda no bērnu grāmatām:)))

Smaidīgu dienu Jums visām! :))

Mīļš paldies, Ilze! :))))

Sestdien biju pastā un saņēmu ļoti mīļu sūtījumu no Ilzes (Sarkanā Biete http://sarkanabiete.blogspot.com) - loterijā laimēto žurnālu un vēl šo to piedevās :))))
Saņēmu paciņu un nespēju nociesties līdz mājām! Markas, svešā mēlē rakstītie burti uz kastes - kaut kas no pasakas par veco Hotabiču nāca man prātā... Atplēsu skoču jau pa ceļam un uzmanīgi vēru vaļā! Garām ejošās sievietes nosmaidīja vien:D Bet es tiešām nespēju paciesties... Tas ko ieraudzīju - tik ļoti, ļoti mīļi! :)))) Paldies,Ilze! Sestdiena ieguva tik krāsainas, spilgtas krāsas pateicoties Tev! Šī bija pirmā loterija, kurā man tā paveicās! Pat nespēju noticēt, ka tas noticis ar mani :))))

Un te...:))) Ar roku rakstīta pastkarte! :))) Tagad stāv plauktā un priecē manas acis!:))) Un puiki fantazē par pirātiem...:)))

Ilzes roku darinātais fantastiskais maciņš! :)))

Man tik ļoti, ļoti patīk! :))) Tik maigi un mīlīgi audumi! Pieskaņotas lentītes un tik ļoti rūpīgi darināts:)))) Jau zinu, kur to ņemšu līdzi:)))

Te manis laimētais žurnāls! :)))

To šķirstot - vasarīgas sajūtas novembrī! :))) Vasarai noteikti kaut kas no tā taps :)))
Smaidu un priecājos par Ilzes dāvanu:))) un vēl par šo to - tieši sestdienas vakarā Ieva sāka staigāt...:)))

Košu jauno nedēļu! :))

Prieks un dzijas krikumiņi:))

No rītiem, paskatoties uz logu rūtīm, prātā nāk Čaks un pie sevis gribas dungot - miglā asaro logs, tikai tevi es mīlējis esmu...

Kopš vakardienas sirds apvidū ieritinājies silts prieks un tur arī palicis:)))
Burti visiem vienādi, bet veids, kādos tos sakārtojam, radot vārdus un teikumus gan katram savs...
Vakarrīt sēžot un baudot savu rīta kafiju dzirdēju telefonā nopīkstam ziņu. Izlasīju un pirmajā brīdī apstulbu! Numurs it kā nezināms, bet tekstiņš.... Aaaaaaa. Lasu kārtējo atrasto smuko blogu un domāju,es zinu kādu kas tā runā, es viņu zinu! Nu protams es Tevi zinu:) Izlasīju atsūtīto zīmīti vēlreiz un pēkšņi apjautu, ka arī es zinu, kas man šo ziņu sūta! :))) Tā raksta tikai kāds man zināms un mīļš cilvēks! :))) Neticami, ka tā pa visam nejauši netā var kādu sastapt. Precīzāk - atkal sastapt!:))) Tā brīnumaini tas! :)) Vēl jo vairāk tāpēc, ka par manu niekošanos ar blogu nezina neviens no maniem draugiem, vai paziņām. Pirms bloga šo to rakstīju uz mazām lapiņām, reizumis lekciju pierakstu pēdējās lapās un pat uz avīžu baltajām maliņām.... bet tas viss parasti kur zuda un pagaisa bez pēdām... Bet notiek jau tā, kā tam ir jānotiek, vai ne? :)) Un kādas dažas domas jau mazliet ap divdesmito novembri vijas...:))))

Vēl viens prieka avots mūsmājās skraida uz četrām kājām, rej un baida Pinci! :))) Iepazīsties - Zorro! Mūsmājās gan tikai uz dažām dienām, bet jau no vakardienas radījis tik daudz smieklu un prieka mūsmājās, ka viņa noteikti pietrūks, brīdī, kad svētdien viņš dosies atpakaļ uz savām mājām... Iespējams ir pienācis īstais laiks mūsmāju sunim.

Ievai liels brīnums par Zorro:))) Turklāt viņa uzskata, ka tas ir kaķis. Varbūt mazliet jocīgs, mazliet dīvains, bet kaķis:D Spītīgi tā arī sauc - Ka (tas viņas leksikā nozīmē kaķis). Abi brāļi cenšas māsu pārliecināt, ka tas tomēr ir suns. Pagaidām gan nesekmīgi... No malas noskatoties raibajā bērnu un dzīvnieku kompānijā man ir grūti valdīt smieklus:)) Pilnīgs haoss virtuvē un dienas režīmā kā tādā:D

Te Ieva cenšas pieglausties jaunajam "kaķim", tātad atzinusi par savējo:)) Tikai mazliet nav aprēķināts attālums...:))

Apkārt notiekošais kaut kādā veidā ietekmē arī mūsu darbošanos. Šodien realizēju jau kaut kad krietni sen byelizabethcat.blogspot.com skaistajā blogā (sazin kāpēc nevaru ielikt saiti) redzētu ideju par dzijas atlikumu, krikumu izmantošanu:))) Mans variants sanāca šāds:))

Ņēmu savu dzijas krikumiņu burku, vienu caurspīdīgo dokumentu kabatiņu, kā arī vienu garāku dzijas pavedienu ar adatu. Nu tālāko jau Jūs sapratāt! :)))

Var mazliet just, ka pie mums ir vējš! :))

Krāsainas, priekpilnas brīvdienas Jūsmājās! :)))

Atskatoties uz "ķirbīšu" dienu:D

Rīts modās solot sauli, bet galu galā pelēku mākoņu pilnas debesis...
Aiz virtuves loga vējš ik pa laikam rauj no kokiem lapas un izkaisa pagalmā kā krāsainas, košas vēstules. Velku Ievai siltās drēbes un abas ejam mēģināt kādu no tām izlasīt...

Viens otrs koks jau gandrīz kails, bet tur pat blakus - kāds vēl lepni māj ar zeltainām lapām.

Koša un mazliet smieklīga šodien dienasgaismā izskatās puikiem šūtā taša ar kuru pēdējā oktobra vakarā abi devās saldumu meklējumos. Saldumu taša vien tikai uz vienu vakaru:D
Tagad tajā puikām ir doma likt iekšā visu ko - sākot ar lietām skolai, līdz pat maizes kukulītim... Tad jau manīs kā tur ar to tašu galu galā būs:))

Taisnības labad gan jāsaka, ka konču medībās puiki nedevās tikai ar tašu vien! Bija paķēruši līdz arī veco, pīto grozu! Izrādās - tajā esot foršāk mest iekšā končas - varot trāpīt no lielāka attāluma:DD

Šogad pirmo reizi puikas kopā ar draugiem sakrāsojās un visi kopā gāja lūgt saldumus. Ik pa laikam gan zvanīja uz mājām un atskaitījās, kā viņiem iet. Pietiekoši lieli, lai gribētu iet kopā tikai ar draugiem, bet vēl ne tik lieli, lai vieni paši justos droši...
Jāsaka godīgi, ka man prāts bija mazliet nemierīgs viņus vienus tā palaižot tumsā. Bet negribēju būt arī tāda kā cāļu māte, kura cenšas savus putnēnus pasargāt zem spārniem visu dzīvi. Galu galā - vīrieši taču! :))

Ieva protams vēl neko nenojauš par saldumiem, par raganām un citiem mošķiem:D Viņā izbrīnu rada brāļu krāsainās sejas un krāsainu papīriņu kaudze uz galda:)))

Šogad "ķirbīšu" dienā iztikām bez ķirba:D Tā vienkāršā iemesla pēc, ka puikiem bija visādas citādas iešanas un darīšanas, ka šoreiz ķirbja grebšana viņiem nešķita aktuāla. Jāsaka, ka mums - pieaugušajiem šī diena vairāk saistās ar bērnu blēņošanos, maskošanos un tamlīdzīgām izdarībām, ne īstiem svētkiem. Kas zin, kā būs nākamgad.

Bet viens ķirbjveidīgs aksesuārs tomēr rotāja mūsu mājas durvis:)))
Šis te lielais kartona ķirbis, kura autors ir Daniels! Tagad tas gan ir aizceļojis uz zēnu istabu un pagaidu variantā piesprausts pie sienas blakus Latvijas kartei...

Krāsainu un košu novakari Jūsmājās! :))

Adumu atgriezumu otra dzīve:))

Rāms, svētdienīgs miers mājās.

Un ir jau arī svētdiena:))) Kaut šobrīd man ir neticami klusa māja, jo mīļotais vīrietis klīnikā programmē, Daniels palīdz savam labākajam draugam Artūram celt štābiņu, Kristiāns devies ķert zivis uz Lielupi... Bet mazas roķeles klusi, klusītēm cenšas pamodināt kaķi, kurš ļoti omulīgi iekārtojies uz tukšās picas kastes:)))

Tādās rāmās dienās reizumis rodas pa kādai idejai, kuru tā arī uzreiz var realizēt, jo idejas īstenošana neprasa ilgu laiku. Tā šodien Ieva tika pie jaunas spēļu lietas:)) hm, pat īsti nezinu, vai tā var teikt. Bet ja viņa spēlējas, tad jau tomēr ir spēļlieta:D

Nē, tie nav apavi. Kaste šķita ļoti piemērota, lai saliktu iekšā šos:)))

Jā, jā! :))) Ieva šodien tika pati pie saviem audumu gabaliņiem. Mēs, lielās meitenes, droši vien teiktu - audumu atgriezumiem.
Šāda doma man radās vērojot kā Ieva vienmēr ar lielu interesi pēta jebkādus audumus,vai apģērbus, kuri nonāk viņas tuvumā. Un ir taču neforši, ja man nākas viņai audumu atņemt un teikt, ka šo gan ne, jo nosmērēsies, saburzīsies, vai ko tamlīdzīgu. Viņa taču ir pelnījusi pati savus audumus!!!! Ar kuriem var darīt pilnīgi visu, kas vien ienāk prātā!!!! :)))))) Turklāt tas nemaksā pilnīgi neko! Es jau teicu, ka tie ir audumu atgriezumi:)))

Ja es būtu zinājusi, ka Ievas prieks būs tik milzīgs:))))))))))))) Es jau sen būtu viņai šādu prieku sagādājusi! :))) pilnīgi noteikti zinu, ka audumu daudzums Ievas kastē pakāpeniski tiks palielināts un dažādots! :))

Audumu kaste šodien ir iztukšota un atkal piepildīta neskaitāmas reizes:)))

Audumu gabaliņi nonāk gan uz galvas, gan skapīša plauktos, gan tiek stūķēti manā kabatā un citās iedomājamās un arī neiedomājamās slēptuvēs:D

Audumu malas nav apstrādātas - man šķita, ka Ievai patiks papētīt kādu atirušu diegu un varbūt pat mazie pirksti palīdzēs diegam irt tālāk...

Sēžot blakus Ievai un raugoties viņas rotaļā ar audumiem, pēkšņi atcerējos sen, sen aizmirstu ainu - milzīga finiera kaste pilna ar visdažādākajām auduma skrandiņām. Īsām, garām, šaurām platām. Un tās visas krāsainas! Ar visdažādākajiem zīmējumiem :))) Jā, mana tēta darba vieta darbnīcās. Smaržoja pēc eļļām, benzīna, mazliet pēc cigarešu dūmiem, ar kuriem bija piesūkušies vīru darba apģērbi un vēl kaut kā nenosakāma. Kastē glabājās lupatiņas ar kurām vīri slaucīja eļļas no motoriem un droši vien visādus citādus netīrumus...
Man šī kaste šķita maģiska. Vienmēr, kad nonācu darbnīcās (tas gan nebija bieži), pirmām kārtām devos turp un pētīju, pētīju, pētīju - aizmirstot par visu citu. Visbiežāk pie lupatu kastes mani atrada arī pēc ilgāka laika. Reiz es kastē atklāju kaķēnus:))) Tas manī radīja brīnuma sajūtu un vēl vairāk vilināja uz kastes pusi un darbnīcām kā tādām...
Jā, laikam ir lietas, kuras nemainās.

Omulīgu novakari Jūsmājās! :))