Vienvakar braucām uz Ķemeru mežu vizbulītes lūkoties:))) Varētu teikt, ka tas ir mūsmāju pavasara rituāls. Ne jau lai saplūktu klēpjiem šo mazo, trauslo ziediņu ar smalko aromātu. Nebūt nē! Braucām izbaudīt mirkli un cilvēka maz skartu dabas stūrīti:)))
Zemu jānoliecas, lai sasmaržotu vizbulītes. Savā ziņā lokanuma un muguras inventarizācija:D Konstatēju, ka ar abiem ir ok.
Šur tur starp zilajām ir arī pa kādai baltajai:)))
Sazvanīju Danielu un viņš atbrauca kopā ar drauga tēti. Lielais džips tomēr mūs šoreiz nespēja glābt. Trose velkot satrūka vairākas reizes, bet mūsu auto neizkustējās ne par metru.
No savām netālajām mājām atnāca vietējais tālbraucējs šoferis Anatolijs. Piedāvāja palīdzēt sameklēt traktoru. Traktoru atrada, bet pats traktorists nozudis nezināmā virzienā... Jāgaida rīts, jo kļuviss pa visam tumšs. Braucām mājās ar draugu auto un kaut kā neticējās, ka tas tiešām notiek ar mums. Ka auto tiešām tā arī palika uz mazā meža celiņa lielā dubļu peļķē. Viens pats pelēcītis tumsā:D
Gustava tētis iesmēja, ka tādā vietā auto labāk atstāt neaizslēgtu, ja kāds gribēs tikt iekšā, vismaz logi paliks veseli. Tobrīd atcerējos par savu fočiku, kurš rātni guļot palika uz sēdekļa...
Mājās, ēdot vakariņas, apsmaidījām šo situāciju. Parasti, kad filmās rāda ko līdzīgu nešķiet īsti ticami. Bet šoreiz arī mums pilns komplekts - gan izlādējās mans telefons, gan fočiks,daudz netrūka, ka vispār būtu palikuši bez telefona sakariem, nebija līdzi nekā ēdama Ievai un normālas lāpstas vietā auto bagāžniekā bija vien mazā sniega lāpstiņa... Pietrūka vien lielā, pelēkā vilka mežā vai septiņu laupītāju:D Un labi ka tā. Man tomēr labāk patīk laimīgas beigas:))) Un tādas tās arī bija - otrā rītā atbrauca traktors un pāris minūtēs mūsu auto izvilka. Pēc kārtīgas auto mazgāšanas nekas vairs neliecināja par dubļu vannām Ķemeros:D
Brauciet prātīgi pa meža ceļiem, draugi!
o, jā, meža ceļi ir meža ceļi. Labi ka viss tā labi beidzies. Un te es domāju vairāk ne par mantisko cik par cilvēcisko!
AtbildētDzēstbet nu mežā atstāt mantas mašīnā ir 100x drošāk nekā pilsētā. Kurš tad naktī pavasarī pa mežu staigā lai mašīnas apzagtu?? :D :D
Vai kādi pārdzīvojumi!Labi, ka beigas laimīgas!Un spriežot pēc bilžu esamības arī fočīgais jūs sagaidīja!Es protams piekrītu, ka galvenais ir cilvēciskais faktors, bet arvien biežāk saprotu, ka visādi mantiskie faktori mēdz ļoti stipri iedragāt cilvēciskos!
AtbildētDzēstDace! Tev taisnība par mežā atstāto mantu drošību! :)) Vien mani mazliet bažīgu darīja tas, ka mežs atradās Ķemeros un tur diezgan daudz kas ir sapostīts un pat nopostīts. Protams ne vienā dienā, bet... un diez vai tāpēc, lai kaut ko svešu paņemtu sev, drīzāk tā ir postīšana postīšanas pēc, lai cik bēdīgi tas arī nebūtu. Man pat šķiet, ka vienā otrā Ķemeru rajonā var filmēt filmas par karu, vai pēckara dzīvi.
AtbildētDzēstBet patiesībā uz šo savu iestigšanu mežā skatījāmies kā uz piedzīvojumu. Tagad kaut kur braucot iesmejam, ka pa mazajiem celiņiem jābrauc prātīgi, lai neiestigtu kā Ķemeru mežā:))
Maija - beigas tiešām bija labas! :))) Nekas nebija ne pazudis, ne sapostīts! Un pat fočiks gozējās uz sēdekļa tajā pašā vietā, kur viņu aizmirsu:D Šis piedzīvojums uzdāvināja mums pazīšanos ar vienu traktoristu un vienu tālbraucēju šoferi! Un tas nav maz:))