Maza blēņošanās ar tušu

Vakar dienas lielāko daļu lija lietus. Reizēm ir jauki tā.:))
Abas ar Ievu kādu brīdi gulējām uz virtuves siltās grīdas un pa stikla durvīm lūkojāmies saplaukušā bērza lapotnē. Ievas acīs bija tāds brīnums:) Gan par lapām, gan par lietus lāsēm un to radīto mūziku... Mazliet apskaužu Ievu. Viņai VISS ir TĀDS brīnums! :)))

Klausoties lietus mūzikā Ieva aizmiga. Un es šajā brīvbrīdī nedaudz pablēņojos ar tušu. Kāpēc? Vienkārši tā pat vien:)) Sen nekas tamlīdzīgs nebija darīts.


Uz zīmēšanas vai rasēšanas papīra vienas malas uzpilina palielu tušas pilienu.Tad to pietuvina lūpām un sāk pūst. Tuša izplūst pa papīru un bieži vien izplūstot veidojas koka stumbram, vai krūmam līdzīgs siluets.:))

Pēc tam ar rakstāmspalvu mazliet pazīmēju ko līdzīgu lietus pilieniem. Laikam lietus ietekmē tā:D Šodien droši vien tie būtu ziedi:))

Un šis otrs tušas piliens izplūdušā veidā:))

Atceros, ka puikiem patika ar tušu šādi darboties, Ievai gan vēl jāpaaugas...:))

Te mazliet savādākā veidā iegūts tušas zīmējums.

Ņem divas papīra lapas. Uz sērkociņa viena gala uztin diegu un iemērc tušā. Tad diegu atritina un izkārto uz vienas papīra lapas. Otru papīra lapu pārsedz pāri pirmajai lapai, uzliek virsū kreiso roku un pietur lapu. Ar labo roku velk aiz diega gala uz savu pusi.

Re, zīmējums uz otras lapas. Gandrīz tāds pats kā pirmais, tikai spoguļattēlā.

Uz manu blēņošanos no augšas nolūkojās Pince. Laikam tādu izklaidi īsti nesaprata:D

Ieva gan saprata! :))) Pēc pamošanās bija gatava piedalīties tāda veida mākslā "ar visām četrām", ja vien es ļautu...:)))