Šad tad vasarās izmantoju izdevību un braucu mīļotajam vīrietim līdz uz Gaujienu. Viņu turp aicina darba lietas, mani - Gaujienas neizskaidrojamā burvība...
Gaujienas muižas brūža drupas.
Turpat nedaudz tālāk vecās pilsdrupas. Kad kārojas mazliet vienatnes...
Viena no manām mīļākajām vietām Gaujienā ir Gaujienas pils. Tā piederējusi senai un pazīstamai dzimtai - Vulfiem. Jā, jā tiem pašiem Vulfiem, kuri saimniekoja Aumeisteros, Cesvainē, Bormaņos un daudzās citās muižās. Progresīvi domājoši cilvēki, nebaidījās no jaunām lietām, gluži otrādi. Voldemārs fon Vulfs bija pirmais vācu barons Latvijā, kurš iegādājās automašīnu un pēc pāris gadiem noorganizēja pirmās auto sacīkstes baroniem. Un pats šajās sacīkstēs uzvarēja:D
Nevarēju Jums neparādīt šos:)))
Gaisīgi un romantiski rotājumi darināti no vienreizējām plastmasas glāzītēm un nomizotiem koku zariem. Dekori nostiprināti traukā ar sīkiem akmentiņiem. Skaisti un šai vietai ļoti piestāv:)))
Pils celta vēlīnā klasicisma stilā.Tās kāpnes sargā divi mīlīgi lauvas:))
Vecās kolonnas auklē putnu mazuļus, bet pati pils šobrīd audzina cilvēku bērnus:)))
Pils priekšā kā senos laikos kopts apaļas formas zāliens. Kādreiz pašā vidū bijuši divi kastaņi. Bet pils dienvidaustrumu pusē bijis daudzu meiteņu sapnis - rožu dārzs ar strūklaku:))) Manuprāt - tas taču varētu kādreiz atdzimt arī mūsdienās... Nu tā pat kā Rundālē.
Romantiskie pils balkoni saglabājušies līdz mūsdienām.
Diemžēl pils otrā pusē izbūvētā veranda ar vitrāžām nav saglabājusies, tās vietā tagad ar margām ierobežota terase un kāpnes no kurām var redzēt "Anniņas":)
Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas" - kādreizējā muižas aldara māja, gan vairs ne tā senā, bet kopija, jo 1988. gada pavasarī veco ēku nopostīja uguns.
Nogāzē pie Anniņām ir estrāde, kurā notiek daudziem tik mīļās Vītoldienas. Savā ziņā - Dziesmu svētki:)) Un arī avotiņš.
Vecie gaujienieši stāsta, ka šis ir senlatviešu svētavots.
Ūdens avotiņā patiesi ir dzidrs, gards un spirdzinošs:))
Šajā pils pusē bijusi dārznieka valstība ar siltumnīcām un lielu dārzu.
“… Te katrs cinītis un egle katra
man ceļa somā ielika kaut ko.” - tā reiz Vācietis rakstīja par Gaujienu.
Kādreiz dārznieka māja, tagad skolas internāts.
Kādreizējā muižas klēts.
Šī ir bijusi ugunsdzēsēju māja, jeb špricmāja. Ēkas galā šobrīd ir informācijas cents, pa vidu bibliotēka un ja nemaldos - bāriņtiesa.
Ieva raugās uz kādreizējo kučiera māju.
Te mājvietu atradusi stārķu ģimene un neliels veikaliņš. Kučiera ēkai vidū bija iebūvēts pulkstenis, lai muižas ļaudis varētu zināt pareizu laiku.
Interesanti ir tas, ka gan pili, gan kučiera māju projektējis cilvēks, kurš pēc izglītības nav bijis arhitekts. Viņš vien bijis labos draugos ar Vulfu un viņam ļoti patikusi Gaujiena. Es teiktu, ka viņš ir bijis romantiķis:))
Man prieks, ka tik daudzas ēkas no Gaujienas muižas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Bet baronu Vulfu kapliču nopostīja padomju laikā - astoņas kollonas no baronu dzimtas kapličas tika paņemtas un aizvestas uz Alūksni, lai izgreznotu parku pie dīķa... tā tās stāv tur vēl šodien...
Lapeglēs žūžo viegls, vasarīgs vējiņš, dūc bites un kamenes...:))
Un tā jau deviņus simtus gadu...
Mazs paradīzes stūrītis zemes virsū:)) Tā pa visam nemanot iemīļots.
Par Gaujienu vairāk vari izlasīt Te:)))
Vai šajā skolotāja Harija Grāvja sarakstītajā grāmatā:))) Uz grāmatas vāka redzama Gaujienas pils. Es aizrāvos ar pils skaisto detaļu bildēšanu, ka pa visam piemirsu nobildēt tās kopskatu:D