Par un ap svētkiem:))

Nemanot pienācis un aizsteidzies 11. novembris. Nu jau trešo gadu man tas saistās ar svecīšu likšanu Asaru kapos pie tēlnieka Mārtiņa Šmalca 1939.gadā šūnakmenī veidotā pieminekļa. Tāds vienkāršs un sirsnīgs. Turp var aiziet savējo lokā un kādas sveces degt piedomājot par kādu konkrēti, vai par visiem karavīriem kopumā... Bez burzmas un klusumā. Kaut pa visam klusu te nav nekad, jo jūra tepat aiz kāpas...

Atceros, kā turp devāmies pirmo reiz - vējā, lietū. Un tā arī tumsā neradām pieminekli Pirmā Pasaules kara cīnītājiem, tāpēc savas sveces nolikām kapličas tuvumā. Nu ja. Gadās arī tā.
Šoreiz iešana līdz kapiem gan tāda skaļāka sanāca, jo puikiem šķita neprāts tādā svarīgā brīdī mājās atstāt Lari... Pa kapiem gan suns neskraidīja, bet palika uz maiņām puiku gādīgajās rokās:))

Vējš,tumsa, jūra kuļ viļņus un trokšņo. Iedomājos, kā gan toreiz bija. Tā pa īstam. Tiem, kas karoja. Droši vien drēbes bija pievilkušās rudens miglas un lietus, sala rokas. Bet viņi izturēja. Lai mēs dzīvotu labāk.

Jau atpakaļceļā, ejot pa čabošo lapu taku, kādas domas par mīļotā vīrieša omīti. Viņai 11. novembrī dzimšanas diena. Izcila sieviete. Stāstos par viņu klausos kā pasakā, jo viņu pašu šai saulē satikt nav lemts. Un cik man ļoti, ļoti žēl ka tā. Gudra, izglītota un stipra. Marija, tā kura Zentai Mauriņai franču valodu mācīja, tā kura savam vīram, izcilam tā laika ārstam, glīti uz rakstāmmašīnas pārrakstīja lekcijas, lai viņam raiti vestos darbs ar studentiem un vēl paspēja izaudzināt lieliskus bērnus. Tā varētu turpināt un turpināt. Kā katra no mums par savējiem:))) Domās novēlu viņai - daudz laimes! Un man tā bērnišķīgi gribas ticēt, ka viņa sadzirdēja mani:)))

Bet aizvakar, kā jau dzimšanas dienā pienākas, mājās gatavojām torti. :)))
Pa visam vienkāršu, fiksu un galvenais pat bērniem pa spēkam.
Pirmo reizi to nogaršoju māsas Māras mājās:))) un sapratu, ka kā saldummīlis gribēšu šīs tortes recepti:D Kaloriju daudz, bet augļu arī netrūkst! :)))

Praņiku torte.

Tortei vajadzēs:
trīs paciņas šokolādes praņiku (kopā apmēram 750 grami);
4 lielus banānus;
krējumu 800 gramu (ņēmu 20 procentīgo);
vienu glāzi cukura ( var arī mazāk, ja nevēlas tik saldu, jo praņikos tomēr arī ir cukusrs);
rotāšanai izmantoju vienu kivi un kādus 8 mandarīnus.

Tortes gatavošana neaizņem daudz laika - apmēram minūtes 20, ja ir palīgi, tad vēl ātrāk:)))

Praņikus sagriež gareniski 2 – 3 šķēlēs.
Krējumam pievieno cukuru un sakuļ.
Banānus sagriež plānās šķēlītēs.
Katru praņika šķēlīti no abām pusēm pamērcē krējumā (tā, lai praņiki kļūst mitri) un liek vienā kārtā apaļajā tortes formā.
Tad liek vienu banānu kārtu, to pārsmērē ar plānu krējuma kārtu.
Atkal liek vienu praņiku un banānu kārtu. Pēdējā ir praņiku kārta. Virspusi tortei izrotā ar augļiem.

Tad torti ledusskapī iekšā - minimums uz trim stundām, bet labāk protams uz kādām 8. Pēc tam tikai ēšanas vaina:)))

18. novembra vakarpusē Jūrmalā, kopā ar daudziem citiem jūrmalniekiem, radam gaismas ceļu. Tāda kopības un prieka sajūta rodas liekot savas sveces blakus kāda cita jau aizdegtajām svecēm:)))

Nemanot satumst, bet svecīšu liesmiņas silda un priecē garām braucēju acis un sirdis vēl ilgi pēc tam:)))

Vakarā mazs mirklis Rīgā, lai mazliet papriecētu acis vērojot izgaismoto pilsētu. Šoreiz Ievas pēc gan tikai aiz mašīnas stikla. Bet bija jauki arī tā:)))

Skaisti svētki šogad:))) Pats jaukākais, ka ar siltu svētku sajūtu sirdī:)))

Lai priecīgi Jūsmājās:)))