Vēl pirms kāda brīža Lieldienas šķita tik tālu, bet nu jau attopos, ka tās pavadītas... Visā visumā raibas dieniņas:))
Bilžu gan no Lieldienām nav nevienas :((, vismaz pagaidām - Ieva no galda nemanot nočiepusi fočika atmiņas karti, kuru savā neapdomībā uz reiz neieliku datorā. Notiek meklēšanas darbi, bet pagaidām nav izdevies rast Ievas atmiņas kartes slēptuvi. Sevi mierinu ar domu, ka vismaz fočiks nav noslēpts:D
Mūsmājās sniegainās Lieldienas zaķi ievilināja mājā - viņš savas olas bija paslēpis istabās, un dažas šokolādes olas pat kaķim domātajā zālē. (Šī bilde gan jau mazliet senāka, tagad zaļumi ir jau pamatīgi apgrauzti:D ) Ievai par to lielie brīnumi, puikām - smiekli par māsas sejas izteiksmi:D
Bet šo dienu lielākais pārdzīvojums gan man gan laikam saistās nevis ar Lieldienu svinēšanu kā tādu, bet ar Lari. Pastaigas laikā ar Danielu, viņš paspēja aizšmaukt pakaļ kaķim un atpakaļ nenāca ne lūdzams. Vienu vārdu sakot - pazuda pie jūras krūmos. Visi kopā gājām meklēt, izložņājām krūmus, pamestu māju pagalmus, sīkās piejūras ieliņas, bet bez rezultāta. Jau paspējām apcerēt bēdīgāko variantu - ka sunci vairs neredzēsim...Tad iedomājos, ka jāieliek netā sludinājums par aizbēgušu bīglu. Stundas laikā bēglis atradās! :)))) Paldies jaukajiem cilvēkiem, kuri savā vaļā skrienošo suni notvēra un mums piezvanīja. Atkal ieraugot Lari, gribēju viņu sabučot, manas domas mazliet mainīja vien viņa elpa:D - laikam krūmos bija pacienājies ar vecām zivīm:D
Pirms pašām Lieldienām tapa pavasarīgi karodziņi.
Noskatīti un iemīļoti pie Laines http://mammasrokas.blogspot.com/2012/03/milie-darbi.html, vien malu apstrādei ņēmu palīgā robainās šķēres. Iespējams, ka tā nebija laba doma:D Šķēres noberza pirkstus, tā ka kādu laiku staigāju ar plāksteriem uz pirkstiem...laikam jāieeļļo tās un tad griezīs vieglāk!??
Taču tā nebija vienīgā bēda:D Karodziņu virtene bija domāta mūsu mazajai, smaidīgajai draudzenītei Ketijai, kurai ne tikai Lieldienas jāsvin, bet mirklīti pirms tām arī pirmā dzimšanas diena...:)))) Man šķita, ka virtene, lai tā smuki izgludināta nonāktu pie jaunās saimniecītes, pirms tam būtu jāizmazgā veļasmašīnā vissaudzīgākajā režīmā. Ieliku maisiņā un liku mazgāties. Pēc tam atverot maisiņu nevarēju vien beigt sevi strostēt par tik neprātīgu ideju. Visa virtene bija samudžinājusies:(( Nācās pārtaisīt...
Te procesā - viens virtenes gals jau kārtībā, otrs vēl tikai top un tāpēc piesaistīts šujmašīnai. Galu galā viss beidzās labi. Bet atcerēšos mūžam, kā un kam šuvu pirmo karodziņu virteni:D
Pirmssvētku noskaņās sadomāju "uzprišināt" Ievas mājas krekliņu. Apspriedos ar Ievu un aiziet!
Rezultātu Ieva pārbauda.
Tā ļoti cītīgi pārbauda...
Un tad - var jau manīt, ka ne vairs zaķis, bet nebēdnības prātā:)) Pēdējā laikā to sevišķi daudz un liela daļa no tām saistīta ar kāpšanu - jo aukstāk, jo labāk:D Ir iemēģināta virtuves skapīšu augšējā atvilktņu rinda, arī savā krēsliņā ierāpjas bez problēmām, ja vien ir atrasta kāda lieta uz kuras mazliet pakāpties. Un ne pa visam nelīdz vārdiņš - nedrīkst. Pēc mirkļa tas jau ir aizmirsts un Ieva kāpj atkal...
Kā Jūsmājās ar augstkāpējiem/ augstkāpējām?
Bilžu gan no Lieldienām nav nevienas :((, vismaz pagaidām - Ieva no galda nemanot nočiepusi fočika atmiņas karti, kuru savā neapdomībā uz reiz neieliku datorā. Notiek meklēšanas darbi, bet pagaidām nav izdevies rast Ievas atmiņas kartes slēptuvi. Sevi mierinu ar domu, ka vismaz fočiks nav noslēpts:D
Mūsmājās sniegainās Lieldienas zaķi ievilināja mājā - viņš savas olas bija paslēpis istabās, un dažas šokolādes olas pat kaķim domātajā zālē. (Šī bilde gan jau mazliet senāka, tagad zaļumi ir jau pamatīgi apgrauzti:D ) Ievai par to lielie brīnumi, puikām - smiekli par māsas sejas izteiksmi:D
Bet šo dienu lielākais pārdzīvojums gan man gan laikam saistās nevis ar Lieldienu svinēšanu kā tādu, bet ar Lari. Pastaigas laikā ar Danielu, viņš paspēja aizšmaukt pakaļ kaķim un atpakaļ nenāca ne lūdzams. Vienu vārdu sakot - pazuda pie jūras krūmos. Visi kopā gājām meklēt, izložņājām krūmus, pamestu māju pagalmus, sīkās piejūras ieliņas, bet bez rezultāta. Jau paspējām apcerēt bēdīgāko variantu - ka sunci vairs neredzēsim...Tad iedomājos, ka jāieliek netā sludinājums par aizbēgušu bīglu. Stundas laikā bēglis atradās! :)))) Paldies jaukajiem cilvēkiem, kuri savā vaļā skrienošo suni notvēra un mums piezvanīja. Atkal ieraugot Lari, gribēju viņu sabučot, manas domas mazliet mainīja vien viņa elpa:D - laikam krūmos bija pacienājies ar vecām zivīm:D
Pirms pašām Lieldienām tapa pavasarīgi karodziņi.
Noskatīti un iemīļoti pie Laines http://mammasrokas.blogspot.com/2012/03/milie-darbi.html, vien malu apstrādei ņēmu palīgā robainās šķēres. Iespējams, ka tā nebija laba doma:D Šķēres noberza pirkstus, tā ka kādu laiku staigāju ar plāksteriem uz pirkstiem...laikam jāieeļļo tās un tad griezīs vieglāk!??
Taču tā nebija vienīgā bēda:D Karodziņu virtene bija domāta mūsu mazajai, smaidīgajai draudzenītei Ketijai, kurai ne tikai Lieldienas jāsvin, bet mirklīti pirms tām arī pirmā dzimšanas diena...:)))) Man šķita, ka virtene, lai tā smuki izgludināta nonāktu pie jaunās saimniecītes, pirms tam būtu jāizmazgā veļasmašīnā vissaudzīgākajā režīmā. Ieliku maisiņā un liku mazgāties. Pēc tam atverot maisiņu nevarēju vien beigt sevi strostēt par tik neprātīgu ideju. Visa virtene bija samudžinājusies:(( Nācās pārtaisīt...
Te procesā - viens virtenes gals jau kārtībā, otrs vēl tikai top un tāpēc piesaistīts šujmašīnai. Galu galā viss beidzās labi. Bet atcerēšos mūžam, kā un kam šuvu pirmo karodziņu virteni:D
Pirmssvētku noskaņās sadomāju "uzprišināt" Ievas mājas krekliņu. Apspriedos ar Ievu un aiziet!
Par atmiņas karti... mani bērni reiz mašīnas atslēgas noslēpa...pēc divām nedēļām atradu...lukturītim bija baterejas izņematas un atslēgas ieliktas, vāciņš vietā atlikts, ja nebūtu vajadzība pēc gaismiņas, tā arī neatrastu.Par kāpšanu - vēl jo projām kāpjam un jo bīstamāk , jo labāk...Klavieres mums nieks.Šodien uz 20 litrīgā vendenes bunduļa mēģinājām guļus stāvoklī ar kājām stāvus nostāvēt...nesanāca...Veiksmi Jums pasaules izzināšanā!
AtbildētDzēstPfu pfu pfu - paldies Dievam mana vēljoprojām nav atklājusi augstkāpšanas burvību :) Ir mēģinājusi uzlīst uz taburetes, bet pati tā kā jūt, ka nebūs labi, pasauc mani, lai uzsēdinu un tāda kāpelēšana mums vēl nav bijusi piedzīvota. Lotei drīz jau 2 gadi.
AtbildētDzēstMaija - kā Tu divas nedēļas bez auto? Mana atmiņas karte tāds sīkums vien tad šķiet... Bet ideja izcila! Paslēpt atslēgas lukturītī! Zini, feins kadrs kādai filmai:)))
AtbildētDzēstUi, klavieres ir nieks? Jā, laikam mans virtuves skapītis ir tikai tāds kāpšanas aizsākums vien...
Aija - šķiet, ka Lote ļoti paklausīga meitenīte Tev:))) Man Ieva speciāli nogaidīs mirkli, kad aizgriežos un kāps nekavējoties:D vienu vārdu sakot - izmantos izdevību!
Mums reiz tika paslēpta transporta kartiņa (bet transports Stokholmā dārgs ;)) bija iemesta pārvākšanās kartona caurumā kur liek roku, lai nestu :D
AtbildētDzēstUn jā, mūsu mājās arī kāpj, dīvānā, uz krēsliem uz galdiem! Un vēl noskatās no lielās māsas visādus lēkāšanas un šļūkāšanas trikus!
Dace - pie Tevis tiešām transports ir dārgs. Pāris reizes izbaudījām:))) Varu vien iedomāties kreņķi, kāds rodas, ja tāda transporta kartiņa pazūd. Makā robs!
AtbildētDzēstMazie no lielajiem tik ātri mācās! Visbiežāk to ko kādu brīdi varētu nemācīties vēl:D Jā, galdi arī mūsmājās ir topā:))) Vasarā - varbūt pagalma koki...? :))
Τheir moneу іѕ made thгough cоmmіѕsіon,
AtbildētDzēstаnd percentagе iѕ usually not that gгeаt.
Foг іnstаnсе, someonе mіght promіse
yοu ѕοmеthing to get уou to do а faνoг and
then rеnege on the pгomise afteг
уou have peгfoгmed the faѵor.
This issuе is old anԁ only affеcts Windows Ϻаіl
but nοt with Outlοok Exрrеss.
Fееl fгee to suгf tο my homepage :: superdeal