Vasaras izskaņā:)

Šobrīd neticami klusa māja. Tā pa visam neierasti tas. Pēc vasaras...:)))
Ieva dupsi gaisā uzslējusi guļ pusdienas laiku savā gultiņā - piecēlās reizē ar brāļiem un tēti pirms septiņiem jau. Puiki skolā, mīļotais vīrietis "dresē" kompīšus Gaujienā, Pince aizdevusies savās kaķiskajās gaitās.
Klausos Klasiku un pēc ilgāka laika esmu piesēdusies pie kompīša. Šī nu gan ašā nedēļa bija:)))

Vāzē smaržo Kristiāna ziedi. Ziedi man:)) 29. augusts pirms trīspadsmit gadiem. Ļoti īpaša diena - Kristiāna dzimšanas diena. Neticami ātri skrien laiks.

Tāds īpašs piedzimšanas stāsts:)) Mēnesi ātrāk, bet tomēr laikā:)) Mazliet vēlāk būtu par vēlu. Tuvākā slimnīca remontā, nākamā tuvākā Ērgļiem - Cēsis:D Apmēram 70 kilometri zem riteņiem. Šoferītis māsa:)) Agrs, saulains rīts. Ziedošas asteres, gladiolas dārzos. Daudz un ļoti, ļoti skaistas. Vilciena pārbrauktuve ciet. Tomēr dabūjam atļauju braukt:) Jautājam ceļu uz slimnīcu pirmajai sastaptajai sievietei. Sieviete izrādās vecmāte, kura mazliet kavē darbu...:))) Pēc nepilnas stundas turam rokās Kristiānu:))

Šogad Kristiāna dzimšanas diena Ērgļos. Pietrūkst tikai Guntas un Toma. Kristiāna teksti par fotogēniskumu:D Sazin kur tādus vārdus saklausījies? Tomēr respektēju. Varbūt ROZĀ fočikā kāda bilde tomēr būs:))


Pirms pirmā septembra braucam uz skolu. Braucam parunāties ar klases audzinātājām. Jauka tradīcija manuprāt! Iespēja parunāt ar skolotāju nesteidzoties. Kopā ar vecākiem un bērnu:)) Izrunāt vasaru. Izrunāt nākamo skolas gadu. Protams tikai lielos vilcienos. Saplānot ārpus stundu pulciņus. Saplānot savas mācību sekmes atbilstoši savām spējām. Parakstīt līgumu ar skolotāju un vecākiem, ka pirmā mācību pusgada sekmes atbildīs solījumam. Pirms parakstīšanas vēlreiz vērtējošs acu skats pār atzīmju ailīti. Man prieks, ka nesola pa tukšo.

Prieks, ka puikām laba SKOLA, skola, kurā strādā SKOLOTĀJI. Sajūta, ka skolotājs ir sasniedzams un runājams jebkuram bērnam, vai vecākam jebkurā laikā ( nu gluži nakts stundas es šeit nedomāju:D )

Sarunu noslēgumā puikām tiek katram no savas skolotājas ielūgums. Ielūgums uz pirmo septembri! :)))

Tad vēl īss mirklis un pirmais septembris klāt:))) Omītes dāvātie ziedi smaida lielajā krūzē - lai smaidīgs mācību gads gan lieliem, gan maziem, gan TUVUMĀ, gan TĀLUMĀ:)))

Bērnu čalas skolas pagalmā. Vecāku saruniņas. Direktores teiktais, ka skola par skolu kļūst tikai tad, kad šeit parādās bērni:))) Svinīgas runas, pirmklasnieki sestajiem pie rokas - Kristiānam puika mazs:)) Kopīga fotogrāfēšanās ar jautru un nebēdnīgu fotogrāfu. Gribu redzēt bildes - kādas tās būs sanākušas no augšas, no otrā stāva palodzes... un tad jau pirmā stunda katram savā klasē - sākumā ar vecākiem, pēc tam bērniem vieniem pašiem.

Vecāki gaidot bērnus našķojas un smejas skolas sporta namā:))) Pa vidu visiem kā laipna nama māte skolas direktore. Viņa pazīst visus - gan vecākus, gan mazos brāļus un māsas. Un katram viņai atrodas ko pateikt. Ieva saruniņā gandrīz izplūkā puķu pušķi...

Kad apnīk našķoties, sporta zālē var paskatīties pagājušā gada bildes. Jauki mirkļi, kuros prieks atgriezties:))))

Un tad jau pirmās šī gada pusdieniņas paēduši uzrodas skolasbērni:))) Ar dienasgrāmatām! :)))

Kaķis mūs mājās sagaida mazliet apvainots. Kā tad bez viņas uz skolu braucām?

SKAISTU UN DARBĪGU SKOLAS GADU VISIEM SKOLAS BĒRNIEM UN VIŅU VECĀKIEM! SAULAINAS BRĪVDIENAS! :)))

Te pat Jūrmalā:))

Saulainas dienas vilināt vilina laukā. Un es ļaujos:)) Šoreiz ejam uz jūru.

Otru reizi mežrozītes zied siltu rudeni solot :))

Sārti auglīši kā draiski bērni pazarēs sakāpuši:))

Viens otrs no tiem nokļūst manā maisiņā. Tējai:))) Mūsmājās tā tiek lasīta ik rudeni jau no bērnu dienām... :))) ziemā, kad saaukstēšanās nāk ciemā, tad tēja šī ātri ļauj justies labāk:))

Spilgts, savdabīgs soliņš, uz kura piegurušiem kājas pūtināt...:))) Krāsa tāda - acis ierauga ātri:)))

Jūra kā slinks suns. Sagaidot tik pāris viļņus krastā sūta...

Ragaciems tālumā. Ar visu bāku:))

Baļķis sazin kādus ūdens ceļus peldējis līdz atpeldējis un atgūlies slapjos sānus sasildīt...

Mana uzticamā līdzgaitniece:))

Kolka :))

Svētdien sagaidīju ciemos draudzeni:)) Prieks satiekoties silts un bezgalīgs kā saulaina sega:))) Un kā gan savādāk, ja draudzene no studiju gadiem. Iepazināmies iestājpārbaudījumos un no tā laika esam viena otrai. Ne vienmēr fiziski blakus un tomēr BLAKUS, LĪDZĀS...:))) Atliek vien piedomāt, kur viņa zudusi - atskan telefona zvans, vai e pastā iekrīt vēstulīte. Tā mazliet brīnumaini un neizskaidrojami. Bet tā vienkārši ir:)))

Mūsu doma parādīt Sandrai Kolku kļūst par īstenību, jo lietus nelīst un citu šķēršļu nav:))) Draudzene tiek nostādīta fakta priekšā - Mēs braucam uz Kolku:)))

Kolka fantastiski skaista! :))) Gaisā mazliet smaržo pēc rudens un ilgām...:))) Vai varbūt Ilgām. Tā cita fantastiska vieta pa visam citā Latvijas pusē....

Brūklenes. Sākumā dažas. Meža vidū ne saskaitīt:))) Bet šoreiz mūsu plānos nav lielā ogošana. Tik vēderpriekam:)))

Sēnes:)) visdažādākās, kaut kadrā tikušas vien bērzlapes:)))

Sandra smej un meklē vēl kādus Kolkas meža brīnumus:))) un atrod ar - gaileņu paklāja izskatā:)))

Virši, virši... skaisti. Citu vārdu nav:)))

Jūra. Jūra, kura Kolkas ragu pievākusi sev. Vismaz lielāko daļu. Palicis vien mazumiņš. Viļņi rotaļājas un skrien krustā... Sandra brīnās. Un man liels prieks par viņas PRIEKU:)))

Un vēl kāds brīnums - šaurknābja pūslītis:)) Tik smalks, tik trausls un nekad neredzēts:)))

Manās bildēs īsti nenoķerts, te http://wildpranks.blogspot.com/2010/08/saurknabja-puslitis.html labāk aplūkojams:))) Ir taču skaists, vai ne? :))) Man sazin kāpēc Blogu Dievs neļauj izveidot saites:(


Stundas aizrit nemanāmi un vakarpusē pat Ieva brīnās - kur gan palicis jautrais ciemiņš?

Vakarā ejot staigāt pa Zemeņu ielu notiek vēl kāds brīnums:))) Garām iet kāda sieviete un piedāvā savā dārzā salasīt plūmes. Vienkārši tā pat vien. Prieka pēc:)))

Jauku, prieka pilnu vakaru arī Jums! :)))

Lietus sajūta. Mākoņi mazliet rozā. Tā ļoti mazliet. Ja ieskatās:)))

Ieva ēd pati. Lielajiem tik mazliet jāpalīdz:))) Gudrs pieaugušais izdomājis DIVAS karotes:))))

Ievas ēdiena burciņas. Jūrkalnes akmentiņi. Kopā saliekot kļuva par svečturiem. Sveces tējas:)) Kāpēc tējas sveces? Varbūt tomēr kafijas?:)))

Kristiāna lasāmā grāmata. Uz vienu dienu kļūst mana... Aizraujoša pasaule kokā ar maziem, mazītiņiem cilvēciņiem. Aizraujos tā, it kā man būtu 12:D

Taša mazajai Madarai. Uzprasās uz sārti oranžām pīlādžu ogām. Oranžais aiz vien biežāk ienāk prātā. Kas tad nu? Laikam tuvojas rudens:D

Čikāgas piecīši Valmierā. Laikam gribējām noķert aiz astes sen pagājušas izjūtas. Tomēr nenoķērām:( Kaut kā pietrūka....

Mazie Pekšņi:)))

Lietus un saule vienuviet:)))

Skan - Ir septiņi no rīta Rīgas ielās....:)) dungojam līdzi,Ieva MAZLIET uzdejo zem kokiem:D Brīžiem galva uz leju, brīžiem kājas:DD

Alberta Legzdiņa teksts pirms kopīgas dziedāšanas ar Pekšņu meitenēm - skaistas astoņas princeses un es te tāds kā apburtais krupis! :)))) To intonāciju vēl tagad nespēju aizmirst. Bija jāsmejas! Tā, ka pēc tam vaigi jūt:)))


Ārpus bildēm paliek mazā Lielā Juta:)))
Juta no Valkas - meitēns kā no gaisa pēkšņi uzradās pie Ievas ratiem. Sasveicinājās ar mums un lūdza atļauju pavizināt Ievu. Atļāvām, kaut galvā pirmajā brīdī visādas dumjas domas:D Tās gan tiek fiksi padzītas. Un man pat kauns, ka tādas domas kaut uz mirkli manā galvā vietu atradušas....

Juta:))) Mīļa un bezgala droša meitene. Šķiet pastarīte lielā ģimenē. Ieva tiek izvizināta tik uzmanīgi un no visas sirds:)))) Tā to spēj vien astoņus gadus liela meitene:))) Tagad braucot cauri Valkai tā būs Jutas pilsēta:)))