Veiksme loterijā, vēlēšanas un maza niekošanās tamborējot:)))

Pa visam negaidot esmu laimējusi... Man vēl joprojām neticas, ka tā var būt!:)))) Mīļš paldies, Ilze! ( http://sarkanabiete.blogspot.com :))) Mans prieks par žurnālu tāds silts un saulains:))))

Sestdien pamodos ar domu, ka svarīgākais darbs šajā dienā būs aiziet uz vēlēšanām. Mājās kopīgi izlēmām, ka vēlēšanu dienu vajag padarīt mazliet interesantāku:)) Izlēmām, ka brauksim vēlēt uz Kurzemes pusi un pa ceļam šo to apskatīsim:)))


Pirmais apskates objekts mums bija pati kuplākā Latvijas liepa:)))

Popraga liepa - mūsu senčiem bija kulta koks. Nebiju iedomājusies, ka tā ir TIK KUPLA!!!! :)))) Ar tik daudziem stumbriem:))) 24 stumbri! Bērni tajā noteikti varētu spēlēt mājas:)))

Senos laikos barons bija licis to nocirst,(viņam nepatika, ka ļaudis šo liepu uzskatījuši par īpašu) bet tā atkal ataugusi - tikai jau ar vairākiem stumbriem. Barons to ieraugot saskaities un licis nocirst vēlreiz. Liepa atkal spītīgi augusi par jaunu - tikai jaunu stumbru bija kļuvis vēl vairāk. Tad jau pat baronam kļuvis neomulīgi un viņš licis kokam mieru. Kas zin kā tur pa īstam ir bijis. Bet liepa ir kupla:)))

Tālāk braucām uz Valdemārpili - ciemos pie Latvijas resnākās liepas:))) Iepazīstieties - Valdemārpils Elku liepa, jeb Sasmakas Elku liepa! Šai liepai praktiski nav stumbra - zari vijas jau gandrīz no pašas zemes. Un liepas pakājē - vecs lielgabals. Puikiem spīd acis ko tādu ieraugot:)))

Šis veidojums man atgādina bruņurupuci! Acis, kuras skatās no augšas - ļoti līdzinās kādā bērnu grāmatā redzētai bruņurupuča sejai:)))

Virs galvas žēlas putnu klaigas. Tās dzirdot vienmēr jāpiedomā par tiem, kuri paliks kaut kur ceļā un atpakaļ vairs nekad neatlidos. Tādos brīžos Nilsu Holgersonu prasās plauktā sameklēt.

Jau projām ejot ieraugu šo. Kā uzzīmēts.

Savu pilsoņa pienākumu izpildām Valdemārpilī:)) Izskatās, ka šogad cilvēki vairāk nāk vēlēt. Man prieks par to, jo visbēdīgākā ir vienaldzība...

Tālāk braucam apciemot Tilgaļu lielo akmeni:)))

Un mākoņi tādi...

Diena jau pāri pusei, gribas ēst:))) Braucam uz Copi:))) Nē, ne makšķerēt:D
Cope - mazs lauku krodziņš pretī Rideļu dzirnavām. Šeit iegriežamies tad, kad sakārojas gardas pankūkas no Rideļu dzirnavās maltiem miltiem,(ar vienu pankūku pilnīgi pietiek, jo tās šeit riktīgi lielas) vai kādu kārdinoši ceptu līni. Ir dabūjams arī pīlādžu šņabis:D Tas laikam makšķerniekiem vairāk domāts:))) Vai vēlāk rudenī nobaudāms mājas ābolu vīns...

Dīķis rāms kā spogulis. Tāds svētdienīgs miers pa visam ne svētdienā:)))

Runcis un gulbji. Viņi šeit sader kopā:)))

Pati Cope. Smuki nobildēt traucē saule, bet garām braucot atpazīsiet:))

Un jau braucot mājup caur auto stiklu bildēta norāde uz krodziņu. Tur tāds stilīgs makšķernieks visus sagaida:))))

Visu brauciena laiku man blakus atradās Ieva un šis rozā rokdarbs. Rokdarbs par godu Lindas (http://lvlindabelinda.blogspot.com) ierosinātai tamborēšanas dienai:)))

Tamborēju braucot mašīnā pa vidu saruniņām un Ievas izklaidēšanai. Darbiņu nepabeidzu,jo mājās nonākot Ieva visu uzmanību pieprasīja sev. Zobi vairāki uz reiz krasi mainījuši meitēna uzvedību. Pabeigšu, tad pastāstīšu kam tas top:)))