Šodien lielu dienas daļu mājās palikām bez elektrības. Sākumā neticīgi palūkojos uz tējkannu, kuru it kā ieslēdzu, bet vēl pēc piecām minūtēm tā nebija kļuvusi ne par grādu siltāka:D Intereses pēc vēl pamēģināju ieslēgt lampu virs galda, bet no gaismas ne vēsts. Paskatījos, ka ar elektrības korķiem viss kārtībā - tātad vaina ir ārpus mājas.
Sākumā nemaz neuztraucos, bet pēc kādas stundas sāku palikt tramīga. Diemžēl nedzīvojam laukos, kur var iekurt malkas plīti un sasildīties, pie reizes arī pagatavot siltu ēdienu. Pat sveces nelīdzēs - tās glābj tikai no tumsas, bet ne no aukstuma un tukša punča.
Domās apcerēju, kā pēc pāris stundām klauvēju pie kaimiņu durvīm un lūdzu iespēju kopā ar Ievu pasildīties pie viņiem. :D Kaimiņiem māju silda apkures katls, mums siltumsūknis, kuram, lai darbotos ir vajadzīga elektrība...
Ieva aizmiga, es laiku īsinot un gaiņājot prom ne pārāk jautras domas tamborēju grāmatzīmi. Tiklīdz grāmatzīme bija pabeigta, iedegās lampa virs galda:) Sen tik ļoti priecīga par elektrības parādīšanos nebiju bijusi:D un kādā prāta stūrītī aiz vien nopietnāk parādās doma par kamīnu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru