Skaisto lapu un grāmatu laiks;)))

Ārā tik jauks laiks, ka grēks sēdēt istabā. Un mēs nesēžam!

Šodienas pastaigas rezultāts - kļavlapu aizkari istabā. Tā kā logs ir uz dārza pusi, tad droši var kārt tik gaisīgus loga rotājumus. Vakarā, iededzot lampu, neviens nelūkosies logos, ja nu vienīgi kaimiņu suns;D Tāda maza lauku sajūta nemaz ne laukos...

Šodien pasta kastē puikiem par lieliem priekiem ielikts jaunais 'Ilustrētā Junioriem' numurs! Bez plūkšanās jau gluži neiztika, bet galu galā lasīja abi reizē - galvas kopā salikuši:)))

Šis ir žurnāls, kuru no sirds iesaku visiem, kuriem ir bērni sākumskolas vecumā un varbūt pat mazliet ātrāk, ja vien vecākiem ir laiks kopīgi palasīt un varbūt vienu otru reizi ko kopīgi uzmeistarot, vai paeksperimentēt:))))) žurnālā ideju netrūkst! Jā, tajā ir arī dažādi interesanti konkursi ar jaukām balvām. Kas gan var būt jaukāk, kā pašam nopelnīt kādu grāmatu, kino biļeti utt. Protams, to visu var nopirkt arī vecāki, bet paša pelnītam tomēr cita garša! :))))


Vakaros aizvien ātrāk paliek tumšs, omulīga lampas gaisma kā neviļus aicina apsēsties šūpuļkrēslā un palasīt kādu grāmatu.

Mūsmājās www.ibook.lv ielūkojas ne tikai lielie, bet nu jau arī puikas. Un šad tad viņiem kārojas kādu no ibook redzamajām grāmatām nopirkt;)))
Kristiāna lasītpriekam nopirkām šo!

Jā, jā - mazliet mistikas, mazliet piedzīvojumu! Kristiāns tā gribēja šo grāmatu, ka nevarēja sagaidīt otras dienas vakaru, kad ar iepriekšējo grāmatas īpašnieku tika norunāts randiņš... Mājās uz karstām pēdām sākās lasīšana un ik pa laiciņam no Kristiāna mutes mums pārējiem tika atstāstīti aprakstītie notikumiem. Un tad - saruniņās iekrita arī mīļotais vīrietis... izrādās, arī viņš bērnībā šo grāmatu lasījis vairākas reizes. Daniels gan piepūtās, jo Kristiāns redziet nedod arī viņam lasīt... nu ja, tā diemžēl ir, ka vienu grāmatu uz reiz diviem lasīt grūti... vismaz vienlaicīgi.

Daniela izvēle! Es nobrīnījos gan par šo! Skolā šobrīd tēma par sinonīmiem, tas visu izskaidro;D

Ievas priekam iepirkām šo! Izdota 1990. gadā. Valoda un bildes ļoti jaukas;)))) Pati grāmatiņa necilos vākos, bet tā vai tā mūsmājās viņa kļuvusi ļoti mīļa. Lasu Ievai priekšā un viņa klausās, brīžiem gan cenšoties atņemt man grāmatu, lai apskatītu bildes.

Mēs, lielie, pamazām lasām šo. Divatā:D Ar divām grāmatu zīmēm... Interesanti paskatīties uz mūsu visu dzīvi. Godīgi sakot - par daudz ko nebiju aizdomājusies...

Daniels septembra sākumā atcilpoja no skolas ar savu jauno līgumu Bērnu žūrijā. Kristiāns to ieraugot arī nebija jāmudina - nākamajā dienā mājās atnesa savu līgumu:)))

Pēc pagājušā gadā Bērnu žūrijā nopelnītās ekskursijas abi atbrauca mājās pārlaimīgi. Un jau tad teica - nākamgad atkal iesim uz Bērnu žūriju. Gribam atkal tādu ekskursiju!
Ekskursija visiem 'Taurenīša' čaklajiem lasītājiem bija uz Tērveti. Tur gāja rotaļās, ēda pusdienas, vizinājās pa parku ar vilcieniņu, gan visādi citādi delverējās:))) Tas tā mazliet ieskatam, ja arī Jūsmājās ir bērni, kuri gribētu piedzīvot ko līdzīgu visu skolas mācību gadu čakli lasot jaunākās grāmatas.

www.bernuzurija.lv var iegūt plašāku informāciju par šo lasīšanas pasākumu. Tur arī rodamas bibliotēkas, kuras piedalās Bērnu žūrijā! ;))) Skatieties sev tuvāko! :))))
Grāmatas, kuras jālasa, patiešām ir jaukas! Un, lai lielās balvas gaidīšanas laikā bērnu pacietība nenoplaktu - par katru izlasīto grāmatu tiek maza balviņa. Pagājušajā gadā tās bija košļenes:D


Blogā http://bibucreations.blogspot.com/ ieraudzīju jauku 'kurmīti':)))) Domājot par ziemu, es tādu uzadīju arī Ievai. Paldies, Bibu, par "kurmīša" aprakstiņu!:)))

Bet, kamēr vēl nav ziema - baudām rudeni! Dienu pa dienai! ;))))))

JAUKAS, SAULAINAS BRĪVDIENAS VISĀM!

Jautājums, rudenīgas rotaļas un zeķes:))

Pa kuru laiku izaug bērni? Nevaru rast atbildi uz šo savu jautājumu...

Ievu gan nodarbina cits jautājums. Kas tas? Vai jābaidās? Izskatās, ka nē:)))

Kabacis, kuram sēklas paslēptas resnākajā galā - pārējā kabača daļā sēklu nav. Jau pārbaudījām:)))
Kabaci nomizoju, sagriezu šķēlītēs, izmērcēju olā, pēc tam apviļāju miltos, uzkaisīju sāli un cepu uz pannas eļļā līdz no abām pusēm zeltaini. Tā pa vienkāršo. Reizēm izmantoju arī Vegetu.
Daniels gan gribēja ar valriekstiem:D
Rimi esot viņš salasa sev interesantas receptes un piegādā man. Varat minēt, kas šajās receptēs dominē:D Runa ir par receptēm uz sarkanām lapiņām,(Rimi, Sirmā ēdienkaratē un LNT sadarbība) gan jau arī Jūs esat pamanījušas tādas:)))

Smaržo Ievas dzimšanas dienas rozes, grūti noticēt, ka viņai jau gads:)))Dzimšanas dienas kūka ar mellenēm jau apēsta, bet ballīte par godu Ievai vēl tikai būs:)))

Bet tikmēr spēles ar kastaņiem.

Sākumā divatā, pēc tam arī trijatā...

Kastaņi ripinās, sastājas rindiņā, tiek likti grozā un atkal ņemti no tā ārā... un neskaitāmas reizes mesti. Šī pēdējā rotaļa ļoti patīk kaķim:)))

Kad apnīk kastaņi, tiek pētītas skaisto koku lapas:)))

Ko ar tādu kaudzi sadarīt?

Lapas ar pirkstiem viegli "izpētās", reizēm nonāk arī līdz mutei. Un tad atklājas, ka lapas var arī saplucināt:))) Un tad ir nodarbe ilgākam laikam!

Ja mana līdzdalība spēlē nav vajadzīga, tad es esot blakus varu adīt:D Šoreiz ņēmu krāsaino zeķu dziju, gribējās pamēģināt. Sākumā šķita pārāk smalka, bet tad pirksti pierada un pat iepatikās:)))

Tapa vēl vienas zeķes Ievai.

Tambordienas rezultāts:)

Nu re, ne gads nepagāja - tambordienas darbiņš pabeigts:D

Šī te tambordienā radītā pinkainā kaudzīte paturpinot pārvērtās par...

Jā , jā, tā ir šalle. Pinkaina un inčīga bez gala:D

Ļoti, ļoti vienkārši tamborējama:))) Šalle veidojas tikai no garo stabiņu rindām, tātad pa spēkam ikvienai:))) Ideja nav mana - inčīgo, pinkaino šalli atradu ļoti jaukā blogā http://needleb.wordpress.com. Nesaprotu kāpēc man Blogu Dievs joprojām neļauj izveidot saites...:(

Šallei izmantoju šo dziju - vienu ficīti, bija palikusi kraukļa krājumos viena un vientuļa:))

Tamborēju ar tamboradatu nr.1,75.

Tambordienā tamborēju braucot auto pa Kurzemes pusi, atgriežoties mājās tamborēšana gan vairs nebija iespējama - Ievas zobi pieprasīja manu nedalītu uzmanību:D Šalli turpināju vakar un aizvakar, kamēr Ieva gulēja, tas gan nebija ilgi:)))

Te šalle nonākusi pie īpašnieces:))) Izskatās, ka viņai patīk! :)))

Paldies Lindai http://lvlindabelinda.blogspot.com par šo jauko kopīgās tamborēšanas ideju! :))))


JAUKAS BRĪVDIENAS VISĀM! :)))

Skolas dienu jautrības un mana apņemšanās:D

Laukā šodien pelēki mākoņi staigā, bet virtuvē tāds saulains noskaņojums.
Daniela saulespuķe:)))

Par to mazliet smieklīgs stāsts:D

Danielam uz skolu pagājušo ceturtdienu bija jānes paša izveidota kompozīcija. Staigāja, staigāja dēls pa māju un domāja kādu īsti to ziedu salikumu veidot... Galu galā sadomāja, ka nesīs saulespuķi. Teicu, lai pats aiziet uz dārzu un vienu nogriež, jo izvēlētais trauks - ar stikla krāsām apzīmētā limonādes pudele vairāk kā vienu ziedu nenoturēs. Pēc mirkļa puika nāk atpakaļ.Jau no virtuves dzirdu, ka troksnis tāds dīvains - it kā kāds stieptu bērza meiju uz Jāņiem. Lapu šalkoņa tāda līdzīga...
Eju skatīties un pārsteigumā tā arī palieku stāvot bez valodas:D Puiks no dārza atstiepis visu garo saulespuķi ar neskaitāmiem ziediem! Kāda limonādes pudele! Tur pat spainī tādu saulespuķi nepierunāt stāvēt! Bet Daniels neko. Stāv un brīnās par ko es pukojos:D

Galu galā uz skolu aizceļoja viena saulespuķe, pārējās zied virtuvē vairākās vāzēs. Tagad uz tām skatoties domāju, ka labi vien ir, ka Daniels mani tā pārprata...:)))

Jāatzīst - kopš sākusies skola jautrības mājās netrūkst!:)))
Kristiāns braucot no Lielupes uz mājām atrada uz ceļa mobilo telefonu. Pirmajā brīdī viņam bija doma to paturēt sev. Tad nu nācās ņemt talkā visu pārliecināšanas mākslu un panākt, ka telefons tomēr nokļūst pie īstā saimnieka. Ja godīgi - pārliecināt bija diezgan grūti. Te mazs paskaidrojums.

Pagājušo gadu puiki pa abiem pazaudēja trīs mobilos telefonus. Vai mums kāds piezvanīja un teica, ka telefons ir atrasts? Nē, ne vienu pašu reizi... Tāpēc arī saruna ar Kristiānu bija diezgan gara. Jo kāpēc man ir jāzvana, ja par MANU telefonu tā arī nepiezvanīja??? Bez īpašas degsmes telefona kontaktos tika sameklēts ieraksts - tētis.
Jau pēc nepilnas pusstundas atrastais telefons tika nodots īpašnieka tētim. Un arī manas klusās cerības piepildījās:))) Puiki pretī saņēma konču kasti. Tāds mīļš žests no vīrieša puses.

No savas bērnības atceros Ogres upē atrasto velosipēdu (bija paslēpts uz mazas saliņas upes vidū). Pateicu par atradumu vecākiem un viņi sameklēja īpašnieku. Tas bija ļoti priecīgs un apsolīja man par atrašanu lelli. Diemžēl solījums netika izpildīts. Mazas, piecgadīgas meitenes sirdi šis neizpildītais solījums ilgi kņudināja. Tā ik rīta gaidīšana, ka vīrietis parādīsies pie vārtiņiem ar mazu lellīti rokās bija diezgan skumja. Tāpēc priecājos, ka Kristiāna gadījumā vīrietis neko nesolīja, bet atveda to, ko uzskatīja par pareizu. Un viņš trāpīja desmitniekā - puikiem saldumi garšo:)))

Daniels vienā no pirmajām skolas dienām pazaudēja savu naudas maku ar visu braukšanas kartiņu un skolēnu apliecību. Pirmajā brīdī biju dusmīga. Mēnesis tikko sācies, bet viņš, kaut arī paaudzies, vēl jo projām ir izklaidīgs bez gala. Tieši tāda pati situācija bija pirms gada... Kaut ko līdzīgu viņam pateicu pa telefonu un liku cilpot atpakaļ uz picēriju, kur kopā ar draugu pēc skolas bija iegājuši pasēdēt. Nē, tur neesot viņa maka - Daniels no picērijas zvana. Prasu - kur Tu vēl biji? Bibliotēkā? Nu tad ej un paskaties tur. Par laimi maku bija atradušas jaukās bērnu bibliotēkas bibliotekāres:))) Šoreiz viss beidzās laimīgi, tik zinot savu izklaidīgo Danielu, domāju, ka atkal atskanēs zvans un viņš teiks - mammu, nevaru atrast, vai aizmirsu to vai citu lietu:D

Jāaudzina! Kas? Mana pacietība:DD

Tā arī daru. Šogad sev apsolīju, ka iemīlēšu zeķu adīšanu! :D līdz šim man tas nebija izdevies. Bet šogad būs savādāk. Un es jau sāku! Uzadīju siltas zeķes Ievai:))) Ievai vispirms, jo mazāk ko adīt:D

Jauku dienu visām! :)))

Veiksme loterijā, vēlēšanas un maza niekošanās tamborējot:)))

Pa visam negaidot esmu laimējusi... Man vēl joprojām neticas, ka tā var būt!:)))) Mīļš paldies, Ilze! ( http://sarkanabiete.blogspot.com :))) Mans prieks par žurnālu tāds silts un saulains:))))

Sestdien pamodos ar domu, ka svarīgākais darbs šajā dienā būs aiziet uz vēlēšanām. Mājās kopīgi izlēmām, ka vēlēšanu dienu vajag padarīt mazliet interesantāku:)) Izlēmām, ka brauksim vēlēt uz Kurzemes pusi un pa ceļam šo to apskatīsim:)))


Pirmais apskates objekts mums bija pati kuplākā Latvijas liepa:)))

Popraga liepa - mūsu senčiem bija kulta koks. Nebiju iedomājusies, ka tā ir TIK KUPLA!!!! :)))) Ar tik daudziem stumbriem:))) 24 stumbri! Bērni tajā noteikti varētu spēlēt mājas:)))

Senos laikos barons bija licis to nocirst,(viņam nepatika, ka ļaudis šo liepu uzskatījuši par īpašu) bet tā atkal ataugusi - tikai jau ar vairākiem stumbriem. Barons to ieraugot saskaities un licis nocirst vēlreiz. Liepa atkal spītīgi augusi par jaunu - tikai jaunu stumbru bija kļuvis vēl vairāk. Tad jau pat baronam kļuvis neomulīgi un viņš licis kokam mieru. Kas zin kā tur pa īstam ir bijis. Bet liepa ir kupla:)))

Tālāk braucām uz Valdemārpili - ciemos pie Latvijas resnākās liepas:))) Iepazīstieties - Valdemārpils Elku liepa, jeb Sasmakas Elku liepa! Šai liepai praktiski nav stumbra - zari vijas jau gandrīz no pašas zemes. Un liepas pakājē - vecs lielgabals. Puikiem spīd acis ko tādu ieraugot:)))

Šis veidojums man atgādina bruņurupuci! Acis, kuras skatās no augšas - ļoti līdzinās kādā bērnu grāmatā redzētai bruņurupuča sejai:)))

Virs galvas žēlas putnu klaigas. Tās dzirdot vienmēr jāpiedomā par tiem, kuri paliks kaut kur ceļā un atpakaļ vairs nekad neatlidos. Tādos brīžos Nilsu Holgersonu prasās plauktā sameklēt.

Jau projām ejot ieraugu šo. Kā uzzīmēts.

Savu pilsoņa pienākumu izpildām Valdemārpilī:)) Izskatās, ka šogad cilvēki vairāk nāk vēlēt. Man prieks par to, jo visbēdīgākā ir vienaldzība...

Tālāk braucam apciemot Tilgaļu lielo akmeni:)))

Un mākoņi tādi...

Diena jau pāri pusei, gribas ēst:))) Braucam uz Copi:))) Nē, ne makšķerēt:D
Cope - mazs lauku krodziņš pretī Rideļu dzirnavām. Šeit iegriežamies tad, kad sakārojas gardas pankūkas no Rideļu dzirnavās maltiem miltiem,(ar vienu pankūku pilnīgi pietiek, jo tās šeit riktīgi lielas) vai kādu kārdinoši ceptu līni. Ir dabūjams arī pīlādžu šņabis:D Tas laikam makšķerniekiem vairāk domāts:))) Vai vēlāk rudenī nobaudāms mājas ābolu vīns...

Dīķis rāms kā spogulis. Tāds svētdienīgs miers pa visam ne svētdienā:)))

Runcis un gulbji. Viņi šeit sader kopā:)))

Pati Cope. Smuki nobildēt traucē saule, bet garām braucot atpazīsiet:))

Un jau braucot mājup caur auto stiklu bildēta norāde uz krodziņu. Tur tāds stilīgs makšķernieks visus sagaida:))))

Visu brauciena laiku man blakus atradās Ieva un šis rozā rokdarbs. Rokdarbs par godu Lindas (http://lvlindabelinda.blogspot.com) ierosinātai tamborēšanas dienai:)))

Tamborēju braucot mašīnā pa vidu saruniņām un Ievas izklaidēšanai. Darbiņu nepabeidzu,jo mājās nonākot Ieva visu uzmanību pieprasīja sev. Zobi vairāki uz reiz krasi mainījuši meitēna uzvedību. Pabeigšu, tad pastāstīšu kam tas top:)))