Mazie brīnumi, kafija un pārdomas...

Šos mazos brīnumus vakar atnesa Daniels.:))

Aizelsies iesteidzās istabā, viena roka aizslēpta aiz muguras... Un  tad ar nebēdnīgu smaidu tika parādīts, kas tajā slēpjas.:))

Mammu, tie Tev! 

Šis teikums no Daniela atskan diezgan bieži. Tas ir tik aizkustinoši un mīļi.:)) Viņā šīs un cita veida mīļuma izpausmes ir jau no agras bērnības. Un nav tā, ka kāds viņam tā speciāli būtu mācījis, vai stāstījis... Viņā šis mīļums vienkārši ir. Nu gluži tā pat kā sniegpulkstenīšiem baltā krāsa ziedlapiņās...

Ceru, ka tā būs arī turpmāk, un tad, kad paaugsies -  arī meitenes tiks lutinātas ar ziediem, mazām mīļdāvanām un citādām jaukām lietām. Un gan jau kāda daļa delverību arī saglabāsies, jo bez tām Daniels nebūtu Daniels:)))

Daniela  lutināšanu šobrīd izbauda Daniela mīļā skolotāja Anita:)))  

Vakar pat - nonākot veikalā pirmais jautājums bija - ja būs piekariņš ar skolotājas vārdu, mēs to nopirksim? :))

Reizēm viņš atnāk no skolas un saka, ka uz rītdienu ir vajadzīga šokolāde. Izrādās, doma ir to uzdāvināt skolotājai.:) Reiz  Daniels pamanījās uzdāvināt skolotājai šokolādi tā, ka viņa tā arī neatklāja, kurš ir šis dāvinātājs:)))  

Dažādas jaukas mīļdāvanas skolotājai Anitai ir tapušas keramikas pulciņā un  mājās...:)))

Nezinu kā būs nākamgad, kad skolotāja Anita audzinās citu klasi. Domāju, ka vismaz vienu delveri viņa starpbrīžos satiks diezgan bieži...

Tādas un citādas  domiņas ienāk prātā  brīvbrīdī izbaudot kafiju... 

Jā, kafija mūsmājās ir jauka ikdienas sastāvdaļa. :))

Man patīk balta - ar pienu, mīļotais vīrietis dzer melnu. 

Puiki kafiju mazliet ir pagaršojuši un  izbrāķējuši, pagaidām viņu favorīts ir karsts kakao ziemā, pavasarī bērzu sulas, vasarā pipamētru dzēriens ar citronu.:)) Nē, nu protams arī kola:D Tā der visos gadalaikos, tikai mūsmājās tā ir ļoti reti, jo pieaugušajiem nav īsti saprotams tās lielais derīgums bērna organismam:D

Kad gatavoju sev kafiju, jautāju mīļotajam vīrietim, vai arī viņš nevēlas krūzi kafijas. Reizēm viņš saka - man pus krūzīti, lūdzu!

Tad viņš dabū šo! :D

Ikdienā lietojam gan dabīgo kafiju, gan šķīstošo. 

Šķīstošo kafiju dzeram tad, kad nav laika gaidīt  uz kafijas automāta lēni pagatavoto kafiju, bet krūzi kafijas tomēr gribas:D 

Dzerot dabīgo kafiju pāri paliek kafijas biezumi.

Kafijas biezumus izmantoju kā skrubīti ejot dušā - reizēm tikai biezumus, citreiz tos sajaucu ar medu. Āda pēc tam paliek maiga un samtaina.

Reizēm kafijas biezumus uzsmērēju uz ādas un paturu dažas minūtes kā masku -  profilaktisks līdzeklis celulītam:D Turklāt izskatās, ka tiešām darbojas.

Jā, puķēm arī patīk kafijas biezumi, vairs neatceros, kur studiju laikā dzirdēju šo informāciju, bet savas puķes ik pa laikam palutinu ar kafijas biezumu devu. Ceru, ka viņas pašas man pa kluso nesāks gatavot kafiju pašlapīgi :D

Ja uzreiz nav paredzēts iet dušā, ne arī laistīt puķes, tad kafijas biezumus uzlieku uz tasītes, izžāvēju, pēc tam salieku biezumus burciņā. Man šim nolūkam patīk stikla Merild kafijas burciņas  - tām ir feins  stikla korķītis.

Laikam jāiet pagatavot viena krūze kafijas! :)))

Second hand rotaļlietas.:))

Šajā nedēļas nogalē esot Tukuma pusē atkal ieskatījos sev mīļā second hand bodītē Tukuma centrā.

 Visādu mantu vidū atradām šo:))

Jauks koka mūzikas instruments par nepilniem trīs latiem. Nekad nebūtu iedomājusies, ka tā radītās skaņas var būt tik daudzveidīgas.

Ievai ļoti patīk! :)) Viņa mazliet neveikli satver savās rokās āmuru,  rada skaņu, ieklausās un tad mēģina atkal...

Jāsaka gan, ka ne tikai Ieva, bet arī puiki muzicē! Tas gan notiek skaļāk un  trakulīgāk :))

Vēl no Tukuma uz mūsmājām atceļoja mazs ruksītis.

Ruksīša ziņkārīgais draugs kaķis.

Dzīvespriecīgais pīlēns.

Un  koķetā varde.

Viņiem visiem patīk ķert riņķi! :)

Jā, šie krāsainie zvēriņi ienes daudz jautrības mūsmājās. Viņi ne tikai prot ķert riņķi -  zvēriņi ir ieguvuši spēju lidot:D 

Ir rokas, kuras spēj lidojumā viņus notvert, bet ir arī divas mazas rociņas, kuras cenšas zvēruļus iedabūt mutē ne ļaut tiem lidot....:)))

Kā sens grāmatu tārps nevarēju veikala plauktā atstāt arī šo.

Mīlīgi zīmējumi  un bērnam labi pazīstami  dzīvnieki:) Grāmatiņu lasām jau sazin kuru reizi!

Man šķiet, ka lasot grāmatu Ieva domā kādu savu domu. Gribētos zināt kādu, bet tas paliek noslēpums...  

Kāda klusa mana doma aizklejo uz Kapseļu ielu, iedomājos bērnus, kuriem viss ir savādāk...

Ikdienas raibumi:)

Šorīt tik skaists rīts! Saule iekrāsojusi bērzu baltos stumbrus mazliet rozā. Kā maza, bet varbūt liela meitene, kura pa ziemu paspējusi sailgoties pēc spilgtākām krāsām...:)

Nenociešos un ar savu rīta kafijas krūzi  izeju dārzā. Smaržo pēc jūras, pavasarīga vēja un kūstoša sniega.

Apkārt redzamie koki kā no Purvīša gleznām - tik daudz krāsu toņu un tonīšu....

Pat pūpolos mazliet manāmi sārtie toņi:)

 Košākas krāsas ik pa brīdim ievijas arī manos sīkdarbiņos. Te Ieva ar 
savu pirmo galvas rotu. Un  manu pirmo darināto brošu. Broša gan nebūs viņai, bet manai māsiņai, kurai šodien vārda diena! :)) 

Nebiju iedomājusies, ka brošu kājiņas ir tik lētas - nieka 15 santīmi (veikals Elīze). Tātad šad tad varēs notikt eksperimenti šajā jomā nesāpīgi naudas makam:D

Abas puķes - gan galvas rotai, gan brošai tamborētas kā šeit redzamie ziedi. Ziedu vidiņos iešuvu mazas melnas podziņas.


Ievai pirmā reakcija pret matu rotu nebija sajūsma. Viņa to gribēja nodabūt no savas galvas pēc iespējas ātrāk nost. Bet pēc kāda mirkļa piemirsa par tās esamību:)

Brošu viņa cītīgi ar pirkstiņiem "iepētīja" un pēc mirkļa arī aizmirsa:D

Šeit mazliet citas krāsas darbiņš top, ceru līdz nākamās nedēļas beigām pabeigt. Un šī piezīme būs iemesls pacensties, lai tiešām tā būtu! :D

Dažas dienas atpakaļ Ineses blogā ieraudzīju sievišķīgi jauku testu. 

Protams, ka arī es nespēju turēties pretī kārdinājumam to izpildīt! :)))  Lūk, kas man sanāca.

И вот он готов - твой портрет... Смотри...

Чистота помыслов и души, внутренний свет, образованность и тактичность... Вот те качества, которые мне хотелось передать, когда я рисовала тебя. Ты - замечательный человек - добрый, чуткий и душевный. И поэтому с радостью дарю тебе эту картину (:

Gribētos līdzināties šim rakstiskajam portretam ! 

Šī meitenes ģīmetne būs kā  pamudinājums tam.

Jā, šonedēļ nejauši netā atklāju, ka marta, aprīļa un maija sestdienās bērniem no 6 gadu vecuma līdz 14 gadiem kopā ar vecākiem, vai vecvecākiem ir iespēja piedalīties leļļu animācijas darbnīcā "Brigādes rezgalības Kino muzejā".

 Leļļu animācijas darbnīcu vadīs animācijas režisori Dace Rīdūze un Ēvalds Lācis no studijas "Animācijas brigāde".

Sīkāka informācija par datumiem, pieteikšanos ir skatāma šeit.  Domāju, ka šī darbnīca patiks gan lieliem, gan maziem! :)) Pats jaukākais -  ģimene var darboties kopā! :)))

Lai jaukas un saulainas brīvdienas Jūsmājās! :)))

Hiacintes:))

Šorīt saplaukušas hiacintes! :)))

Puķes ar mīļotā vīrieša starpniecību atceļoja no veikala vēl mazos pumpuros esot. Ik rītu skatījos uz tām un domāju kādā krāsā gan šis ziedu brīnums būs...

 Vēl vakar bija zaļganas ziedu vālītes, šorīt baltas ziedu kupenas!No rīta pusmiegā nokļūstot virtuvē sajutu kā  tās smaržo un uz reiz pamodos:D 

Pagājušajā nedēļā, laistot puķes, iepētīju hiacinšu podiņu - plastmasas podiņš ar kaut kādiem uzrakstiem, prasījās pēc kaut kā cita, bet tā kā ziedi bija jau pumpuros pārstādīt citā podiņā nešķita prātīgi. Tad nu izlīdzējos ar to, kas bija pie rokas, lai mazliet pārveidotu plastmasas puķupodu. 

Paņēmu vīna pudelei veikalā pārvilkto tīkliņveida materiālu uzvilku puķupodam un iesēju mazus tamborētus ziediņus, gar podiņa augšpusi apsēju krāsainu diegu.

 Viss! Un podiņš ieguva citu izskatu!  Tādu pavasarīgu:))

Vienīgais, kas šajā eksperimentā mani īsti neapmierina ir tas, ka tīkliņveida materiāls nedaudz noslīd no podiņa pašas augšējās malas.  

Mēģināju šo materiālu vietā noturēt ar diegu - to sasienot stingrāk, bet nelīdz. Varētu to varbūt līmēt, bet negribas nodarīt pāri ziediem. Līmēšanu izmēģināšu kādam tukšam podiņam un tad jau redzēs, vai tas palīdz...

Pavasarim atbilstoši sīkdarbiņi:))

Pie mājas saulīte izkausējusi lielāko daļu sniega. Dārzā visos kokos dzīvojas putni, laikam ieraduma spēks liek viņiem te atgriezties atkal un atkal. Visaktīvākās ir divas vārnas, kuras visas brīvdienas lauž smalkos ķiršu koka zarus savai ligzdai. Pincei par to lielas sirdssāpes...

Pagājušās nedēļas nogalē Ieva tika pati  pie sava putna! :)) 

Pirms kāda laika šuvu Ievai pārvalku, man ļoti patika  audums ar spilgtajiem, mazliet smieklīgajiem putniem. Pēc pārvalka uzšūšanas palika nelieli auduma atgriezumi, kurus noliku savos "kraukļa krājumos".

Vērojot, kā Ieva no rītiem cenšas no sava segas pārvalka "nocelt" putnus, man ienāca prātā, ka vajag paskatīties, vai auduma atgriezumos nevar sameklēt divus putnus, kurus saliekot kopā varētu radīt vienu. Paskatījos un man par lielu prieku daži mazie putni bija gan! :))) Lielie putni gan tikai ar pusastēm... Tāpēc Ievai tika mazais putnēns.

Putnēns pildīts ar sinteponu, sākumā bija doma ielikt putnam puncī  arī kādu skanošu lietiņu, bet nedaudz padomājot atmetu šo domu. Ieva augs, putns tiks izmantots dažādās rotaļās, tāpēc skaņa viņa vēderā varētu ierobežot Ievas iztēli.

Te putns redzams  no otra sāna.:))

Te - putns meklē zaļumus:)))

Šeit vēl viens pavasarīgs sīkdarbiņš - puķe Ievas aktivitātes paklājiņam.

Puķes radīšanai izmantoti džinsu bikšu atgriezumi, puķe izveidota no vienpadsmit dažāda diametra auduma apļiem. 

Puķi šuvu izmantojot Ilzes Sausiņas grāmatu "Dekoratīvi ziedi", tur manis izvēlētā puķe nosaukta par begoniju.

Man ienāca prātā doma, ka šādas puķes varētu uzšūt arī savām vasaras iešļūcenēm, kuras velku pie džinsiem, bet to tad, kad tuvosies vasaras sezona:)))

Te Ieva jau darbojās uz nebēdu - gana putnu, rūpējas par puķi un dara visādus citādus darbiņus:))))

Pince savā nodabā "gana" grāmatu pūcītes - kopš kāda laika šī ir viņas mīļākā grāmatu kaste. Laikam jau tāpēc, ka šie putni no viņas nelido prom:D

Skaistu pavasari! :)))

Lielie ledi Kaltenē!

Vakar pēcpusdienā braucām skatīties lielos ledus gabalus Kaltenes jūrmalī.:))

Tos ieraugot aizrāvās elpa! Skats tiešām bija iespaidīgs! :))) Manas bildes gan tikai ieskatam, jo  vakar  bija pārāk vēls, lai fotogrāfētu " pa smuko".

Te es ar Ievu blakus ledus kalnam, lai labāk varētu saprast, cik īsti liels tas bija! Šogad Kaltenes ledi ir lielāki nekā pagājušajā gadā Pļaviņās, tikai skatītāju gan  daudz mazāk:D

Ledus kalns izkārtojies apmēram 300 metru tālu no krasta. Mēs tā droši gājām pa ledu līdz šim ledus krāvumam, jo zinām, ka šajā vietā nav dziļš. Ja nu gadās ielūzt, tad ūdens nebūtu dziļāk par ceļiem. 

Te Daniels jau paspējis uzkāpt pašā virsotnē vienam no ledus klučiem. Man mazliet bail, bet viņam par to lielie smiekli.:D

Gar pašu ledus krāvumu vietām mazliet skalojas ūdens, tā ka pēc pāris dienām ar sausām kājām līdz tam vairs nenokļūt. Bet šodien, rīt domāju ka vēl droši var iet.

Galu galā arī es tā prātīgi pakāpu augstāk. Un ko es ieraudzīju? :)))

Jūra otrā pusē lediem daļēji ir jau atkususi! :)) Jāgaida peldēšanās sezonas sākums tagad! :)))

Pirms projām došanās Daniels vēl paspēja izložņāt pāris ledus izveidotos bunkurus:)))  

Viņš arī bija tas, kurš atpakaļceļā uz mājām izteica domu, ka kaut kad būs jābrauc uz Pļaviņām skatīties ledus sastrēgumi. Zinu jau, ka viņam tur padomā uzkāpt kaut kur pēc iespējas augstāk par spīti pieaugušo aizliegumam! :D

Ja arī Jums, tā pat kā Danielam, patīk kāpelēt, tad tagad ziniet kur to var darīt pēc sirds patikas! :))) Kādu īsu brīdi vēl!:))

Negaidīta, mīļa balviņa! :)))

Lūk kādu negaidītu, sirsnīgu un mīļu balviņu saņēmu no Tatianas !

Mīļš Tev paldies, Tati! :)) Jūtos tik aizkustināta, pārsteigta un ko tur liegties - laimīga! :)))

Pēc noteikumiem šī balviņa jānodod tālāk 5 jaukām rokdarbniecēm! Tas ir tik sasodīti grūti -  izvēlēties tikai 5!!! 

 Šeit zemāk manis izvēlētās meitenes, kuras gribu iepriecināt! :))

Elīna

Dace

Sixpārne

Vineta

   Maija

Meitenes - aicinu Jūs  saņemt šo jauko balviņu, izrotāt savu blogu un nodot balviņu arī tālāk  - 5 jaukām rokdarbniecēm! :)))

 Par noteikumiem, kā nodot šo balviņu tālāk izlasīju šeit - Tatianas blogā! http://mir-tati.blogspot.com/2011/03/blog-post_12.html

Noteikumi, nemākulīgi tulkojot:D

1. Saņemot balviņu - pateikties par to! ;)
2. Savā blogā ielikt saiti uz blogu, no kura saņēmāt balviņu.
3. Savā bogā ielikt balvu!
4. Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodosiet šo balvu.
5. Pievienot saites uz šiem blogiem.
6. Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāriem nodot    ziņu par balvas piešķiršanu.

Lai skaista nedēļa mums visām!  :)))

Raibā nedēļa...

Atskatoties uz šo nedēļu varu teikt, ka visa kā tajā bija gana. Gan smieklu, gan asaru, gan prieka, gan skumju. Nu kā jau dzīvē. :))

Vispirms jau astotais marts. Ieva ar savu pirmo rozi:))

Tas bija tik aizkustinoši! Ieva  ļoti centās izpētīt sev uzdāvināto puķi - nu tā no visas sirds! :)))  

Diezin vai pēc gadiem, saņemot ziedus no kāda zēna, viņa vairs to  pētīs tik cītīgi! :))) Bet tas nenozīmē, ka viņa par zēna dāvināto ziedu būs mazāk priecīga, tik būs jau mazliet iepazinusi pasauli. Es esmu laimīga, ka vēl vienam cilvēkbērnam soli pa solim varu atklāt apkārtnes burvību:)))

 Šeit rozes samīļošana.:)) Ak, mazā sieviete! :)))

Tai pašā laikā  - astotais marts ir manas māsiņas dzimšanas diena. Ļoti labi atceros to pavasarīgo rītu, kad mājās pamodos viena. Bija  mājīgs klusums, spīdēja saule un vienīgi sienas pulkstenis rāmi tikšķēja.

Pēc kāda brīža tētis slēdza vaļā durvis un teica, ka man piedzimusi māsa. Tas šķita tik neticami un skaisti :)))

Katru gadu sabučojot māšeli es atkal un atkal atceros to īpašo rītu...:)))

Šoreiz gan viņai savu dzimšanas dienu nācās pavadīt slimnīcā, kopā ar savu puisīti. 

Viss beidzās labi, bet satraukums bija man par abiem mīļajiem cilvēkiem... Ir tik sasodīti grūti tad, kad otram ir  smagi, bet Tu neko citu kā vien uzmundrinājuma vārdus pateikt vari... Par laimi drīz jau abi brauks uz mājām! :))) 

Tik mazliet neizpratnes par Rīgas slimnīcās pastāvošo kārtību manī ir gan - interesanti, kā vienā palātā var salikt divus svešus pretējā dzimuma vecākus  - māsu ar  puisīti un kādu tēti ar bērniņu. Var jau būt, ka es kaut ko nesaprotu, bet man tas nešķiet īpaši pieņemami... Saprotu, ka kara laikā, vai tamlīdzīgi ir vienalga, bet mūsdienās, tagad miera apstākļos...

Māsas vīrs izlūdzās maksas palātu savējiem, bet kā ar tiem vecākiem, kuriem tādas izvēles nav...:((

Tālāk mazliet par citu tēmu! :))) Te mana jaunā mantu glabātuve:D

Mīļotais vīrietis darba darīšanās bija Valmieras pusē un tur atrada šo veco lādi.

Foto nav īpaši labas kvalitātes, bet man gribējās parādīt kādas lietas var nopirkt pa 10 latiem.

Šī lāde varētu būt no 18 gadsimta, turklāt ozolkoka. Ja ļoti labi ieskatās, tad var redzēt, ka lādei bijuši apaļie apkalumi, kas nav nemaz tik bieži sastopami! Lāde sastiprināta ar koka tapām, atslēga  tai ir bijusi interesanta, iespējams, ka piekaramā.:D

Pagaidām lādi kārtīgi iztīrījām, nomazgājām, apstrādājām ar lineļļu.  Gribējās, lai lāde saglabā savu senatnes burvību. Nokrāsojot tā zustu.

Vasarā droši vien mēģināsim atjaunot apkalumus:)) Visticamāk, ka meklēsim tos Igaunijā. Bet varbūt kāda no Jums zin, kur var tādus rast te pie mums? :)))

Lāde tiks iekombinēta zem grāmatu plaukta, kurš drīzumā taps lielajā istabā! :)) 

Šīs vecās kafijas dzirnaviņas arī atceļoja no Valmieras, tika atrastas tur pat kur lāde. 

Puikiem bija lielie brīnumi par tādu agregātu:D Arī Ieva iemēģināja  -  kā tas ir griezt rokturi! :))

Tagad man tik jāmeklē kafijas pupiņas:))

Jā,  fonā redzami Kristiāna stādītie sīpoli! :)) 

Man jau sāk šķist, ka visās istabās kaut kas aug un zaļo pateicoties puiku aktivitātēm:D Nu jā, šad tad arī es ko iestādu, vai pārstādu;)))

Te mīļotā vīrieša no Rimi atvestais un manis pārstādītais baziliks, nu jau vairs bez bazilika nespēju iedomāties vasaru un kādu lielu daļu salātu:))) Un tā smarža, kas novējo virtuvē, kad noplūc kādu lapiņu...:)))

Vakar aizbraucām izvēdināt galvu uz Mērsragu, bijām mazliet par vēlu, lai sanāktu labas bildes, bet vienu tomēr parādīšu:))) Debesīs bija tik skaisti, rozā mākoņi, mazliet to atspīdumu bildē var samanīt! :)))

Kamēr lielie centās "ķert kadrus" no Mērsraga burvības, tikmēr viens mazs meitēns sargāja mammas cimdus un foto somu:)))

Bet šodien radīju vienai mazai meitenītei vārdā Madara dažas matu sprādzes.

Un vēl - šobrīd esot mājās, domāju par to, ka mēs, dzīvojot savā zemē patiesībā esam ļoti laimīgi, jo mums nav zemestrīču, orkānu un visādu citādu katastrofu... Tikai, iespējams, pārāk reti par to aizdomājamies, tai skaitā, arī es.

Turam īkšķi par tiem cilvēkiem, kuri šobrīd Japānā ir palikuši bez savām mājām...:((

Un vakarā -  pateiksim paldies par to, kas mums ir! Jo patiesībā - ir tik daudz! Vai ne? :)))