Jūrmalā vasarīgs siltums, ziedošas pienenes, dūcošas kamenes dzeltenām kājām, putnu steidzīga rosīšanās zālē...
Istabās smaržo bērnu dāvinātie ziedi, gan svētdien saņemtie, gan citu dien...
Katrai māmiņai tas ir īpašs mirklis - saņemt ziedus no sava bērna. Man, sentimentālai būtnei, šādos brīžos jāsavaldās, lai aizkustinājumā nesāktu birdināt asaras... Pieļauju domu, ka ne man vienai tā.:)
Ziedus man patīk salīdzināt ar cilvēkiem. Bet varbūt otrādi. Cilvēkus ar ziediem.
Tu plāno, ej un dari, bet kāds nolemj, ka viss tomēr būs savādāk. Pavisam savādāk.
Kad Tu pēdējo reizi biji pie ārsta? Pat ne tāpēc, ka kaut kas sāp. Vienkārši profilaksei? Atbildes būs dažādas.
Varu atzīties, ka pati pie ārstiem eju reti. Pieņemu domu, ka esmu vesela un viss ir oki. Un tā arī ir. Vismaz tā šķiet.
Brīdī, kad uzzināju, ka viena no manām draudzenēm ir slimnīcā ar diagnozi, kuru neviens nevēlas dzirdēt, jo tā ir kā nāves spriedums, nu vismaz pirmajā brīdī noteikti tā šķiet, man zeme sašūpojās zem kājām. Nespēju pieņemt, ka rudmatainajai, dzīvespriecīgai meitenei, kura man atgādina saules puķi var būt kaut kas tik nopietns. Nu ne jau viņai - tik jaunai, tik priecīgai...
Vēl pirms gada mēs kopā smējāmies, ka kaut kad - blakus divām gaišmatainajām māsiņām sēdēs mazs Jēkabiņš... Sapņojām, ka viņai pēc dažiem gadiem būs sava vismaz gadsimtu veca māja gleznainajā Pārdaugavā...tā varētu turpināt un turpināt... es no visas sirds ceru, ka varēs turpināt un turpināt, ka šis gads ir tikai tāds pārbaudījumu gads Edītei. Varbūt, lai mazliet piebremzētu savu straujo darbu karuseli un padomātu par sevi, par savējiem.
Divas citas draudzenes aprīlī ir sakravājušas savus čemodānus. Un aizlidojušas no Latvijas. Viena uz īsāku laiku, otra iespējams uz visiem laikiem...
Liene atgriezīsies, viņā tāds gaišums staro, kā no baltajām lillijām. Pati trausla, bet vienmēr piedomā par citiem... viņai šī aizbraukšana grūta, vēlēšanās atgriezties atpakaļ neizmērāma...
Ar Mariku pirms aizlidošanas runājot, mazliet skumji iesmaidījām par pārdevējas jautājumu brīdī, kad tika pirkts čemodāns.
Brauksiet atpūsties? Vai pa visam prom?
Droši vien šobrīd Latvijā ienesīgs bizness čemodānu tirgošana...tāda doma ienāk prātā.
Zinu, ka viņai tas nebija viegls lēmums tā ņemt un aizbraukt. Reizēm nav īpašas izvēles. Ja aiz Tevis ir Tavi bērni...un nav ne viena cita pleca blakus uz kuru paļauties.
Marika man atgādina sarkanu magoni, šķiet viņa pat visgrūtākajos apstākļos spēs izķepuroties, smieties un izskatīties satriecoši labi! :))
Vēl viena draudzene šobrīd atdod savas mantas, lai paturētu tikai mazumiņu un dotos dzīvot uz klosteri ārzemēs. Tas nav tāds mirkļa vājums. Šis lēmums ir pieņemts jau agrāk, bet izpildīts tiek tieši tagad. Tā nav neizglītota meitene, gluži otrādi...
Varbūt šī lēmuma nebūtu,vai tas būtu mazliet cits, ja bērnībā blakus būtu bijuši vecāki vai vecvecāki, bet viņa bija viena starp daudziem bērniem, kuriem apstākļi tādi paši...
Viņas dēļ esmu domājusi, vai par mātēm var saukt visas sievietes, kurām piedzimuši bērni... no otras puses - nekad nevar zināt kāpēc tieši tāda sievietes izvēle. Un vēl jau arī vīrieša izvēle...
Sandra asociējas ar mežrozīti... skaista ne tikai ārēji. Un tik retajam lemts tuvu būt. Ja vajadzēs aizstāvēt sevi, vai citus - izmantos visus ērkšķus un lapas turklāt.:)
Ir grūti tā palikt un noskatīties kā meitenes izklīst uz visām pusēm. Un jaunas satikšanās tik drīz mums vairs nebūs un kas zin, vai vispār būs... vismaz visām kopā šķiet ka ne.
Vēl jau gan atliek cerība, ka tiksimies vecumdienās kaut kur Parīzē:D
Jā, ir par ko padomāt! Lai viņām visām bez izņēmuma labi klājas!
AtbildētDzēsttraki, ka tā - tāds skaists puķu dārzs jums kopā bijis :) Manas draudzenes ir tepat tuvumā (nieka 15 minūšu attālumā), bet neesmu viņas redzējusi jau gadiem :(, vēl ilgāks laiks ir pagājis, kad visas kopā esam satikušās - nav laika :((( Vai nav muļķīgi tā izniekot laiku, ko varējām pavadīt pavisam savādāk???
AtbildētDzēstjā liek drusku padomāt.
AtbildētDzēstun novērtēt to ka draudzenes ir tepat un visas :)
Tavs puķu dārzs paliek retāks, bet turpina priecēt acis pārceļoties citur,cerams,ka atlabs arī savārgušie zari.Tu mani ļoti aizkustināji tik skaisti to visu uzrakstot.Tev bijis grūts brīdis,bet viss dzīvē notiek uz labu.Un šīm puķēm vajag citu augsni,pieņem, ka tā būs labāk viņām un tad jau atradīsies risinājums attiecību saglabāšanai!
AtbildētDzēstMīļš paldies Jums meitenes! :))
AtbildētDzēstKad dzīvē notiek šādi, tad gribot negribot uzrodas jautājumi sev pašai... Kāpēc tieši tā un ne citādi.
Atbildes var būt sazin cik, bet vai pareizas? Nu ja. Tā vienkārši notiek.
Un varbūt vairāk piedomāt pie tā, kas Tev ir dots. Jo nav jau teikts, ka dots uz visiem laikiem, varbūt tik uz īsu brīdi.
Varbūt mazliet muļķīgi, vai bērnišķīgi, bet nu jau kādu laiku no rītiem ejot dušā (gandrīz vienīgais brīdis, kad varu parunāt pati ar sevi neviena netraucēti:D) domās pasaku paldies par visu kas man dots. Un izrādās, ka tas ir tik daudz.
Aija - visvairāk šobrīd piedomāju par Edīti. Ar pārējām meitenēm viss būs labi, jo par savām izmaiņām dzīvē tomēr vairāk vai mazāk lēmušas pašas...
Inesīt - varbūt laiks Tev viņām visām uzrīkot vienu pavasarīgi vasarīgu satikšanās vakaru...:))
Madara - ir tik riktīgi forši, ka Tavas meitenes ir Tev apkārt! Varbūt arī neskādētu kāda meiteņu pasēdēšana;))
Maija - ceru, ka daļēji līdzēs nets:))) Un varbūt arī lidmašīnu biļetes...:)))