trešdiena, 2012. gada 25. jūlijs

Manas bērnības karameles:)





Arbūzu laiks  nemanāmi nomaina zemeņu laiku.

Zemenes gan nezūd pa visam, tās iekārtojas saldētavā līdz kādam brīdim, kad atkal kārosies sajust zemeņu smaržu. Mūsdienās tas ir tik vienkārši:)



Kārtojot savus plauktus atradu sazin kad nopirktus krāsainus kreļļu "akmentiņus".  Man tie atgādina krāsainās bērnības karameles, kuras mamma pirka caurspīdīgā, čaukstošā maisiņā. Tādas mazas un reizēm salipušas pa vairākām kopā. Vienu paciņu mums visām trim. Šķiet, ka tur nebija tikai zilu karameļu. Zaļas bija noteikti:)



Ietamborēju krāsainos "akmentiņus" Ievai krellēs un rokassprādzē.







Ievai varbūt tās būs vienkārši krelles, man -  manas bērnības krāsainās karameles:D



Bet to, kas pēc gadiem būs Ievas atmiņās laikam varu tikai minēt... Iespējams, ka ne krelles, ne končas, bet gan brāļu  bumba:)
Jā, bērnības atmiņas...:)))

6 komentāri:

  1. Bet varbūt atmiņās būs šī smukā kleita, kas viņai tagad mugurā :)

    AtbildētDzēst
  2. Cik jaukas krellītes!Es arī atcerējos karameles,to garšu mutē!Skatos Ieva arī būs sportiska meitene, brāļu spēles apgūstot!

    AtbildētDzēst
  3. Aiju, varbūt Tev taisnība! Varbūt tā tiešām būs kleita:))
    Maija - žēl, ka tādas končas vairs neražo, vai ne? ;) Zini, Ievai jau kā divu brāļu māsai jau nekas cits neatliek:D Visādas brāļu izdomātas rotaļas - ķer, met, skrien... Bet gan jau arī Tavam meitēnam iet līdzīgi:))))

    AtbildētDzēst
  4. atmiņas tomēr nav laba lieta - tās nenovēršami liek saskumt...
    Nez kur es biju, ka tādas karameles neatceros? Laikam karameles bija tik nevērtīgas manās acīs, ka izņemot bārbelītes neko citu īsti neatminu... :)

    AtbildētDzēst
  5. Vai tās končas nesaucas jūras akmentiņi? ja tā, tad kaut kas līdzīgs ir joprojām :) tikai ar riekstu vai rozīni iekšā.
    krelles vienkāršas, bet tik skaistas, ka arī tādas sakārojās. :)

    AtbildētDzēst
  6. Inese - varbūt tikai tā pa visam mazdrusciņ ar atmiņām tā:))) Ai, bārbelītes man bija bibliotēkas končas. Ejot no skolas nopirku vienu paciņu bārbelīšu, tad gāju uz bibliotēku un tad uz mājām. Nu tas ceļš bija ļoti garš ar grāmatu un končiņām:D Kaut reāli tikai minūtes piecas ejamas:))
    Elīna, zini, neatceros, kā viņas sauca, bija tādas gandrīz caurspīdīgas, nu kā mazas, krāsainas podziņas. Jūras akmentiņi tie noteikti nebija:))
    Par krellēm - manuprāt pirku Timari tos krāsainos kreļļu akmentiņus par pārdesmit santīmiem:)))

    AtbildētDzēst