Sniegu un brīnumainos svētkus gaidot::))

Man, kā šim putnam, pārsteigumā izstiepies pa visam garš kakls:D Vai jau tiešām ir sācies decembris? Un pa visam drīz Ziemassvētki būs klāt? :))

Ar katru dienu aizvien biežāk saņemu apliecinājumu tam, ka Ziemassvētki tiešām nav aiz kalniem vairs. Kaut arī no sniega nav ne vēsts. Varbūt tāpēc acu skats aiz vien biežāk kavējas tuvumā esošajās baltajās lietās...:))

Varbūt sniegu var piesaukt šādi:))))

Tamborēju baltas pārsliņas savam un citu priekam un klusītēm ceru, ka uz Ziemassvētkiem balts sniedziņš tomēr būs. Kas gan tie par Ziemassvētkiem bez sniega? :)))

Gribas tās baltās kupenas, sniegavīrus, bērnu sabūvētās sniegabūdas pagalmā, brišanu pa sasnigušu mežu pēc eglītes un pēcāk karsto dzērienu ar mandarīniem...:)))

Kārojas ieraudzīt sarmu kokos un leduspuķes logu rūtīs. Tās pēdējās - vismaz vecāku mājās:))) No rīta sastapt krāsainus putnus aiz loga iekārtajā barotavā...

Mājās vējo priežu smarža - adventes vainadziņš tapa no priežu zariem, šķiet ka tad tam ilgāk nebirst skujas. Bet varbūt tās tikai manas iedomas:D. Jau kuro gadu pie sevis iedomāju, ka vieglāk vainadziņu būtu nopirkt, jo florista talanta manī nav ne grama, bet spītīgi tomēr pinu pati:D un mierinu sevi ar domu, ka ar katru gadu par kapeiku labāk sanāk:)))
Nezinu kā Jums, bet man pēc šāda veida darbošanās paliek pāri zaru gali, mazliet arī skujas. Jau domāju, ka zaru atgriezumus vajadzēs nest uz papīrgrozu, bet tad radās fiksā ideja:D

Pāri palikušos zaru galus un skujas ar savām fiskarenēm sašķērēju mazos gabaliņos un burciņā iekšā, košumam lentes galiņš un smaržu podiņš vannas istabai gatavs. Nezinu, cik ilgi vannas istabā smaržos pēc priedēm, pieļauju, ka neilgi. Bet nekas, nav jau problēmu pēc kāda laika nomainīt - vēji parūpējas, lai rudenī un ziemā zari būtu viegli pieejami:))) Sintētiskos atsvaidzinātājus mūsmājās nelietojam jau sen. Pietiek noiet veikalā gar plauktiem, kuros tie stāv, lai vēlēšanās tos iegādāties zustu uz ilgiem laikiem...

Tiklīdz veikalos uzrodas mandarīni, tā mūsmājās viens otrs no tiem kļūst par adatainu krustnagliņu ezi:D Priecīgi un ar jauku smaržu:))) Kā mazi, omulīgi atgādinātāji, ka skaistākie, brīnumainākie gada svētki vairs nav tālu...:)))

Kamēr es savā nodabā darbojos, darbojas arī citi:)))
Ieva ir pārņēmusi savā varā lielāko daļu virtuves plauktu un skapīšu, par to viņai pašai liels prieks:)))

Laris dauzās ar puikām, bet ieraugot fočiku kļūst kautrīgs un saka - mani lūdzu nebildē, neesmu fotogēnisks:D Bet kurš gan viņu klausa? Puikas jau nu nē:D

Toties kāds cits pozē uz nebēdu:D

Lai gaišs Jums visām brīnumu gaidīšanas laiks! :)))