Mums jau kādu laiku ir tradīcija uz svētkiem dāvināt mazāk kādas materiālas lietas, vairāk piedzīvojumus:)) Šovasar Kristiānam uz vārdadienu tika "Ozolkalna" trasītes.
Bet pirms tādām aktivitātēmm vispirms jāiestiprinās, tāpēc pa ceļam piestājam "Bērzos".
Pasūtīto gaidīt sanāk ilgi:( Kafejnīcā daudz apmeklētāju, gan tie, kas dodas uz referendumu, gan tie, kas grib apmeklēt "Jauno vilni".
Daniels pat sāka delverēties, atcerēties sevi kā mazu bērnu:D
Galu galā pat Ievai gaidīšana bija jau līdz "brošai"...
Bet jāatzīst - pasūtītais bija garšīgs un pilnīgi pietika ar pus porcijām. Pilnas porcijas šeit laikam domātas malkas cirtējiem:D
Tad pa ceļam referendums Raiskumā (mūsu Kristiāna vārda dienu svinējām dienu iepriekš zināmu iemeslu pēc) - abi puikas iemeta aizpildītās lapiņas svarīgajā kastē. Un tad visu ceļu līdz Ozolkalnam sarunas par un ap politiku. Vairāk gan Kristiāns jautāja un domāja, Daniels ik pa brīdim čīkstēja - cik ilgi vēl līdz tam kalnam...
Un tad jau Ozolkalns. Pirms Ozolkalna mūsu auto apturēja bariņš jūrnieku kreklos tērptu puišu. Diņģēja naudu:D Skaidrā naudā atradām vien 50 santīmus:D Bet puiši neizskatījās vīlušies un mēs no viņiem saņēmām četras čupačups končas:DD
Kristiānam un Danielam tas likās interesanti, kaut ko tādu puiki piedzīvoja pirmo reizi:))) Izskatījās, ka pieaugušie puiši svin kādu vecpuišu ballīti vai ko tamlīdzīgu:)))
Skaisti skati no Ozolkana augšas:))) Trasītēs esot - noteikti vēl iespaidīgāk!
Kamēr ar Ievu priecājos par skaistajiem skatiem, tikmēr puiki jau pa trasītēm:))) un ik pa brīdim skanēja izsaucieni - paskatieties!:))))
Te uzradās arī jautrie puiši jūrnieku kreklos:)) viņiem trasītēs gāja pagrūti. Tā ir, ja lietots kas stiprāks:D Bet pozitīvi, ka puiši bija no dziedātāju tautas, tad ik pa brīdim pat līdz mums atskanēja kādas jautras dziesmas teksti:)))
Ozolkalna trasītes, salīdzinājumā ar Ventspils trasītēm, šķita sarežģītākas un arī interesantākas - vairāk šķēršļu, garākas pašas trases. Ventspils trasītes labas šķiet kā pirmās trases - lai apgūtu šo izklaides veidu, saprastu, vai kaut kas tāds vispār patīk. Ozolkalnā trasītes sanāk nedaudz dārgākas, bet trases īpašnieki padomājuši ir par cimdiem, kuru pietrūkst Ventspilī.
Ievai ļoti patika vērot, kā augstu gaisā pārvietojas brāļi un sveši cilvēki. Sazin ko viņa par to visu domāja.
Šie arī dzīvo Ozolkalnā, tik savās "trasītēs":)
Un tad strauji tuvojās lietus ar negaisu..
Un tad - pērkona dārdi, lietus kā no spaiņiem, slapji, bet laimīgi puikas. Pa ceļam karsts kakao Cēsīs un tad jau mājupceļš.
Kristiāna tekstiņš - mēs taču kaut kad atkal atbrauksim uz Ozolkalnu? Apsolījām, ka kaut kad jau atbrauksim gan. Otrā dienā vārda dienas svinības turpinājās drauga mājās draugu lokā:))) Ar lēkāšanu pa piepūšamo torti, ar picām un dažādām puiku delverībām visas dienas garumā...
Laika sprīdis ballīšu rīkošanai pēc vecāku iecerēm ir tik īss. Es pat teiktu - ļoti īss. Tā ka meitenes izbaudiet ballīšu rīkošanas priekus saviem bērniem:))
Manam bērnam Ozolkalni bija pagājušā gada dzimšanas dienas ballītē - paķērām līdzi viņa draugus un draudzenes un devāmies izklaidēties visas dienas garumā - sākām ar Ozolkalniem, tad atpakaļ uz Rīgu (tā kā laika bija maz, tad cauri McDonaldam Juglā) un uz kino seansu.
AtbildētDzēstManā mašīnā bija puiši - tie arī visu ceļu līdz Cēsīm dīca: "Nu cik vēl ilgi???" (vīram tika meitenes, jo viņa mašīnā brauc mans lielais dārgums - meitiņa, viņa mašīnā bija miers un klusums :D) Atpakaļ ceļā puišu sakūdīta sāku huligāniski uzvesties uz ceļa apdzenot vīra mašīnu - tā mēs labu posmu ārdījāmies pa šoseju :) Tagad ar šausmām domāju, ka man takš tika uzticēti sveši bērni, bet es tā ampelējos...
Par pašiem Ozolkalniem bērni bija sajūsmā, pat meitene, kura izstājās no trases jau sākumposmā, un puišu sajūsmu nemazināja pat fakts, ka pirmā trasi līdz galam izgāja meitene, no puišiem tikai viens tika līdz galam :))) Mans bērns arī skandināja, ka noteikti jābrauc vēl :) Tā ka dikti līdzīgi :D
Priecājos par jūsu dāvanu! Tās piedzīvojumu dāvanas esot vislabākās jo visilgāk to iedarbība paliek atmiņā!
AtbildētDzēstSuper, Inese!:))Ozolkanā tiešām ir ļoti jauki un ja vēl feina kompānija, tad laiks paskrien nemanot! :)) Un tāpēc gribas atgriezties vēl kādu reizi! :))
AtbildētDzēstSasmējos par sacensībām starp abiem auto! :)) Puiši tiešām māk sakūdīt! :))) Vasaras sākumā mums bija līdzīgi - Daniela klasesbiedri tika vizināti ar vairākiem auto uz kino Rīgā. Mīļotais vīrietis veda Danielu un vēl 4 zēnus un vienu meiteni. Puiki tikmēr bija čīkstējuši, ka vajag kino nonākt pirmajiem, ka tā tiešām arī notika:D Atpakaļceļā tieši tas pats:)) Par laimi ātrumu nepārsniedza, bet izmantoja mazās Pārdaugavas ieliņas, lai apbrauktu sastrēgumus:))
Dace - jā, man arī tā šķiet, ka piedzīvojumu uzdāvinot, to atceras ilgāk kā kādu mantisku lietu. Kaut gan arī tās pa reizei vajag:))) nu tā, lai līdzsvars būtu! Turklāt dāvanas tiek saņemtas arī no draugiem un radiem,tā ka pilnīgi bez fiziski taustāmām lietām puiki nepaliek :)))