Prieks un dzijas krikumiņi:))

No rītiem, paskatoties uz logu rūtīm, prātā nāk Čaks un pie sevis gribas dungot - miglā asaro logs, tikai tevi es mīlējis esmu...

Kopš vakardienas sirds apvidū ieritinājies silts prieks un tur arī palicis:)))
Burti visiem vienādi, bet veids, kādos tos sakārtojam, radot vārdus un teikumus gan katram savs...
Vakarrīt sēžot un baudot savu rīta kafiju dzirdēju telefonā nopīkstam ziņu. Izlasīju un pirmajā brīdī apstulbu! Numurs it kā nezināms, bet tekstiņš.... Aaaaaaa. Lasu kārtējo atrasto smuko blogu un domāju,es zinu kādu kas tā runā, es viņu zinu! Nu protams es Tevi zinu:) Izlasīju atsūtīto zīmīti vēlreiz un pēkšņi apjautu, ka arī es zinu, kas man šo ziņu sūta! :))) Tā raksta tikai kāds man zināms un mīļš cilvēks! :))) Neticami, ka tā pa visam nejauši netā var kādu sastapt. Precīzāk - atkal sastapt!:))) Tā brīnumaini tas! :)) Vēl jo vairāk tāpēc, ka par manu niekošanos ar blogu nezina neviens no maniem draugiem, vai paziņām. Pirms bloga šo to rakstīju uz mazām lapiņām, reizumis lekciju pierakstu pēdējās lapās un pat uz avīžu baltajām maliņām.... bet tas viss parasti kur zuda un pagaisa bez pēdām... Bet notiek jau tā, kā tam ir jānotiek, vai ne? :)) Un kādas dažas domas jau mazliet ap divdesmito novembri vijas...:))))

Vēl viens prieka avots mūsmājās skraida uz četrām kājām, rej un baida Pinci! :))) Iepazīsties - Zorro! Mūsmājās gan tikai uz dažām dienām, bet jau no vakardienas radījis tik daudz smieklu un prieka mūsmājās, ka viņa noteikti pietrūks, brīdī, kad svētdien viņš dosies atpakaļ uz savām mājām... Iespējams ir pienācis īstais laiks mūsmāju sunim.

Ievai liels brīnums par Zorro:))) Turklāt viņa uzskata, ka tas ir kaķis. Varbūt mazliet jocīgs, mazliet dīvains, bet kaķis:D Spītīgi tā arī sauc - Ka (tas viņas leksikā nozīmē kaķis). Abi brāļi cenšas māsu pārliecināt, ka tas tomēr ir suns. Pagaidām gan nesekmīgi... No malas noskatoties raibajā bērnu un dzīvnieku kompānijā man ir grūti valdīt smieklus:)) Pilnīgs haoss virtuvē un dienas režīmā kā tādā:D

Te Ieva cenšas pieglausties jaunajam "kaķim", tātad atzinusi par savējo:)) Tikai mazliet nav aprēķināts attālums...:))

Apkārt notiekošais kaut kādā veidā ietekmē arī mūsu darbošanos. Šodien realizēju jau kaut kad krietni sen byelizabethcat.blogspot.com skaistajā blogā (sazin kāpēc nevaru ielikt saiti) redzētu ideju par dzijas atlikumu, krikumu izmantošanu:))) Mans variants sanāca šāds:))

Ņēmu savu dzijas krikumiņu burku, vienu caurspīdīgo dokumentu kabatiņu, kā arī vienu garāku dzijas pavedienu ar adatu. Nu tālāko jau Jūs sapratāt! :)))

Var mazliet just, ka pie mums ir vējš! :))

Krāsainas, priekpilnas brīvdienas Jūsmājās! :)))